Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Saldo ķiršu paradīzē

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Anitra Ērgle-Freimane un Mārcis Freimanis Kuldīgas novadā Laidu pagastā z/s Lejasdārzi izveidoja no krūmiem atkarotās pļavās pirms gandrīz četrpadsmit gadiem. Šajā Dienvidkurzemes pusē brīnišķīgi padodas saldie ķirši un bumbieres.

Īpaši kāds no Dobeles institūta zinātniekiem iegūts krustojums, ko tirgū augļkopji realizē ar nosaukumu Zviedru hibrīds. Mārcis cer šai bumbierei ar laiku piešķirt Anitras vārdu – augļi ir tuvu ideālam, pircēji nespējot noticēt, ka tādus varot izaudzēt Latvijā.

 

– Kā šī ziema iespaido jūsu augļu dārzu? Vai pavasaris sala dēļ nav jāgaida ar bažām?

– Mūsu pusē šoziem nav bijis liels sals. Vienu nakti temperatūra noslīdēja līdz – 25 °C, un tas arī viss. Iepriekšējās divas ziemas varēja radīt lielākus postījumus, šogad augļu koki jūtas labi.

2011. gadā no augļu dārza novācām mazāku ražu nekā iepriekšējās sezonās, iespējams, to nedaudz ietekmēja ābeļu periodiskums. Bumbierēm bija ļoti labs ražas gads, arī ķirši padevās labi.

– Svarīgākā kultūra saimniecībā ir ābeles vai ķirši?

– Naudas ziņā ķirši, platību ziņā ābeles. Audzējam ābeles, bumbieres, saldos un skābos ķiršus, avenes un zemenes. Dārzu kopējā platība ir astoņi hektāri, tie izvietoti vairākos pagastos. Ķiršu dārzs ir nepilns hektārs – patiesībā mēs diskutējam – 1 vai 0,8 ha. Ja rēķina klāt galus un ceļus, tad sanāk hektārs, labi, tur koks neaug, bet apgriezties taču kaut kur vajag? Pusotrā hektārā iestādītas bumbieres, pārējā platībā ābeles. Pirmajā hektārā stādījām to, ko varējām kokaudzētavā nopirkt, nākamajos jau varējām izvēlēties.

– Kādas ķiršu šķirnes ir jūsu augļu dārzā? Kuras no tām tirgū ir pieprasītākās?

– Tirgū pieprasīts viss, kas ir skaists un garšīgs. Viens ir tas, kas pircējiem patīk, otrs – kas man kā audzētājam. Saldo ķiršu šķirnes ‘Iputj’ ogas, ja nesaplīst lietū, ir ļoti skaistas un pieprasītas, turklāt šī šķirne ir ražīga. Lai glābtu kaut daļu ražas, nākas lasīt arī pusgatavas.

– Ko darīt, ja ogas saplaisājušas? Gaidīt nākamo gadu?

– ‘Iputj’ ne, bet ir šķirnes, ko pārpotējam. Ja no ķiršu dārza maciņš nekļūst pilnāks, esam spiesti kaut ko darīt. Vai nu jāvelk dārzam pāri plēve, vai jāizvēlas šķirnes, kas neplaisā. Kad mums būs tik daudz naudas, lai ķiršiem pārvilktu plēvi, tad droši vien visu jau būsim pārpotējuši.

Vispār mums ir doma stādīt jaunu ķiršu dārzu kaimiņpagastā. Dienvidkurzeme ir piemērotākā vieta Latvijā ķiršu audzēšanai, te saldie ķirši pat mežā aug, nemaz nerunājot par dārziem. To vislabāk var redzēt pavasaros, kad ķirši zied. Labprāt stādītu tikai ķiršus un bumbieres, ābeles neaudzētu vispār. Ja vien bumbierus varētu uzglabāt un tikpat raiti realizēt kā ābolus.

– Kas aug jūsu bumbieru dārzā?

– Šķirnes joprojām ir ļoti daudz, lai gan vienu daļu esam pārpotējuši. Saimniecībā pa šiem gadiem pārbaudītas gandrīz 40 bumbieru šķirnes, bet joprojām esam ideālās meklējumos. Jaunajā dārzā šobrīd iestādīts tas, ko gribējām, – Francijas šķirne ‘General Leclerc’, kuru citur izaudzēt tā nemaz nevar zemās ziemcietības dēļ. Mūsu dārzā šķirne aug un ražo ļoti labi. Jaunajā dārzā iestādījām arī ‘Concorde’ un jau sākām nožēlot – nav zināms, kāpēc, bet stipri mazražīgāka par ‘Conference’. Gan zied, gan aizmetas, bet augļu maz.

Jaunais dārzs 2011. gadā deva pirmo ražu, bet mēs nokavējām vienu dienu. Vajadzēja vēl vienu diennakti nogatavināt, bet oktobra vidū negaidīti uznāca vētra un lielu daļu augļu norāva zemē. Dārzs ir atklātā vietā, kalna galā.

Mēs tik ļoti šo pirmo ražu gaidījām, augļi bija izcili, bet acīmredzot kāds izlēma citādāk.

– Ar ko jaunie dārzi atšķiras no vecajiem?
IMG_3138

– Augļukoki potēti uz sēklaudža B 396 un puspunduru potcelma MM 106, vecajos dārzos koki ir sagāzušies, mēģinām tos balstīt ar bambusa balstu sistēmu, bet iet visai grūti. It kā teorētiski zinājām, ka saknes neturēs un koki gāzīsies, bet naudas bija tik, cik bija.

– Kāds blīvums ir stādījumam?

– Starp rindām 3,5 m, starp kokiem 1,25 m. Lai gan zeme šeit nav auglīga, tomēr vainagi jāveido un atgalotņošana jāveic regulāri. Pēc priekšrakstiem vajadzēja būt puspunduriem.

– Kāda ir koku veselība?

– Neraugoties uz mūsu cīņu ar kraupi, vienalga kādām divām šķirnēm (‘Ella’ un ‘HoneyGold’) kraupis uz lapām mazliet ir. Uz augļiem ļoti minimāli. Par ‘HoneyGold’ nav jābrīnās, jo tā ir kraupja ieņēmīga šķirne, bet ‘Ellai’ saskaņā ar aprakstu būtu jābūt ar labu izturību pret slimībām. Ja izdodas nomiglot laikā, tad ‘Ella’ ir neieņēmīga, taču, ja mazliet nokavēts, kraupis savu izdevību garām nelaiž.

– Vai ķiršu mušas bojājumi ir lieli?

– Simtprocentīgi galā tikt nevar, miglojam, bet šķirnes ir dažādas ar atšķirīgu ogu ienākšanās laiku. Iespējams, zālājs apdobēs ir viens no iemesliem, kāpēc savairojas ķiršu muša. Arī tas, ka ķiršus no galotnēm reizēm neiznāk nolasīt, tur kāpuri var nobriest līdz galam.

Tāpēc jauno dārzu plānojam strukturēt pa šķirnēm, lai var miglot pa sektoriem atbilstoši ogu gatavības pakāpei.

– Līdz cik hektāriem plānojat paplašināt savu dārzu?

– Kopējā saimniecības platība, ieskaitot mežu, ir 50 ha. Daļu zemes iznomājam, tā mums rezervīte nākotnei. Divus trīs gadus mēs neesam stādījuši jaunus dārzus, jo netiekam galā ar to, kas jau iestādīts. Labāk izdarīt maksimumu (tāpēc liekam balstus) un intensificēt ražošanu, nekā plašināties tā, ka dārzam malu redzēt nevar.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+