Foto – Vita Daukste

Salaspilī uzceltā oranžērija – viena no lielākajām un modernākajām Baltijā 2

Lai gan būvdarbi tika pabeigti jau oktobrī, tā durvis apmeklētājiem vērs 25. aprīlī, jo pašlaik vēl rit pēdējie iekārtošanās darbi. Tajā būs iespējams aplūkot apmēram 2000 dažādas augu sugas, eksotiskas ūdensrozes, dažāda lieluma kaktusus, banānu un pat kafijas pupiņu koku. Nacionālā botāniskā dārza (NBD) direktors Andrejs Svilāns ir pārliecināts: “Oranžērija iegūs pavisam citu izskatu pēc vairākiem gadiem, kad augi saaugs. Tad būs īsta džungļu sajūta.”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

Jaunās stikla siltumnīcas izmaksas ir vairāk nekā  divi miljoni eiro, un tās būvniecību līdzfinansējusi Eiropas Savienība. Oranžērija kopumā ir aptuveni 3200 kvadrātmetru liela, un tā ietver četras zāles – vēsā subtropu, tropu, sukulentu, kā arī silto subtropu zāli. Puse no siltumnīcas būs apmeklētājiem publiski pieejamā zona, savukārt reto un apdraudēto genofonda kolekcijas augus varēs aplūkot cauri stiklam. Iecerēts, ka oranžērijā varēs rīkot ekspozīcijas un izstādes, koncertus, publiskos kultūras pasākumus, tajā ir atvēlēta konferenču zāle ar 60 vietām. Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns apgalvo: “Oranžērija būs ne tikai vieta, kur atrodas augu kolekcija, bet arī vieta, kas funkcionē kā kultūras objekts visdažādākajās jomās.”

Katrā no četrām oranžērijas zālēm ir citāds klimats, kas ir atbilstošs augu augšanas apstākļiem, proti, vienā ir vēsāks, bet citā – pat ļoti karsti. Klimatu oranžērijā regulē mūsdienīgas tehnoloģijas, kuru laikā ne tikai iespējama gaisa temperatūras un mitruma regulēšana siltumnīcā, bet arī automātiskā vēdināšanas lūku aizvēršana un ēnojamo režģu izmantošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jauno oranžēriju caurvij bruģēti celiņi, ir redzamas vairāk nekā 30 arkas zaļā krāsā, kuras pamazām sāk apvīties ar vīteņaugiem. Stikla siltumnīcā ir nelieli koka tiltiņi, kas ved pāri baseiniem, no kuriem daži jau ir piepildīti ar ūdeni, bet citi tikai gaida savu kārtu. Baseinos melnos podos ir novietotas eksotiskas ūdensrozes. Savu kārtu gaida arī pelēkās krāsas betona siena tropu augu mītnē, kur drīz būs vērojams ūdenskritums.

Stikla kalns Salaspilī

“Pēc stikla kalna jau arī izskatās,” tā par jauno oranžēriju teic NBD direktors. Sākotnēji tika iecerēts projekts, kur oranžērija izskatītos kā stikla piramīda, bet tas esot bijis finansiāli neizdevīgs un dārgs. Tāpēc tika izveidots projekts, kas ir vienkāršāks un Latvijas klimata apstākļiem jau pārbaudīts. “Paralēli tam notika vēl viena stikla kalna būvēšana, proti, tika celta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) Rīgā, kas pēc būtības, tāpat kā oranžērija, pilda divās dažādās nozarēs vienu un to pašu funkciju,” apgalvo Andrejs Svilāns, “LNB glabā grāmatas un drukātā vārda kultūras daļu, bet mēs, Nacionālais botāniskais dārzs, glabājam ne tikai Latvijas, bet arī pasaules dabas mantojuma vienu daļu.”

Jaunā oranžērija izveidota, jo līdzšinējās vecās oranžērijas Nacionālajā botāniskajā dārzā savu laiku bija jau nokalpojušas un vairs nebija drošas cilvēkiem, no tām biruši stikli.  Arī augi esot bijuši salikti vairākos stāvos, cieši cits citam blakus, bet tagad, kad tie ir pārvietoti uz jauno siltumnīcu, vietas ir pietiekami visiem augiem, lai tos varētu apskatīt visā to krāšņumā.

NBD direktors Andrejs Svilāns sākumā bažījies, vai būs tik daudz augu, lai aizpildītu jauno oranžēriju. “Tad, kad es oranžēriju vadītājai Zanei Purnei teicu, ka mums vajadzētu vēl jaunus augus, lai piepildītu jauno oranžēriju, viņa man atbildēja, ka tad nāksies piebūvēt dažas zāles, lai saliktu augus.”

