Foto-LETA

Sākts vērienīgs kriminālprocess par nodokļu nemaksāšanu picērijās 0

Pārbaudot aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, šonedēļ Finanšu policija veikusi desmit kratīšanas uzņēmuma “Pica serviss” struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku, 10.jūnijā ziņoja telekompānijas “TV3” raidījums “Nekā personīga”. Kratīšanas tika veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosināja, pamatojoties uz “Nekā personīga” sniegto informāciju.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu “Nekā personīga” pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamajām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju “Čili Pica” vārdu. Zīmols “Čili Pica” pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas – picērija “Rietumu centra” lielveikalā Ostmalā, picērija “Sala XL” lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā – esošais restorāns “Barons Bumbier’s”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi. “Barons Bumbier’s” pievienotās vērtības nodoklis (PVN) bija pierēķināts burkānu sulai un kafijai, bet par saldo ēdienu un kafiju ailītes ar šo nodokli nebija.

Arī “Rietumu centrā” par pankūkām un kafiju 1,96 latu vērtībā čeks bija bez PVN. Čeki ar un bez PVN tika izsniegti arī trešajā eksperimentam izvēlētajā vietā – “Salas” lielveikalā.

Salīdzinājumam žurnālisti veica pirkumu arī “Čili” picērijās Rīgā, kur visos gadījumos dažādās vietās tika saņemti tikai oficiāli čeki ar PVN.

Liepājā eksperiments tika veikts atkārtoti un situācija bija tāda pati kā pirmajā dienā.

Ar iegūto informāciju “Nekā personīga” vērsās Finanšu policijā, kas pārliecinājās par informācijas pamatotību un uzsāka kriminālprocesu.

Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis uzskata, ka veiktās kratīšanas uzņēmuma struktūrvienībās bijušas rezultatīvas un izdevies iegūt lielu daudzumu dažādu lietisko pierādījumu. Katrā no desmit kratīšanas vietām pratināšanas process ildzis vismaz sešas stundas. Daļa policistu strādāja vēl visu nākamo nakti.

“Nekā personīga” novēroja, ka firmas birojā Liepājā, Zemnieku ielā, tika meklēti speciālisti, kas spētu atvērt seifus.

Čerņeckis stāsta, ka uzņēmums tiek turēts aizdomās par tā sauktās “melnās kases” turēšanu, no kuras darbiniekiem maksātas aplokšņu algas. Kāda darbiniece, kas strādājusi uzņēmumā, “Nekā personīga” anonīma pastāstīja, ka nodokļu nemaksāšanas shēma darbojusies jau sen. Bailēs zaudēt darbu, darbinieki par to nav ziņojuši attiecīgajām iestādēm.

Reklāma
Reklāma

Izrādās, ka parasti katrā krodziņā bijuši vismaz divi kases aparāti – viens oficiālajai, “baltajai kasei”, otrs – “melnajai”. Ēdienu cenas klientiem nemainījās, taču atkarībā no tā, kuras kases zonā sēdēja klients, atšķīrās čeki. Darba dienas beigās “baltās” un “melnās” kases naudas summas tika saliktas atsevišķos maisiņos un aizvestas uz firmas biroju. “Melnajā kasē” aizgājusi apmēram trešā daļa no ienākumiem.

Darbinieki bijuši brīdināti, ka “melnajā kasē” nedrīkst būt puse dienas ienākumu, jo tas skaitījies pārāk daudz un varējis radīt aizdomas. Gadījumā, ja ierastos kontrole, darbiniekiem bijis jāizsauc direktors, bet darbiniecei, kura strādājusi pie “melnās kases”, “ātri jāpazūd”.

“Melnajā kasē” nonākusi arī nauda, ko klienti maksāja skaidrā naudā par ēdiena piegādi mājās.

Uz “Nekā personīga” jautājumu, kādēļ darbinieki nav vērsušies Liepājas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), avoti atbildēja, ka neuzticas, jo VID Liepājas nodaļa atrodas tajā pašā ēkā, kur ir arī viena no ēstuvēm – “Barons Bumbier’s”.

Tikmēr VID Liepājas nodaļas darbinieki apgalvo, ka neko aizdomīgu ar čekiem neesot manījuši. Gan Liepājas nodaļas darbinieki, gan VID preses sekretāre Agnese Grīnberga “Nekā personīga” skaidroja, ka Liepājas nodaļas uzdevums neesot ķert nodokļu nemaksātājus. Tas jādara VID Kontroles pārvaldei Rīgā, kas savukārt šādu Liepājas kolēģu attieksmi atzina par dīvainu.

Liepājas “Pica serviss” darbinieki anonīmi stāsta, ka savulaik par “aplokšņu algām” uzņēmumā VID pārbaude bijusi, bet neko neesot atklājusi. Aplokšņu algas maksājot joprojām – tās veido divas trešdaļas no algu kopsummas.

VID saka, ka uzņēmumā pēdējā pārbaude bijusi pirms diviem gadiem. Neviens neesot sūdzējies, arī datu bāzes risku nav uzrādījušas. Taču VID atzīst, ka Liepājā situācija ar nodokļu nemaksāšanu kopumā esot drūma. Liepājā no 15 pārbaudēm sabiedriskās ēdināšanas sektorā visos gadījumos konstatēti pārkāpumi.

Uzņēmuma darbinieki, kuri piekrita runāt ar “Nekā personīga”, tagad ir uztraukušies, ka par dubulto grāmatvedību varētu ciest tieši viņi, nevis firmas īpašnieks. Viņu darba līgumā esot atrunāts: ja finanses nesakrīt, sods par to jāmaksā pašiem darbiniekiem.

Kriminālprocesā aizdomās turamā statusā pašlaik ir tikai viena persona – Monta Magone, kura ir vienīgā uzņēmuma “Pica serviss” valdes locekle.

Norkus kopš notikušajām kratīšanām nav redzēts. Zināms tikai, ka viņa aizstāvībai noalgoti divi bijušie prokurori, kuri savulaik apkarojuši organizēto noziedzību.

Publiski pieejama informācija vēsta, ka Norkus ir viens no pazīstamākajiem Liepājas uzņēmējiem. Savā amatpersonas deklarācijā par pērno gadu viņš norādījis, ka “Pica serviss” darbojas kā konsultants.

Norkus ir Liepājas Pētertirgus valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks plaša profila uzņēmumos, kas nodarbojas gan ar pārtikas apstrādi, tirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu, gan ražošanas iekārtu uzstādīšanu, ūdens apgādi un elektroenerģijas ražošanu. Viņam pieder 16 nekustamie īpašumi Liepājā un tās apkārtnē, kā arī Rīgā, ziņo “Nekā personīga”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.