Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto-Fotolia

Latvijas skolēnu zināšanas salīdzinātas ar jauniešiem ārzemēs 0

Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātņu jomā ir viduvēji, liecina OECD starptautiskā pētījuma “PISA 2015” jaunākie rezultāti.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs vidēji vērtējami ar 490 punktiem, savukārt vidēji OECD skolēni sasnieguši 493 punktus.

Pētījums liecina, ka Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir ievērojami zemāki (par 45 punktiem) par kaimiņvalsts – Igaunijas (533 punkti) – skolēnu sasniegumiem. Krievijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir nedaudz zemāki (484 punkti) nekā Latvijā, savukārt Lietuvā sasniegumi ir vēl zemāki – 472 punkti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvija atrodas tuvu OECD valstu rezultātu vidējo izmaiņu vērtībai, kas nozīmē, ka arī Latvijas skolēnu sasniegumi nav būtiski mainījušies kopš 2006.gada. Latvijai šis vidējais rezultāts pieaudzis vien par 1,1 punktu, un līdzīga situācija ir arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā – par 2,2 punktiem.

Augsto sasniegumu grupā pirmā valsts ir Singapūra, kuras skolēnu vidējie sasniegumi ir nozīmīgi augstāki par OECD vidējo līmeni, vidēji iegūstot 555 punktus (OECD vidēji – 493 punkti). Singapūrai seko Japāna, Igaunija, Taivāna, Somija.

OECD PISA pētījums dabaszinātnēs parāda, ka Latvijas izglītības sistēma salīdzinoši labāk nodrošina dabaszinātņu kompetences apguvi vismaz pietiekamā līmenī iespējami lielākam skolēnu skaitam, toties skolēnu ar ļoti augstu kompetences līmeni relatīvais skaits Latvijā ir neliels.

Augsto sasniegumu grupā pirmā valsts ir Singapūra, kuras skolēnu vidējie sasniegumi ir nozīmīgi augstāki par OECD vidējo līmeni, vidēji iegūstot 555 punktus (OECD vidēji – 493 punkti). Singapūrai seko Japāna, Igaunija, Taivāna, Somija.

Pētījumā uzsvērts, ka skolēnu sasniegumus dabaszinātnēs, tāpat kā citās satura jomās, var raksturot divējādi – punktos un kompetences līmeņos Vērtējot punktos, tiek lietota skala, kurā visu OECD valstu vidējie sasniegumi 2006.gada pētījumā bija 498 punkti ar sadalījuma standartnovirzi 95 punkti. Šī gada PISA pētījumā OECD valstu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs šajā pašā skalā ir 493 punkti ar sadalījuma standartnovirzi 94 punkti. Savukārt kompetences līmeņi raksturo skolēnu sasniegumus saturiski – ko skolēns var paveikt, ja viņa sasniegumi testā atbilst konkrētam līmenim. Dabaszinātņu kompetencei tika izdalīti septiņi līmeņi – augstākais ir sestais līmenis, bet zemākie 1.a un 1.b līmenis.

Reklāma
Reklāma

Šadurskis: Skolēnu sasniegumu nenozīmīgās izmaiņas liecina par izglītības sistēmas stagnāciju

Skolēnu sasniegumu OECD starptautiskajā pētījumā “PISA 2015” nenozīmīgās izmaiņas liecina par izglītības sistēmas stagnāciju, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Atklājot konferenci “Latvija OECD starptautiskos pētījumos “PISA 2015” un “TALIS 2013″ – jaunākie rezultāti”, Šadurskis pauda, ka pētījuma rezultāti nav nesuši lielus pārsteigumus. Ministrs uzsvēra, ka trīs gadu cikls pārmaiņām izglītībā ir īss posms, lai sāktu redzēt pozitīvas izmaiņas, ja valsts līmenī sākts iet pareizo ceļu sistēmas uzlabošanai, uzsverot, ka šajā gadījumā nedrīkstam būt nepacietīgi. “Nepareizā ceļa sekas parādītos daudz agrāk,” mierināja Šadurskis.

Kopš pēdējā cikla notikušas statistiski nenozīmīgas pārmaiņas, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka Latvijas sasniegumi ir ļoti tuvu OECD vidējam līmenim, piemēram, dabaszinātnēs Latvijas skolēni vidēji sasniedza 490 punktus, bet vidēji OECD – 493 punkti.

“Nevaram ar to apmierināties. Varam priecāties, ka mums ir drusciņ labāk nekā lietuviešiem, skumt, ka drusku sliktāk nekā igauņiem. Mums jāatrod veidi, kā sasniegt augstāku rezultātu,” pauda ministrs.

“Ja neesam konstatējuši statistiski nozīmīgas izmaiņas, tas liecina par zināmu stagnāciju izglītības procesos. Ja gribam veikt izrāvienu ekonomikā, tad izrāvienam jāsākas izglītības jomā,” akcentēja Šadurskis, uzsverot, ka patlaban sāktās pārmaiņas izglītības sistēmā esot uz pareizā ceļa.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas rezultāti liecina par nelielu rezultātu izkliedētību skolēnu zināšanās, tomēr tas vienlaikus norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels izcilu rezultātu īpatsvars.

“Mums ir mazāka rezultātu izkliede – mazāk slikto vērtējumu, bet arī ar augstajiem rezultātiem mums ir mazāk jauniešu. Jāsaprot, ka izglītības procesā jāvadās nevis uz vidusposmu, bet jāstrādā ar izcilniekiem un tiem, kam veicas visgrūtāk,” skaidroja Šadurskis.

Politiķis skaidroja, ka Latvijas rezultāts pētījumā liecina par izteiktu atšķirību starp sasniegumiem pilsētu un laiku skolās. “Ja Latvijā pētītu tikai pilsētās, tad mēs būtu Singapūras līmenī. Bet mums jāpaceļ izglītības līmenis visā valstī. Starp pilsētām un lauku skolām ir 40 punktu atšķirība – tas ir aptuveni viens mācību gads,” teica ministrs