Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2014
Drukāt

Sākumā eksportē balsi, tagad – zināšanas


Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Ārvalstu uzņēmumi, novērtējot salīdzinoši lēto, bet kvalificēto darbaspēku, arvien biežāk izvēlas Latviju, lai te ierīkotu informāciju tehnoloģiju, grāmatvedības, personālvadības u. c. pakalpojumu centrus. Latvija vismaz 40 ārzemju kompānijām kļuvusi par pievilcīgu vietu savu tēriņu optimizācijai. Kāds starptautisks pētījums, kurā bez algu līmeņa ņemti vērā arī citi biznesam būtiski faktori, liecina, ka esam 13. vietā pasaulē no pakalpojumu centru izvietošanas piemērotības viedokļa. Statistika rāda, ka kopumā Latvijā šajā nozarē strādā jau apmēram 4,5 tūkstoši cilvēku.

Latvija – uz piektā viļņa


Lētā darbaspēka āderi pakalpojumu nozarē kopš 80. gadiem jau sāka izmantot britu uzņēmēji, par starta vietu izvēloties savu bijušo koloniju Indiju. Vieni no šā biznesa pionieriem bija zvanu centri – varat iedomāties, kā jutās tīrasiņu anglis, kad uz vaicājumu pēc pakalpojuma “trubas otrā galā” atskanēja atbilde ar indiešu akcentu. Pirmajam vilnim sekoja vēl četri – britu piemēru 90. gados pārņēma Beniluksa valstis, kā arī Spānija un Portugāle, procesam virzoties uz austrumiem, no 2000. gada tas ir iekarojis Centrālo un Austrumeiropu.

Latvija kopā ar tuvākajiem kaimiņiem Igauniju un Lietuvu, kā arī Rumāniju un Bulgāriju 2005. gadā trāpīja tā saucamajā piektajā vilnī. Patlaban pasaulē 5% gadījumu, kad investors izskata iespēju izvietot kādā ārvalstī pakalpojumu centru, “finālistu” sarakstā ir arī mūsu valsts.

Latvijā investorus piesaista gan lētākas dabaspēka izmaksas – tās veido 60 līdz 70% no pakalpojumu centru uzturēšanas kopējiem izdevumiem –, gan relatīvi zemās uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstīšanas izmaksas, kā arī infrastruktūras pieejamība.

Zviedri taksometru 
pasūta Latvijā


Īpašu interesi par pakalpojumu centru izveidi Latvijā kopš “piektā viļņa” sākuma un pat vēl agrāk izrādīja tieši Skandināvijas valstu uzņēmēji. Ārzemju kompānijas arī pie mums sāka ierīkot zvanu centrus.

Zviedrijā lielākā taksometru firma “Taxi Kurir” 2005. gadā atvēra Rīgā savu meitas uzņēmumu ar pieciem darbiniekiem. Šodien nodarbināto skaits ir pieaudzis līdz 77 cilvēkiem, galvaspilsētas birojam piepulcējušās filiāles Daugavpilī un Liepājā. SIA “Taksi Kurir Latvia” apkalpo Stokholmas reģionu, no kura zvani pienāk Latvijā, taču zvanītājs nezina, ka pakalpojuma pieņēmējs atrodas ārpus Zviedrijas. Izpilddirektore Evita Ķezbere atzīst, ka īpašnieks kompānijas biznesam piemeklē izdevīgāko vietu, taču līdzās lētākām darbaspēka izmaksām un obligātām zviedru valodas zināšanām tiek vērtētas arī darbinieku komunikācijas spējas, jo uzņēmums apkalpo specifisku klientu grupu – pensijas vecuma un ierobežotas kustībspējas cilvēkus. Nelielā kadru mainība uzņēmumā norādot uz Latvijas darba tirgū konkurētspējīgu atalgojumu, piebilst E. Ķezbere.

Šogad – 
vēl 400 darba vietas


Latviju kā pievilcīgu vietu, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu jomā ārpus Skandināvijas, izvēlējās Somijas uzņēmums “Tieto” – līderis IT nozarē Ziemeļeiropā. “Tieto” Latvijas versijā divdesmit gados piedzīvojis izaugsmi no nelielām projektu komandām līdz vairāk nekā 750 darbiniekiem, izvirzoties par vadošo IT uzņēmumu Baltijas valstīs. Valdes loceklis Māris Ozoliņš par uzņēmuma ievērojamāko panākumu nosauc Latvijā izstrādāto vienu no vadošajiem maksājumu karšu risinājumiem pasaulē “Card Suite”, kuru izmanto vairāk nekā 400 finanšu institūcijas 33 pasaules valstīs.

