Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2014
Drukāt

Kur noder saldūdens kaļķi

Foto - LETAFoto - LETA

“Kur noder saldūdens kaļķi (merģelis) – lauksaimniecībā, rūpniecībā?  Vai arī Latvijā tos iegūst? Kur?
” Andrejs B.   Madonas novadā

Vispirms jāprecizē, ka saldūdens kaļķi (pareizāk – kaļķieži) nav sinonīms vārdam merģelis. Merģelis ir iezis, kas pēc sastāva ir starp kaļķakmeni un mālu, bet šie kaļķieži ir tīri kaļķakmeņi.

Latvijā saldūdens kaļķieži ir sastopami ģeoloģiski visjaunākajos (holocēna) nogulumos, kuri veidojušies pēdējos 10 000 gadu jau pēc ledāja atkāpšanās. Tos iedala divos tipos: ezerkaļķi – irdeni kalcīta sastāva ezeru nogulumi, un avotkaļķi – parasti saistīti, cieti kaļķieži, kas veidojas, kalcija karbonātam izgulsnējoties no avotu ūdens.

Irdenos saldūdens kaļķiežus savulaik plaši lieto-ja augsnes kaļķošanai un pat cementa ražošanai (Ozolmuižas–Slampes nogāze). Tagad šo atradņu izmantošana, cik zināms, ir pilnīgi pārtraukta, taču nav izslēgts, ka Latvijā var atjaunoties interese par lētiem, daudzās vietās pieejamiem augsnes kaļķošanas materiāliem.

Saistītie avotkaļķi (šūnakmeņi) ir samērā plaši zināmi kā būvakmeņi un apdares akmeņi. Nozīmīgākais objekts ir Brāļu kapu memoriāls, kur izmantoti Allažu apkārtnes šūnakmeņi. Diemžēl šūnakmeņi gadu desmitos vai ilgākā laikā sadēd lielās porainības dēļ, pakļaujoties šķīšanas procesiem, jo sevišķi – pilsētvidē. Šūnakmeņu atradnes Latvijā nekad nav bijušas plaši izplatītas, tagad tās ir gandrīz izsmeltas. Vēl 2009. gadā šūnakmens ieguve notika Pellāju–Radzīšu atradnē Vecsaules pagastā. Iespējams, ka tur vairs ir saglabājušies tikai daži simti kubikmetru šī materiāla.

Šūnakmens atsegumi ir nozīmīgi un arī skaisti ģeoloģiskie pieminekļi. Lai atceramies, ka to pārkare pār devona perioda dolomītiem taču veido Staburagu, kas gan tagad atrodas zem Daugavas ūdens. Savukārt Lībānu–Jaunzemju krauja pie Cēsīm ir agrāka karjera siena, kas arī ir aizsargājama. Šūnakmens, pateicoties tā savdabīgajam izskatam, interesantajiem veidošanās apstākļiem, retajai sastopamībai un kultūrvēsturiskajai nozīmei, ir atzīts par mūsu nacionālo ģeoloģisko simbolu. Starp citu, vietām, piemēram, Raunas Staburagā, saldūdens kaļķieži turpina veidoties vēl joprojām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+