Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. aprīlis, 2014
Drukāt

Saldumu tūre Kurzemē: Saldus gotiņas, Pūres šokolādes, “Laimas” strūklakas un Bišu taka

Foto no Laumu dabas parka arhīvaFoto no Laumu dabas parka arhīva

Bišu taka ir kokgriezēja Ģirta Freiberga meistardarbs.

Kā radies Saldus vārds


Man šķiet, neviens nav jāpārliecina, ka Saldus ir pilsēta ar vissaldāko vārdu Latvijā. Teika stāsta, ka kādreiz šajā vietā atradusies apburtā Saldus pils, kura bijusi neieņemams cietoksnis, bet tās valdnieks – varens kungs. Kādā vēlā vakarā garām gājis vecs burvis, meklēdams naktsmājas pilī, taču bargais kungs atteicis vecītim. Viņš sadusmojies un nobūris pili. Tā nogrimusi ar visiem cilvēkiem. Pils vietā izveidojusies ieplaka, kas pārplūdusi ar ūdeni, un neziņā aizgājis arī pils nosaukums.

Pēc vairākiem tūkstošiem gadu nogrimušās pils tuvumā kāds zēns ganījis cūkas. Te sacēlies vējš un parādījies glauns kungs lakas zābakiem kājās, kurš aicinājis zēnu alā sasildīties. Zēns, vieglprātīgs būdams, gājis ar’ līdzi svešiniekam un ticis cienāts ar saldumiem un gardiem dzērieniem. Kad zēns iznācis no alas, varējis tik vien pateikt kā: “Saldu ēdu, saldu dzēru.” Ar pieminēto vārdu pieticis, lai apburtā pils celtos augšā, kurai tad apkārt vēlāk celtas arvien jaunas mājas.

Saldus gotiņas


“Kur meklējami leģendārās “Gotiņas” receptes pirmsākumi, nevaru pateikt, tomēr jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā daudzas saimnieces slavenajā Kaucmindes mājturības skolā bija apguvušas prasmi vārīt piena konfektes. Saldus pārtikas kombināts bija pirmais, kas 1960. gadā sāka rūpnieciski ražot “Gotiņas”. Receptes pamatā – svaigs piens un citas dabiskas izcelsmes izejvielas, kā arī roku darbs,” stāsta uzņēmuma vadītāja Līga Grīsle.

“Šobrīd ražojam 18 veidu “Gotiņas”, ne tikai klasiskās, bet arī ar augļiem, dzērvenēm, lazdu un zemesriekstiem, linu un saulespuķu sēklām, dabisko medu, kafiju, piparmētrām, cigoriņiem, ķiršiem, rumu, rozīnēm, rudzu rīvmaizi un citām izejvielām. Izmantojam tikai svaigu pienu, kuru vedam no tuvumā esošās saimniecības “Saldus druva”. Dienā saražojam 1,5 – 2 tonnas gatavās produkcijas, kurā vēl ietilpst īrisi ar augļiem un pārslām, četru veidu marmelāde un šerbets, tostarp bez piedevām, lai ar to varētu našķoties arī alerģiski bērni.”

“Labprāt aicinām ciemos arī pašmāju ceļotājus, kuriem piedāvājam divu veidu gotiņu nogaršošanu, filmu un izdevīgu iepirkšanos firmas veikaliņā par 2,50 eiro,” teic L. Grīsle.

Šokolādes muzejs Pūrē


Pagājušā gada janvāra sākumā Kurzemes saldajiem tūrisma objektiem pievienojās Šokolādes muzejs Pūrē, kas tapis šokolādes trifeļu ražotnes “Pure Chocolate” paspārnē un jau pirmajā darbības gadā pulcēja ap 27 tūkstošiem apmeklētāju, iegūdams Kurzemes tūrisma asociācijas balvu “Lielais Jēkabs” un labākā veselības un labsajūtas tūrisma galamērķa titulu Latvijā. Lai apskatītu muzeju, tūristu grupām jāgaida rindā vairāki mēneši. Ekspozīcija iepazīstina ne tikai ar Pūres saldumiem, bet ļauj arī izzināt kakao un šokolādes rašanās vēsturi, par kuru vēsta septiņas augustā atvērtās telpas senajā Pūres muižas vīnūzī, kas vēlāk bijis dārzkopības izmēģinājumu stacijas konservu cehs.