“Tieto” paraugam sekojuši arī tādi skandināvu biznesa vaļi kā “Tele 2”, SEB, “Statoil”, DNB, “Cytec” u. c. Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA), ar kuras atbalstu notiek ārvalstu investīciju piesaistīšana arī globālo pakalpojumu centru nozarē, lēš, ka šogad jānāk klāt ap 400 jaunām darba vietām. “Statoil Fuel & Retail Business Centre” un “Atea Global Services” nepilnu divu gadu laikā plāno radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu finanšu, personāla vadības, projektu vadības, loģistikas, IT un citu nozaru speciālistiem.

Var pietrūkt smadzeņu


Pirms trīsarpus gadiem, izvēloties Rīgu par apvienotā pakalpojumu centra mājvietu, starptautiskajam ķīmiskās rūpniecības uzņēmumam “Cytec” būtisks arguments bija Latvijā pieejamā darbaspēka kvalifikācija – augstākā izglītība, svešvalodu zināšanas. Kā apgalvo Latvijas Investīciju attīstības aģentūras speciālisti, konkrēti piemēri rāda, ka tagad uzņēmumi uz Latviju pārceļ arvien jaunas un sarežģītākas vadības funkcijas, kas prasa arī atbilstošu darbinieku kvalifikāciju.

Pakalpojumu centri galvenokārt nodarbina IT, finanšu, personālvadības un projektu vadības, loģistikas speciālistus, arī juristus. Daļa strādājošo ir studenti, kas izmanto iespēju iegūt darba pieredzi un piepelnīties paralēli mācībām augstskolā.

“Darbinieki Latvijā ir ļoti kompetenti, un uzņēmums to novērtē,” saka “Tieto Latvia” pārstāvis M. Ozoliņš, norādot, ka viņu vidū atsevišķu ekspertu pieredze banku un maksājumu karšu jomā vērtējama kā unikāla pasaules līmenī. Tomēr speciālistu nodrošinājums, īpaši IT jomā, nākotnē varētu būt izaugsmi bremzējošs faktors ne tikai pakalpojumu centru, bet arī visā IT nozarē kopumā. “Vērojama tendence, ka arvien vairāk pasliktinās matemātikas eksāmenu rezultāti, kā arī ir ļoti liels IT studējošo skaita samazinājums pēc pirmā kursa,” norāda M. Ozoliņš.

LIAA uzskata, ka situācija ar strādājošo nodrošinājumu ir atšķirīga atkarībā no katra konkrētā centra apkalpotajām funkcijām, taču kopumā Latvija var apgādāt ar darbaspēka resursiem vēl vairākus desmitus šādu centru. Skandināvijas valstu investori norāda uz zviedru, norvēģu, dāņu valodas deficītu un aicina Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī par mūžizglītību atbildīgās institūcijas veicināt skandināvu valodu apguvi.

Tieši jautājumu par kvalificētu darbinieku trūkumu ilgtermiņā šā gada sākumā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darba kārtībā aktualizēja LIAA direktors Andris Ozols, aicinot ministrijas un iesaistītās institūcijas meklēt tam risinājumu.

“Viss ir labs, kas Latvijai atnes naudu,” izvērtējot pakalpojumu centru nozares attīstību valstī, spriež ekonomists Jānis Grasis. Viņš gan brīdina, ka šis bizness ir visai ātri pārvietojams. “Šodien tas zviedriem vai somiem ir izdevīgi, rītdien nav, un viņi to var pārcelt uz valsti, kur tas būs vēl izdevīgāks.”

Šādu biznesa attīstību noliedz “Tieto Latvia” pārstāvis M. Ozoliņš: “Lētāks darbaspēka piedāvājums pasaulē ir jau šobrīd, un “Tieto” ir savi ārpakalpojumu centri Indijā, Ķīnā un Filipīnās. Skandināvi novērtē Latvijas speciālistu kompetenci konkrētajās jomās, tāpēc netiek plānots esošās darbības pārcelt uz lētāka darbaspēka valstīm. Būtiski ir arī tas, ka Latvijā ir attīstīta infrastruktūra, un līdzīgā mentalitāte ļauj viegli sadarboties.”

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+