Mobilā versija
+0.1°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
10. jūnijs, 2015
Drukāt

Sāks būvēt pēc pieciem gadiem. Atbildam “LA” lasītājam par “Rail Baltica”

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Kurš devis atļauju dzelzceļa “Rail Baltica” būvniecībai Latvijā? Cik hektārus zemes tas aizņems un cik īpašumus skars? Hilda Draviņa Jaunsvirlaukas pagastā

Kā paskaidro Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds, 2011. gada 7. decembrī Baltijas valstu satiksmes ministri parakstīja nodomu deklarāciju par turpmākajiem soļiem dzelzceļa “Rail Baltica” attīstībā. Pašlaik notiek detalizēta tehniskā izpēte, lai noteiktu, kur un kā būvēt dzelzceļu un kā tas ietekmēs vidi, nekustamos īpašumus un ko dos iedzīvotājiem. Izpēti plānots pabeigt līdz šā gada beigām, tad arī noteiks konkrētu vietu.

Izpētei sekos dzelzceļa trases projektēšana, un tikai 2020. gadā plānots sākt būvniecību, pabeidzot to 2025. gadā. Šoruden novadu iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs atkal tiks iepazīstināti ar izpētes rezultātiem.

“Rail Baltica” projekts kā stratēģisks publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projekts ir iekļauts Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (LIAS), Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam (NAP), Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam, kā arī Eiropas līmeņa dokumentos.

Dzelzceļa izbūvei nepieciešamā josla ir no 40 līdz 60 metru plata, bet izpēte notiek 300 metru joslā, lai varētu noteikt labāko trases novietojumu. Būvniecībai nepieciešamās zemes platība būs precīzi zināma šāgada beigās, kad būs pieņemts lēmums par konkrētu trases novietojumu. Ministrijas pārstāvis skaidro, ka pašlaik vēl neesot iespējams precīzi pateikt, cik nekustamos īpašumus dzelzceļa būvniecība varētu šķērsot un cik tās gaitā būs jāatsavina. To varēšot, kad detalizēti būs izpētīta minētā 300 metru josla, kas notiks pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procesa noslēguma šā gada septembra beigās

“Rail Baltica” trase cauri Latvijai plānota 265 kilometru garumā, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pašvaldību teritorijas.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (1)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+