“Tur iespējams izsekot kakao pupiņu ceļam no acteku zemes līdz Eiropai un to pārvērtībām pēc novākšanas no koka līdz tapšanai par šokolādes masu. Starp citu, līdz 1800. gadam cilvēki pazinuši tikai šķidru šokolādi, un savulaik tā kalpojusi kā valūta – par vienu kakao pupiņu varēja nopirkt desmit tomātu stādus, par desmit – trusi,” stāsta muzeja vadītāja Liene Šneidere.

Pusotru stundu garajā ekskursijā vēl var paviesoties “trifeļu istabā”, iepazīstot 12 iecienītākās “Pure Chocolate” trifeles, meistarklasē – nogaršot šokolādi un izgatavot pašam šokolādes figūriņu un pralinē (konfekti ar pildījumu) un pēc tam – iedzert kafiju mājīgajā restorānā “Terase”.

“Laimas” 
Mīlestības vēstniecības


Šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programmā ar saviem našķiem iesaistījusies arī a/s “Laima”, kas piedāvās iepazīt Rīgu kā leģendāru saldumu pilsētu. “Lielākajos pasākumos būsim klāt ar Mīlestības vēstniecībām – paviljoniem, kuros varēs nogaršot labākos “Laimas” produktus un iegādāties īpašu produktu sēriju: asorti un šokolādes ar Rīgas ievērojamāko vēsturisko vietu attēliem. Šajās kārbiņās iekšā būs apraksti par tām latviešu un angļu valodā. “Laimas” vēstniecībās būs iespējams piedalīties arī radošajās darbnīcās, izsekojot kakao pupiņas ceļam līdz gardajai šokolādei. Mēs lepojamies, ka savus saldumus neražojam no pusfabrikātiem, bet apstrādi sākam tieši ar kakaokoka sēklām. Darbnīcas apmeklētāji varēs pielikt roku iepakojumu izgatavošanā, saiņošanā un citos darbiņos,” atklāj a/s “Laima” pārstāve Rita Voronkova.

Pirmā sastapšanās ar “Laimas” radīto notiks jau 29. aprīlī kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014”, kur būs apskatāma šokolādes strūklaka.

Bišu taka


Šokolāde ir gardums, ko radījuši cilvēki, tomēr neaizmirsīsim arī par dabisko kārumu medu. Talsu novada Īves pagastā atrodas Laumu dabas parks, kurā izveidota Bišu taka. Tās idejas autors ir bitenieks Māris Krišmanis, kurš ar biškopību aizraujas jau kopš vienpadsmit gadu vecuma.

“Iesāku ar vectēva bišu saimēm, kuras pēc viņa nāves saņēmu mantojumā, nu kopju ap 200 saimēm. Ņemot vērā latviešu tautas ticējumus, dravniekam citiem nevajag teikt, cik liela ir viņa drava, jo tad zūdot bišu laime. Agrāk, kad bija jāmaksā nodevas muižkungiem, bitenieki centās stropu skaitu noslēpt ne tikai lai ietaupītu, bet lai saimēm varētu atstāt pietiekami daudz medus ziemošanai. Dažkārt viņi patiešām nezināja, cik saimēm bagāti, jo bites dzīvoja koku dobumos lielās mežu platībās,” atklāj M. Krišmanis.

Visu par bitēm, kas sarūpē saldo medu, iespējams uzzināt Laumu dabas parka Bišu takā, kur katrā pieturā vecāki var mazākajiem bērniem izlasīt priekšā daudz pārsteidzošu faktu par čaklajām medus nesējām, bišu mātēm un traniem. Piemēram, ka darba bites ķermenis ir 12 – 14 mm garš, svars 90 – 100 mg, bet vienā kilogramā ir ap 10 – 11 tūkstoši bišu. Ejot pa Bišu taku, var iejusties bites lomā, mēģinot tikt cauri putekšņu uztvērējam un iemācīties “kāpt bitēs” ar dzeiņa palīdzību. Bites uzbūvi bez steigas var aplūkot gaisā iekārtā perfekti kokgrieztā modelī. Siltajās vasaras dienās ir iespējams ietērpties speciālos aizsargtērpos un pieredzējuša bitenieka vadībā iepazīties ar īstas bišu saimes dzīvi un darbošanos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+