Saldū uzņēmējdarbību rosina ar attieksmi, investīcijām 0
Saruna ar Saldus novada domes priekšsēdētājas vietnieku AIDI HERINGU.
– Ar ko Saldus novads atšķiras no citiem Latvijas novadiem?
– Mūsu novads pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas ir piektais lielākais valstī. Novada sešpadsmit teritoriālajās vienībās, tātad 15 pagastos un vienā pilsētā, dzīvo vairāk nekā 28 000 cilvēku. Administratīvi teritoriālās reformas gaitā gandrīz visu pārvaldi veidojām no jauna. Uzskatām, ka esam izveidojuši diezgan decentralizētu pārvaldes sistēmu ar plašām funkcijām pagasta pārvaldēm, kas rosina aktīvi darboties uz vietām. Mums ir trīspadsmit pagastu pārvaldes, no tām divas ir apvienotās pārvaldes. Nav pārvaldes pilsētā, to īsteno novada pašvaldība. Lai nodrošinātu labāku saikni starp pagasta pārvaldēm un pilsētu, izveidojām līdzsvarotas attīstības komisiju. Mēs cenšamies šīs komisijas sanāksmes rīkot katrā pagasta pārvaldē, tā uzraugot procesus uz vietām, un cilvēki jūtas vienoti par savu novadu. Labāk arī iepazīstam cits citu, gūstam pieredzi un varam celt pašapziņu. Ir gandarījums, ka īstenojam daudzus infrastruktūras projektus pagastos, arī ūdens saimniecības projektus. Ūdenssaimniecības programma turpinās ar mērķi aptvert visu lauku pagastu centrus.
– Kādas ir svarīgākās uzņēmējdarbības nozares novadā?
– Celtniecība, mežizstrāde, ceļu būvniecība, tirdzniecība, lauksaimniecība un vēl citas nozares. Mūsu ceļu būves firma “Saldus ceļinieks” darbojas ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā, arī Rīgas lidostas skrejceļa paplašināšanā. Mēs priecājamies par lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Pampāļi”, kas turpina izaugsmi un ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā. Novads meklē iespēju uzlabot satiksmi ar Pampāļu pagastu – tiek klāts asfalta segums ceļa posmā Saldus – Pampāļi. Priecē arī daudzu ražošanas uzņēmumu izaugsme. Norvēģijas uzņēmēji veiksmīgi iegulda naudu. Ceram, ka īstenosies mūsu projekts “Saldus nomales teritorijas sakārtošana ražošanas attīstībai” – tā ir Robežu un Aspazijas ielas rekonstrukcija ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izveidot labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem. Tradicionāli Saldus ir tirdzniecības un pakalpojumu centrs. Esam arī tranzīta krustpunkts, no kura aptuveni vienāds attālums ir līdz Liepājai, Rīgai un Ventspilij. Mūsu uzņēmējiem ir ostu izvēles iespējas. Kaimiņu novadā darbojas cementa ražotājs “Cemex”, kas mūsu novadā iegūst kaļķakmens izejvielu ražošanas procesam.
Tā ka mūs ietekmē gan investīcijas, gan problēmas, kas rodas šajā procesā, arī ceļu bojāšana. Mēs uzskatām, ka lielāks ieguldījums ceļu sakārtošanā būtu jāveic valstij, jo pašvaldība saņem vien daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpašuma nodokli.
– Cik augsts novadā patlaban ir bezdarba līmenis?
– Salīdzinājumā ar valsts un Kurzemes vidējo līmeni (13,2%) mums tas ir daudz zemāks – 9% liels. Bez darba ir 1700 cilvēku. Uzskatām, ka novadam šajā ziņā nav ar ko lepoties. Aiz katra skaitļa un procenta stāv konkrēti cilvēki un likteņi.
– Kādas ir pašvaldības iespējas ietekmēt uzņēmējdarbību savā novadā, dot ieguldījumu bezdarba mazināšanā?
