Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. jūnijs, 2013
Drukāt

Salātlapas – zaļas, bordo, violetas 


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Salātu lapas, izaudzētas dārziņā vai pirktas veikalā, ir ļoti ierasta piedeva pie gaļas un citiem ēdieniem. Šķiet, kas gan tādā plānā salātlapā var slēpties, bet, izrādās, salāti ir ļoti veselīgi un katra cilvēka organismam noderīgi. 


 

Turklāt lielveikalos šobrīd dabūjamas ne tikai ierastās maigākas un tumšākas krāsas zaļas salātu lapas, bet plašā krāsu diapazonā – no baltām līdz bordo un violetā krāsā. Vieni no populārākajiem ir sviesta salāti ar gaiši zaļām lapām. Dažādu toņu zaļā nokrāsā ir ledus salāti, kam raksturīgas kraukšķīgas, sulīgas, viegli saldas lapas. Romiešu salātus uzskata par cēlu salātu veidu. Tie ir tumši zaļām lapām ar nedaudz iegarenu formu. Krokotos salātus pārstāv lollo rosso, lollo bianco un ozollapu salāti. Ozollapu salātu forma patiešām atgādina ozola lapu formu, bet krāsa var būt no zaļas līdz sarkanbrūnai. Pie cigoriņu salātiem pieder lapu cigoriņi, radičio galviņsalāti un krokaino lapu endīvijas. To garša ir pikanta, mazliet rūgtena, jo auga sula satur laktucīnu, kam dabas dziedniecībā piedēvē apetīti rosinošas un vielmaiņu veicinošas īpašības. Lielu popularitāti pircēju vidū pēdējos gados ieguvusi rukola.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) docente, ekonomikas zinātņu doktore INGRĪDA MILLERE: – Lapu salāti satur beta karotīnu un C vitamīnu, kas ir lieliski antioksidanti. Tie samazina brīvo radikāļu daudzumu, pasargā šūnu membrānas no bojājumiem, kas savukārt var izraisīt vēzi un iekaisumus. Tāpēc uzturs, kas bagāts ar C vitamīnu un beta karotīnu, var samazināt vēža, kā arī dažādu iekaisuma slimību (astmas, artrīta) risku. Šie vitamīni palīdz aizkavēt arī sirds un asinsvadu slimību un insulta risku, jo samazina artēriju nosprostošanās iespēju – aterosklerozi. Ēdot produktus, kas ir bagāti ar karotinoīdiem, var mazināt plaušu vēža saslimšanas risku un labvēlīgi ietekmēt elpošanas orgānu darbību.

Lapu salāti satur arī kāliju (100 g salātu satur 10% no kālija dienas devas), kas ir būtisks normāla asinsspiediena un sirds funkcionēšanai, kā arī var veicināt sirds un asinsvadu sistēmas veselību, aizkavēt aterosklerozi. Ārstniecisko efektu pastiprina B grupas vitamīnu saturs salātos. Turklāt šķiedrvielas lapu salātos var pazemināt holesterīna līmeni asinīs, tādējādi samazinot vēl vienu sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. Salātu ēšana stiprina arī kaulus, jo tie satur kalciju un K vitamīnu.

Vai kāda no salātu šķirnēm ir veselīgāka par pārējām, vaicāju LLU Agrobiotehnoloģijas institūta docentei IEVAI ŽUKAUSKAI.

– Katrai salātu šķirnei piemīt gan atšķirīgas garšas īpašības, gan atšķirīga uzturvērtība. Visās salātu lapās atrodami ogļhidrāti, olbaltums, šķiedrvielas, beta karotīns, C vitamīns un vēl citas labas vielas, bet, piemēram, rukolas sastāvā papildus ir vēl ēteriskās eļļas, savukārt ozollapu salātos, kurus uztura speciālisti, pateicoties to diētiskajām īpašībām, pēdējā laikā izceļ īpaši, ir rūgtvielas. Rūgto piegaršu šiem salātiem rada intibīns, kas uzlabo gremošanu un asinsriti. Uzturā ieteicams lietot visus iespējamos salātu veidus, kuri garšo, tad organisms no tiem saņems pietiekami plašu vitamīnu un minerālvielu klāstu, – secina I. Žukauska.

 

UZZIŅAI:

Mūsdienās zināmie salāti cēlušies no savvaļas salātiem, kas vēl aizvien aug Vidusjūras reģionā. Senajā Ēģiptē salātus audzēja jau pirms diviem tūkstošiem gadu. Eiropā tie parādījās 16. gadsimtā. Salātu latīniskais nosaukums Lactuca cēlies no latīņu vārda lac, kas nozīmē “piens”. Nosaukums augam dots, pateicoties pienainajai sulai visos salātos. Jau kopš seniem laikiem salātus lietoja ne tikai kulinārijā, bet arī kā ārstniecisku līdzekli. Piemēram, kāda leģenda vēsta, ka ārsts Antonio Muzo ar salātiem izārstējis Senās Romas imperatoru Cēzaru Augustu no aknu slimības. Bet cits Senās Romas ārsts Galens vecumdienās ar salātiem sevi izārstējis no bezmiega.

 

100 g lapu salātu vidēji satur:

2,8 g ogļhidrātu

1,4 g olbaltumvielu

1,3 g šķiedrvielu;

0,2 g tauku

minerālvielas – mangānu, kāliju, dzelzi u. c.

K, C vitamīnu, B grupas vitamīnus, A vitamīna provitamīnu u. c.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+