Salabot jumtu, kamēr spīd saule 0
Autors: Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs
Šā gada martā Eiropas Savienība Romā atzīmēja savu 60. gadadienu. Tas bija piemērots brīdis, lai sanāktu kopā un atskatītos uz to, ko mūsu savienība palīdzējusi mums sasniegt. Taču tas arī bija laiks raudzīties uz priekšu – uz to, kā Eiropa arī turpmāk varēs pildīt savu solījumu nākamajām paaudzēm. Tie bija apsvērumi, uz kuriem balstīta Eiropas Komisijas Baltā grāmata par Eiropas nākotni un tās sāktās diskusijas.
Svarīgs minēto diskusiju elements ir jautājums par to, kā mēs kopīgi varam mācīties no pēdējo desmit gadu pieredzes. Kaut arī globālā finanšu krīze, kas mūs skāra pirms desmit gadiem, nesākās Eiropā, tā atklāja būtiskus trūkumus – gan attiecībā uz to, kā darbojās mūsu finanšu sistēma, gan attiecībā uz eirozonas institucionālo struktūru. Un tās rezultāts bija dziļākā un ilgākā ekonomikas lejupslīde, kas piedzīvota mūsdienās.
Raugoties mūsu nākotnē, mēs nevaram pieļaut, ka paliekam tikpat neaizsargāti. Mums kopīgi jārada labākas ekonomiskās un sociālās struktūras, kas sniedz Eiropas iedzīvotājiem lielāku stabilitāti un drošību.
Tagad ir īstais brīdis, lai to darītu. Pateicoties apņēmīgiem centieniem, ES ekonomika nu jau vairākus gadus pēc kārtas ir nepārtraukti augusi. Bezdarba līmenis – kaut arī dažās valstīs joprojām nepieņemami augsts – ir sasniedzis zemāko rādītāju kopš 2008. gada. Publiskās finanses tiek atkal sakārtotas, un ieguldījumu apjoms pieaug. ES bankas ir gandrīz divkāršojušas savus kapitāla rādītājus, un ienākumus nenesošu aizdevumu apmērs pastāvīgi sarūk. Mēs esam ieviesuši jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par grūtībās nonākušām bankām. Uzticība eiro ir sasniegusi visaugstāko jebkad konstatēto līmeni.
Mēdz teikt, ka jumts jālabo tad, kad spīd saule. Mums tagad ir pavērusies iespēja – un mums ir pienākums – padarīt mūsu ekonomiku un sabiedrību noturīgāku un stabilāku. Tā palīdzēs sagatavot augsni konkrētiem lēmumiem, kas jāpieņem 2018. gadā.
Šādā noskaņā Eiropas Komisija nāca klajā ar ceļvedi, kurā iezīmēta virzība uz lielāku vienotību, efektivitāti un demokrātisko pārskatatbildību ES ekonomikas pārvaldībā. Tas balstās uz gadiem ilgu darbu, un tā mērķis ir stiprināt izaugsmi, atbalstīt konverģenci un uzlabot makroekonomikas stabilitāti visu iedzīvotāju labā.
Eiro vienmēr ir bijis vienojošs projekts. Tas ir Eiropas Savienības vienotā valūta un tagad kļuvis par otro visvairāk izmantoto valūtu pasaulē. Spēcīga eirozona labvēlīgi ietekmē vienoto tirgu un visu Eiropas Savienību kopumā. Iepriekšminētais jo īpaši attiecas uz to, ka visām mūsu dalībvalstīm (izņemot divas) ir juridisks pienākums ieviest eiro, tiklīdz tās ir izpildījušas nosacījumus. Pēc tam kad Apvienotā Karaliste būs izstājusies no Eiropas Savienības, eirozonas valstu ekonomikas veidos 85% no kopējās ES ekonomikas. Ieskicējot turpmāko virzību, mums jāņem vērā ikviena intereses.
Iepriekš minētā ceļveža ietvaros mēs jau esam iesnieguši priekšlikumus, kuru mērķis ir pabeigt banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, dažādotu finansējuma avotus reālajai ekonomikai un gādātu par to, ka privātie riski tiek labāk sadalīti.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēl citām iniciatīvām, tādējādi pildot saistības, kuras es uzņēmos manā septembra runā par stāvokli savienībā. Šīs iniciatīvas ietver Eiropas Monetārā fonda izveidi nolūkā sniegt finanšu stabilitātes atbalstu valstīm, kurām steidzami vajadzīga palīdzība, un aizsargāt nodokļu maksātājus no izmaksām saistībā ar grūtībās nonākušām bankām.
Mēs arī ierosinājām iestrādāt ES tiesību aktos Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību. Tas palīdzēs vienkāršot tiesisko regulējumu un konsolidēt spēkā esošos noteikumus par stabilām publiskām finansēm, tostarp nodrošināt tajos paredzēto elastīgumu.
Mēs ierosinājām jaunus budžeta instrumentus valstu reformu atbalstam, konverģences mehānismu dalībvalstīm, kas ir ceļā uz pievienošanos eirozonai, un stabilizācijas funkciju, kuras mērķis ir saglabāt ieguldījumu līmeni lielu ekonomikas satricinājumu gadījumā.
Lai to visu sasaistītu kopā, mēs ierosinājām, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs varētu koordinēt šos dažādos uzdevumus un gādāt par to, lai ES ekonomikas pārvaldība būtu vienkāršāka, saskaņotāka un efektīvāka.
Šīsnedēļas Eirosamitā 27 ES valstu vadītāji piedalīsies sākotnējā diskusijā par mūsu idejām. Tā būs pirmā šāda veida diskusija, kas notiks iepriekš aprakstītajā labvēlīgajā vidē un sapulcinās gan eirozonas valstu, gan ārpus tās esošo ES valstu vadītājus. Tā palīdzēs sagatavot augsni konkrētiem lēmumiem, kas jāpieņem 2018. gadā. Esmu pārliecināts, ka mēs kopīgi uzņemsimies atbildību atstāt krīzi pagātnē un negaidīt jaunu postošu triecienu.