– Latvijā valsts attieksme neļauj pašvaldībām īstenot uzņēmējdarbību. Patlaban notiek diskusija, ka pašvaldībām vajadzētu atteikties arī no komunālo pakalpojumu sniegšanas. Tā ir liela kļūda, ja uz procesiem raugāmies no šāda skatupunkta. Uzņēmējdarbība privātuzņēmējam ne vienmēr ir pa spēkam, tāpēc valsts un pašvaldības loma tajā noteikti būtu jāpalielina.
Mēs patlaban uzņēmējdarbību savā novadā varam rosināt ar savu attieksmi. Mēs novada domē apzināmies un esam paškritiski par to, ka nereti mūsu birokrātija ir traucēklis uzņēmējiem. Vienlaikus arī no mums prasa ievērot likumus, tāpēc grūti pateikt, kur ir robeža, kad amatpersona var pievērt acis uz noteikumu ievērošanu. Kaut gan uzņēmēji to ļoti gaida. Dažādu uzņēmējdarbību rosinošu nosacījumu izveidē mums valstī būtu krietni jāpiestrādā. Protams, arī infrastruktūras uzturēšana ir pašvaldības tiešais uzdevums. Infrastruktūras uzlabošana un attīstīšana ir mūsu netiešais ieguldījums uzņēmēju atbalstam. Zinām kopējo situāciju valstī. Skaidri apzināmies, ka esam tālu no normāla, kur nu vēl ideāla līmeņa. Iemesls ir mūsu saņemtais mantojums no agrākiem laikiem. Tāpat svarīgi, ka nereti Eiropas Savienības atbalstu novados var izmantot valsts noteikto nozaru un prioritāšu, nevis pašvaldībām svarīgāko vajadzību apmierināšanai. Tāpēc naudu nereti nenovirzām mērķiem, kas sākotnēji dod lielāku efektu, bet gan tur, kur paredz valsts uzstādījums. Mēs un lielākā daļa pašvaldību vēlētos daļēji par ES naudas izmantošanu lemt pašas. Lai gan pašvaldības savā kongresā bija šādu rezolūciju pieņēmušas, manuprāt, valstī līdz galam izpratnes par šo samezglojumu nav. Protams, palielinot pašvaldību lomu, vietējai varai ir jābūt kompetentai izprast, kur naudas ieguldījums būtu vislietderīgākais.
– Kā novada pašvaldība uztur saikni ar uzņēmējiem?
– Esam izveidojuši Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas informē uzņēmējus par jaunumiem. Šajā gadā otro reizi notika Saldus novada svētki, kuru laikā vietējie uzņēmēji rīkoja savu produktu izstādi. Mūsu uzņēmēji bija ļoti aktīvi.
– Vai rosināt uzņēmējdarbību ar nodokļu atlaidēm?
– Mēs esam apstiprinājuši tādus noteikumus, kad atsevišķos gadījumos atbalstām uzņēmējus. Likumi mūs šajā ziņa ierobežo. Nevaram pārāk lielas atlaides dot.
– Kā Saldus novadā sokas ar investīciju piesaisti?
– Pašvaldībai ir savi investīciju projekti un nereti no tiem ir atkarīga mūsu kopējā situācija – vai tā uzlabo vai pasliktina kopējo investīciju piesaisti. Mēs gribētu vairāk iespēju investīciju piesaistē. Patlaban jau mani iepriekš nosauktie īstenotie ūdenssaimniecības projekti nodrošinās cilvēkiem plašāk pieejamus pakalpojumus, labāku ūdens kvalitāti un piegādi, ļaus iedzīvotājiem dzīvot tīrākā vidē.
