Latvijā
Kriminālziņas

Sākts kriminālprocess par kukuļu izspiešanu no “Norvik bankas” akcionāra 16


“Norvik Banka” ir viena no 11 bankām, kuras pēdējos gados pārskata
“Norvik Banka” ir viena no 11 bankām, kuras pēdējos gados pārskata
Foto- LETA

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā.

Plašāku informāciju Grišins nesniedza.

Jau ziņots, ka “Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar “Winergy” vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā “Norvik banka” vērsusies pret Latviju. “Winergy” projekta īstenotāji neatmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē. Neraugoties uz to, joprojām turpinās daudzas tiesvedības, kas saistītas ar šo strīdu.

Banka uzskata, ka “Winergy” projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis nu jau saistībā ar citām apsūdzībām apcietinājumā nonākušais un maksātnespējas administratora amatu zaudējušais Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar “Winergy” kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.

Ar “Winergy” projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds noziegums – no Guseļņikova 2016. un 2017.gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju.

“Vadošā Latvijas amatpersona, tiekoties 2016.gada 29.maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar “Winergy” lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš [amatpersona] aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus,” teikts “Norvik bankas”, akcionāru prasības pieteikumā tiesai.

Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai apgalvojis, ka kukuļus nav maksājis. Viņaprāt, tieši tāpēc pieaugušas FKTK prasības pret banku. “Šajā laikā komisija [FKTK] pakāpeniski palielināja spiedienu pret banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai,” teikts akcionāru pieteikumā tiesai.

“Nekā personīga” vēstīja, ka FKTK lielus “Norvik bankas” naudas līdzekļus atzinusi par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams paša kapitāls un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā FKTK prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes.

FKTK, komentējot izskanējušo informāciju, aģentūrai LETA pauda, ka komisija veic banku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā. “FKTK veic Latvijas finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, tostarp komercbanku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā, un šis ietvars tiek piemērots visiem tirgus dalībniekiem. Par individuāla tirgus dalībnieka uzraudzības norisi FKTK nedrīkst publiski paust jebkādu informāciju. FKTK ir ieinteresēta šīs lietas sekmīgā un pēc iespējas ātrākā izskatīšanā starptautiskajā šķīrējtiesā,” sacīja FKTK pārstāvji.

Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.

Tāpat ziņots, ka citā kriminālprocesā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Lieta nav saistīta ar Latvijā darbojošām kredītiestādēm – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik banku”, pirmdien preses konferencē skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Straume norādīja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

KNAB šo kriminālprocesu sāka15.februārī. Šajā lietā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja. Rimšēvičs ir iemaksājis 100 000 eiro drošības naudu un paredzēts, ka pirmdienas vakarā viņu atbrīvos no policijas izolatora.

LA.lv