Augi apvainojas

Augu pārvešana uz jauno oranžēriju ir bijusi saistīta ar zināmām problēmām, jo, piemēram, dažus vīteņaugus nācies saīsināt. “Daudzi augi pēc pārvākšanās no vecajām siltumnīcām bija apvainojušies un uzmetuši lūpu,” stāsta Andrejs Svilāns, “taču tad, kad viņi nonāca šeit, labākos apstākļos, viņu aizvainojums pārgāja un augi sāka straujāk uzziedēt. Piemēram, strelīcijas nekad nav ziedējušas tik koši un plaši.”

Reklāma
Reklāma

Grūti bijis arī ar kaktusu pārstādīšanu, kam jaunajā oranžērijā ir atvēlēta lielākā daļa zāles. “Kaktusu pārstādīšana bija visasiņainākais pasākums. Kad tādi trīs metrus gari kaktusi ir jāpārved no vecajām siltumnīcām un jāpārstāda, tad cieš arī paši kaktusi,” A. Svilāns smejoties piebilst, “protams, NBD darbinieki varonīgi izturēja cīņu ar kaktusu pārstādīšanu, un visi ir palikuši dzīvi.”

Jaunajā oranžērijā var redzēt arī ļoti ierastas sugas diezgan neparastos izmēros, ko lielākoties esam pieraduši redzēt mājās uz palodzes, gan arī tādus augus, kādi ir sastopami tikai dažās pasaules valstīs. Piemēram, NBD ir saņēmis trīs lotosu sugu sēklas no citiem botāniskajiem dārziem, bet līdz to ziedēšanai jaunajā oranžērijā būs jāpagaida vismaz gads.

Pašiem sava kafija, banāni un citroni

“Būtu ļoti lepni, ja Nacionālajam botāniskajam dārzam būtu sava pašaudzētā kafija, bet šobrīd kafijas pupiņu stipri pamaz, bet paies vēl daži gadi un mēs pirmās eksperimentālās krūzītes varētu mēģināt uztaisīt,” nosmej A. Svilāns. Viņš tropu zālē rāda, ka kafijas pupiņas vēl ir zaļā krāsā un līdz brūnās krāsas tonim ir tāls ceļš ejams.

Savukārt silto subtropu zālē pilnā briedumā zied citronkoks, tā smarža jūtama jau no attāluma. Tajā ir lieli, dzelteni citroni, gluži kā no veikala plauktiem. “Tas ir unikāli, ja uz viena zara var būt gan ziedi, gan arī gatavi un negatavi augļi,” rādot augļus un ziedus uz viena zara, uzsver Andrejs Svilāns. Viņš stāsta, ka kopā ar citiem botāniskā dārza darbiniekiem vecajās oranžērijās esot degustējuši citronu un banānu ražu: “Protams, saules stari pie mums nav tik spēcīgi kā dienvidos, un nevajag sadomāties, ka šie banāni bija tikpat garšīgi kā veikalā pirktie. Aromāts, protams, bija labs, bet pietrūka tās cukuroti saldās garšas.”

Interesanti gan lieliem, gan maziem

“Šeit būs gan lietderīgā, gan arī atpūtas puse,” stāstot par jauno stikla siltumnīcu, pauž tās direktors. Viņš ir pārliecināts, ka katrs NBD varēs atrast sev kaut ko interesantu un uzmanību piesaistošu, jo ne velti to ir iemīļojuši gan lielāki, gan arī gados mazāki apmeklētāji.

“Jaunāko klašu skolēniem tās pamatprasības ir šādas – vajag palmu, banānu koku un kaktusus. Tad, kad kļūst lielāki, tad rodas dažādas citas intereses,” stāsta Andrejs Svilāns, “piemēram, vecāko klašu skolēni jautā: “Kur tad ir tie kaktusi, no kuriem var gatavot kaktusu šņabi – tekilu?” Protams, viņiem gan nākas vilties vai gluži otrādi – būt patīkami pārsteigtiem, jo kaktusu šņabis nav gatavots no kaktusiem, bet no zilās agaves.” Direktors stāsta, ka Nacionālo botānisko dārzu ir iemīļojuši arī kāzu viesi. Viņš gan nevar apsolīt septiņus tiltus, pār kuriem varētu pāriet pāri un pielikt atslēgu, bet sola vismaz 30 arkas, caur kurām varēs iet un abās arkas pusēs vērot mirtes.

Jaunās oranžērijas apmeklētājiem būs iespējams vērot augus, kas ir sastopami tikai dažās pasaules valstīs, un pat tādus augus, kas uzplaukst tikai diennakts tumšajā laikā, piemēram, tā sauktos nakts karaļus – ziedošos mēness kaktusus. Lai redzētu ziedam plaukstas lieluma ziedošā mēness kaktusa ziedus krēmīgi baltā krāsā ar olīvu krāsas dzeltenzaļām kauslapām, oranžērijā tiks rīkota kaktusu nakts, kuras laikā Nacionālais botāniskais dārzs būs atvērts pat pusnaktī.

Jaunā stikla siltumnīca plašākai publikai būs apskatāma no 25. aprīļa, kad Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī notiks arī stādu gadatirgus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.