Sāksies cīņa par amatiem; Kučinskis aicina “Vienotību” nepamest koalīciju 4
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa premjera amatam izvirzītais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Māris Kučinskis aicina partiju “Vienotība” nepamest valdošo koalīciju un strādāt viņa vadībā.
Premjera amata kandidāts norādīja, ka aicina “Vienotības” frakciju pirmdien, 18.janvārī, uz sarunām. Viņa lielākā vēlēšanās esot, lai valdību veidotu pašreizējie trīs koalīcijas partneri.
Kučinskis apgalvoja, ka jaunveidojamajā valdībā nebūs ne kodols, ne arī nāks klāt jauni spēki, lai arī vēl vakar viņš runāja par iespējamu ZZS un VL-TB/LNNK kodolu jaunajā valdībā.
Kā norādīja Kučinskis, viņš ir gandarīts par lielo uzticību, ko viņam izteicis prezidents. Šis būšot sākumposms jaunam darbam.
Jaunā valdība būtu jāveido pašreizējās koalīcijas trīs partijām, norādīja Kučinskis (ZZS). Viņš uzsvēra, ka gaidīs partijas “Vienotība” atbildi par to, vai tā ir gatava strādāt politiķa vadītā valdībā un līdz sarunām ar “Vienotības” pārstāvjiem Kučinskis pagaidām “izslēdz” iespēju runāt ar mazajām partijām.
Politiķis atgādināja par vakardienas neformālo sarunu ar nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kas rada pārliecību par 38 balsīm viņa kandidatūrai premjera amatam.
Kā ziņots, Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo “Vienotības” premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.
Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.
Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši “gan publiski, gan ne tik publiski”. Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši – finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).
Prezidents pateicās arī “Vienotības” premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.
Tālākajā valdības veidošanas procesā prezidents aicināja partijas būt apdomīgas un enerģiskas.
Vējonis šī gada sākumā tikās ar vairākiem iespējamiem premjera amata kandidātiem, vairums no kuriem atteicās no piedāvājuma. Tāpat viņš vakar Melngalvju namā uzņēma koalīcijas partiju pārstāvjus, kuri izklāstīja savu redzējumu par nākamās valdības darbiem un prioritātēm, tomēr šodien prezidents informēja par izvēlēto kandidātu.
Tagad koalīcijas partneriem būs jāmēģina vienoties par darbu valdībā Kučinska vadībā, kas būs sarežģīti, jo “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa ir paziņojusi, ka “Vienotība”, visticamāk, neatbalstīs ZZS premjera amata kandidātu. Tāpat koalīcijas partijām būtu jāvienojas par jaunās valdības sastāvu, atbildības jomu sadalījumu un ministru amata kandidātiem, par ko neformālās sarunās arī iezīmējušās asas domstarpības. Par jaunās valdības apstiprināšanu jābalso Saeimai.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kučinskis ir dzimis 1961.gada 28.novembrī Valmierā. Viņš absolvējis Valmieras 4.vidusskolu, savukārt pēc tam Latvijas Valsts universitāti. 1994.gadā Kučinskis tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes deputātu, bet vēlāk – par Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieku, kuram uz laiku uzdots pildīt arī mēra pienākumus.
1998.gadā Kučinskis kļuva par Tautas partijas biedru un nesekmīgi kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās. Pēc partijas biedra Kārļa Greiškalna ievēlēšanas Saeimā Kučinskis ieņēma viņa vietu un tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā. 2000.gadā viņš atteicās uz laiku pildīt Saeimas deputāta pienākumus, kamēr no TP ievēlētie deputāti ieņem ministru amatus.
2002.gadā Kučinskis kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta un drīz pēc tam tika apstiprināts par 8.Saeimas deputātu. No 2004.gada viņš bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigara Kalvīša (TP) valdībā. 2006.gadā Kučinskis kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta un tika ievēlēts par 9.Saeimas deputātu. Kučinskis kandidēja arī 10.Saeimas vēlēšanās no apvienības “Par labu Latviju” saraksta un ticis ievēlēts, taču 10.Saeima tika atlaista.
11. un 12.Saeimas vēlēšanās Kučinskis kandidēja jau no Zaļo un zemnieku savienības saraksta un tika ievēlēts.
Kā ziņots, prezidents pērn gada nogalē paziņoja, ka nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā. Vējonis šādi nolēma rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas netika izmantojušas iespējas vienoties par jauno valdību.
Vējonis iepriekš paudis, ka varas sadalījumā Latvijā būtu labi ievērot nerakstīto vienošanos par līdzsvaru augstāko amatu sadalē, līdz ar to premjera amatu vajadzētu saglabāt “Vienotībai”. Politiķis atzīmēja, ka viņš Valsts prezidenta amatā nonācis kā Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ir Saeimas vadībā, līdz ar to būtu loģiski, ja valdības vadība būtu “Vienotības” rokās. Prezidents gan atzina, ka šāds amatu sadalījums nav nemaināms.
Vējonis vispirms tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V), kuram piedāvāja uzņemties premjera pienākumus. Tomēr Reirs no piedāvājuma atteicās un informēja prezidentu, ka vēlas turpināt darbu kā finanšu ministrs arī jaunajā valdībā, ja viņu aicinās to darīt prezidenta nominētais premjers. Tāpat prezidents tikās ar Valmieras mēru Jāni Baiku (“Valmierai un Vidzemei”), tomēr arī viņš nolēma turpināt darbu Valmierā. Kā nākamais “Vienotības” kandidāts augstajam amatam parādījās Šadurskis, bet Zaļo un zemnieku savienība nolēma premjera amatam virzīt deputātu Māri Kučinski (ZZS), vienlaikus nolemjot neatbalstīt Šadurski.
Sākotnēji par iespējamo valdības vadītāju tika uzskatīta “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, tomēr pret viņas kandidatūru iebilda nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, un tas liedzis viņai izveidot valdību. Oficiāli Āboltiņas kandidatūra “Vienotībā” atsaukta nav.
Valdības veidošanas procesu sarežģī partiju domstarpības par atbildības jomu sadalījumu un amatiem.
Pašreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) par savu demisiju paziņoja pirms mēneša – 7.decembrī.
