Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto AFP/LETA

Sāktas konsultācijas ar sabiedrotajiem par bataljona kaujas grupu veidošanu Baltijā 1

Šobrīd notiek konsultācijas par konkrētu valstu iesaisti bataljona līmeņa kaujas grupu veidošanā Baltijas valstīs un Polijā, pēc NATO Militārās komitejas sanāksmes Beļģijā, Briselē, paudis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Ceturtdien Graube piedalījās NATO Militārās komitejas sanāksmē, kuras laikā tika apstiprināts ieteikums NATO aizsardzības ministriem Baltijas valstīs un Polijā veidot bataljona līmeņa kaujas grupas vienības.

“Militārās komitejas laikā diskutējām par vairākiem svarīgiem jautājumiem, lai sniegtu rekomendācijas NATO dalībvalstu ministriem, gatavojoties NATO aizsardzības ministru sanāksmei. Sanāksmes laikā NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas,” skaidro ģenerālleitnants Graube.

CITI ŠOBRĪD LASA

NBS komandieris norāda, ka šis ir svarīgs solis ceļā uz NATO Varšavas samitu šā gada 8.-9.jūlijā, kurā valstu un valdību vadītājiem būs jālemj par ilgtermiņa sabiedroto militāro klātbūtni mūsu reģionā. Graube arī informē, ka šobrīd notiek konsultācijas ar vadošajām valstīm un konkrētu valstu iesaisti šo bataljonu veidošanā Baltijas valstīs un Polijā.

“Vienlaikus vēlos atgādināt par mūsu pienākumiem, jo NATO lēmumi neatcels mūsu saistības. Lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, NBS kaujas spēju stiprināšanas, kā jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos,” uzsver ģenerālleitnants Graube.

Jau ziņots, ka šā gada februārī NATO valstu aizsardzības ministri nolēma pastiprināt sabiedroto klātbūtni alianses Eiropas austrumu robežvalstīs, tostarp Latvijā. NATO Militārajai komitejai un NATO stratēģiskajām pavēlniecībām tika dots uzdevums sagatavot priekšlikumus par šīs klātbūtnes veidu un apjomu. Ceturtdien NBS komandieris ģenerālleitnants Graube piedalījās 175.NATO Militārās komitejas sanāksmē, kas notika alianses mītnē Briselē.

Militārā komiteja, kas ir augstākā alianses militārā institūcija, dalībvalstu bruņoto spēku komandieru līmenī tās priekšsēdētāja ģenerāļa Petra Pavela vadībā, gatavojies NATO samitam Varšavā, apsprieda ilgtermiņa pielāgošanos, NATO pastiprinātās aizsardzības un atturēšanas aktualitātes un Gatavības rīcības plāna izpildes gaitu. Militārā komiteja pārskatīja arī atbalstu operācijai “Resolute Support” Afganistānā.

NATO Militārā komiteja trešdien sanāksmē atzinusi, ka Baltijas valstīs un Polijā būtu jāveido starptautiskas bataljona kaujas grupas, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Lietuvas pārstāvis komitejā, brigādes ģenerālis Gintauts Zenkevičs.

Reklāma
Reklāma

“Dalībvalstu bruņoto spēku komandieri diskutēja par pastiprinātu spēku klātbūtni Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Bruņoto spēku komandieri vienojās sniegt ministriem ieteikumu, ka Baltijas valstīs un Polijā būtu jābūt bataljona kaujas grupas lieluma vienībām,” sacījis ģenerālis.

Pēc Zenkeviča teiktā, bataljona kaujas grupa ir lielāka par parasta bataljona lieluma spēkiem un tajā ir aptuveni tūkstotis karavīru.