Esam ieguldījuši naudu arī izglītības un sociālās nozares projektos. Priecājāmies par pērn īstenoto bērnudārza “Pasaciņa” paplašināšanas otro kārtu, tā Saldū likvidēja rindas uz bērnudārzu. Jauniešu iniciatīvas centram “Šķūnis” Šveices Konfederācija piešķīra atbalstu, kas ļāva paplašināties. Nopietnu investīciju projektu īstenojam Saldus mūzikas un mākslas skolā – to paredzēts pabeigt nākamā gada sākumā. Bērni un pedagogi noteikti būs priecīgi par iespēju mācīties skaistās un piemērotās telpās. Paredzam, ka mūsu sabiedrība kļūs muzikālāka un mākslinieciski izglītotāka un dos lielāku devumu Saldus izaugsmei. Patlaban pārbūvē Brīvības un Kuldīgas ielas krustojumu, līdz gada beigām ceram darbus pabeigt. Arī Saldus vēsturiskajā centrā notiek pārbūves darbi. Šie projekti uzlabos saldenieku dzīves kvalitāti. Laukos Kalnu kultūras namam nesen pabeidza rekonstrukcijas projektu.
Attīstām daudzus sociālo pakalpojumu sniegšanas punktus, tostarp Nīgrandē un Vadakstē nesen darboties sāka dienas centri. Mums ir prieks par Saldus medicīnas centra ēkas sakārtošanu, ēka patlaban ir nosiltināta.
Ir sākusies vairāku dzīvojamo ēku siltināšanas projektu īstenošana – no līdzekļu racionāla izmantošanas viedokļa ļoti svarīgi projekti. Patlaban viena māja ir renovēta, tā ieguva otro vietu valsts līmeņa konkursā. Patlaban vēl divas mājas renovē. Saldus namu pārvalde ir sagatavojusi vēl piecus renovācijas projektus. Priecē arī Saldus profesionālās vidusskolas veiksmīgi īstenotais mācību korpusu un kopmītnes renovācijas un modernizācijas projekts un jauna angāra būvniecība.
– Kā vērtējat situāciju sociālajā nozarē?
– Veselības aprūpes reformas laikā Saldū likvidēja neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu, to pārveidoja par aprūpes slimnīcu. Šī nepārdomātā rīcība mūsu un Brocēnu novada cilvēkiem sagādā lielas neērtības. Visticamāk, arī nerosināja cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanos un radīja neatliekamās medicīniskās palīdzības transportam papildu izdevumus. Pie mums patlaban noteiktās dienās no citu novadu veselības aprūpes ie-stādēm ierodas ārsti speciālisti. Sociālo dienestu izveidojām kā pašvaldības aģentūru, kurai ir vienota datu bāze un kuras darbinieki darbojas katrā pagastā. Saldus novada dome sociālajām vajadzībām piešķir aizvien vairāk naudas.
Uzziņa Saldus novada lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji (uzņēmumi): SIA “Pampāļi” SIA “Saldus medicīnas centrs” SIA “Greencarrier Freight Srvices Latvia” SIA “Norplast” SIA “Vecvagari M” SIA “RRP” SIA “Transportbetons MB” SIA “Saldus druva” SIA “Saldus namu pārvalde” SIA “Ergo E.B.F.”
PROJEKTI Pašvaldības lielākie īstenotie un iecerētie investīciju projekti: Saldus mūzikas un mākslas skolas ēkas būvniecība, 2011. g. janvāris – 2013. g. decembris, kopējās investīcijas Ls 5,032 milj., pašvaldības līdzfinansējums Ls 754 937. Autoceļa Saldus – Pampāļi posma rekonstrukcija, 2011. g. jūnijs – 2012. g. septembris, kopējais budžets Ls 1,5 milj., ir pašvaldības līdzfinansējums. Ūdenssaimniecības attīstība novada pagastos, kopējais budžets Ls 2,1 milj., pašvaldības līdzfinansējums Ls 586 916. Saldus nomales teritoriju sakārtošana ražošanas attīstībai, 2010. g. marts – 2011. g. augusts, kopējais budžets Ls 1,1 milj., pašvaldības līdzfinansējums Ls 143 335. Saldus sabiedriskā un vēsturiskā centra sakārtošana, 2011. g. janvāris – 2013. g. jūnijs, kopējais budžets Ls 838 929, pašvaldības līdzfinansējums Ls 331 821.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Saldus novada domi |
