Sakņu kaitēklis – vai vajag uztraukties? 0
“Manā dārzā šogad stipri savairojušās lidojošas vaboles. No kā tās pārtiek, un vai man vajadzētu par šiem kaitēkļiem uztraukties? Vai tās var apdraudēt kādu kultūraugu?” AIGARS KURZEMĒ
Tā ir dārza vabole (Phyllopertha horticola) – maijvaboles radiniece. Lielākā atšķirība ir tā, ka dārza vabolei attīstības cikls ilgst tikai vienu gadu. Kāpuri dzīvo augsnē un barojas ar dažādu augu (graudaugu, āboliņa) saknēm, tad iekūņojas. Reizēm kāpuri bojā mauriņu – zāle nokalst it kā bez redzama iemesla. Vaboles ir sastopamas no maija vidus līdz augusta vidum, lido galvenokārt siltās, saulainās priekšpusdienās. Masveidā tās izplatās jūnijā. Kaitēkļi it īpaši ieviešas atklātās, saulainās vietās, smilšainās augsnēs.
– Gan vaboles, gan to kāpurus uzskata par lauksaimniecības kaitēkļiem. Vaboles bojā dažādu augu (īrisu, vilkābeļu, rožu un citu) lapas, tostarp lauksaimniecības kultūru – kāpostu, biešu, gurķu, graudaugu – lapas, nodara kaitējumu arī augļu kokiem. Kaitēkļu iegrauztās augu saknes ir pakļautas dažādām slimībām, – skaidro Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta vadošais pētnieks Koleopteroloģisko pētījumu centrā Maksims Balalaikins. Dārza vaboles un maijvaboles kāpurus apkaro līdzīgi – galvenokārt salasa un likvidē. Kāpurs ir balts (var būt arī daļēji caurspīdīgs), ar izliektu korpusu un brūnu galvu, mazāks nekā maijvaboles kāpurs.
– Šosezon dārza vaboļu ir vairāk nekā dažos pēdējos gados. Taču šī suga masveidā savairojas ik pēc pāris gadiem, tāpēc nevar apgalvot, ka šogad dārza vaboļu ir netipiski daudz. Dārza vabole var kaitēt tikai vietās, kur nav kārtīgi apstrādāta augsne, jo kāpuri barojas ar augu saknēm. Ja dārzu ik rudeni uzrok, bet lauku apar, kāpuri lielākoties tiek iznīcināti un nekādu būtisku kaitējumu kultūraugiem vairs nespēj nodarīt, – stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta lektors Jānis Gailis.
