Egils Līcītis: ZZS – vēlētāju melnajā piezīmju grāmatiņā 5
Politiskajā druvā ieviesusies nepatīkama un ķimikālijām apkarojama nezāle – glupi, dumji aizbildinājumi, kolīdz no amatpersonas vai veselas partijas pieprasa atbildību. Ja, piemēram, ir pamatotas aizdomas, ka Saeimas deputātam X kaut kas bijis ar viņa kalponi un tas “kaut kas” izskatās vēlētāju acīs nāvot nesmuki, nevaronis uz karstām pēdām, pogādams ciet bikšu priekšu, noskaldīs – tas ir politiskais pasūtījums! Pārsvarā tas ir nezināms, aiz biezām portjerām slēpies ļaunvēlis, kurš pūtis miglu, nomelnojis godājamu sabiedrības krējuma locekli un vēlējies torpedēt nevainojamā dižvīra karjeru. Izņemot gadījumus, kad pie rokas notverts misters Soross, kurš tumsiņas aizsegā no Ņujorkas adreses laidies pār Latviju kā dēmons, šur noķēpādams, tur sasmērēdams, bet Puzē vispār pa nakti pietaisījis pilnu ezeru.
Pašlaik iestājies vēsturisks periods, kad aizvainotās personas atšņāc citu attaisnojuma paveidu. Proti, viss, kas notiek mūsu valstībiņā un uz zemes virsas, ir “priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros”. Teiksim, Šlesera dienasgrāmatas, nopludinātās oligarhu sarunas ir publicētas vienas vai divu politisko spēku interesēs. Priekšvēlēšanu aģitācijas kārtībai ir noteiktas normas, kad kandidāti drīkst reklamēties televīzijā un kad jābeidz rēgoties, un cik atļauts tērēt saziedoto finansējumu. Tomēr kā alfa un omega skaidrs, ka runāt par sabiedriski aktuālo, cīnīties par taisnību, vilkt publikas priekšā konkurentu, kurš mahinējis, politiķiem ir ne tikai brīv, bet pienākums jebkurā diennakts stundā, jebkurā gadalaikā. Raujviņkociņ, nekāds kampaņas falšstarts nav iespējams neatkarīgi no tā, cik tālu ir nozīmētais datums, kad pilsoņiem doties pie urnām! Varbūt maldos, un pulkstenis, kas rāda nolikto laiku, kad drīkst sākt priekšvēlēšanu propagandu un aģitāciju, stāv ZZS saimes istabā uz kamīna dzegas? Taisni šie kungi ar tēvišķu gādību un raksturīgajām asas novērošanas spējām regulāri aizrāda citiem nepārsteigties ar kampaņošanu. Bet tad gudrinieki lai paskaidro. Rekur, Lemberga kungs, uzcirties kā svētdienā, savās preses konferencēs un avīzēs katru nedēļu izrāda autiņus, cik viņam tīri un balti, kamēr citiem piešmucēti. Vai tā ir vienas partijas priekšvēlēšanu propaganda vai vēl ne?
Tāpat kā spējīgs veikalnieks liek ejošu preci, arī politiķiem, kas prot aizstāvēt savas intereses, ik dienu jāparāda vērtīgi jauninājumi, sabiedrībai derīgie pakalpojumi, aizstāvētā nacionālā lieta – ja tas paveikts. Ja vienas partijas rīcībā ir otrus blēžus atmaskojošs izejmateriāls, tas tūliņ jānodod sabiedrības zināšanai un vērtēšanai. Kas būs premjera, Valsts prezidenta amata kandidāti, kur ir saprotami sarakstīta programma un pārējais nepieciešamais inventārs raženam darbam – partijām savlaicīgi jāinformē balsstiesīgie, lai kārtējoreiz nerastos iespaids, ka zēni tik grib iesprukt Saeimā, pēc tam apšmaukt un nesamaksāt vēlētājiem, bet piesist savas kabatas.
ZZS frakcija, mazie Kučinska palīgi, taču ir pašreizējās varas partijas smadzeņu centrs, dienas kārtības noteicēji, visu raķešu palaišanas laukums. Nav lutauši, bet atbildīgi cilvēki, saliektām mugurām zem atbildības sloga. Nokausēti aizņemtībā, vadot valsti, tomēr lieli puikas, lai nemīņātos aizdurvē, kad šodien, nevis kampaņošanas laikā labības zonas vēlētāji paši sāks izprašņāt – eu, veči, ko jūs tur pinaties darījumos ar “Saskaņu”? Klau, jūs tādi eiropeiski vai vairāk prorubliski esat? Ar konkrēti kādu attieksmi, lai politiku taisa tīrām, nevis nemazgātām rokām? Kad izmērīsiet Lembergam temperatūru, un kādas sankcijas noteiksiet? Cik ilgi būsiet iztapoņas oligarhiem? Vilksviņzin, cik žiletes asi jautājumi uzkrāti vēlētāju piezīmju grāmatiņās. Tāpēc nevajag tik bikli, sak, vilksim dzīvību, nīkulīgi eksistēsim, kamēr Cimdars šaus gaisā ar starta pistoli.
Visgarām jau gan runā, ka pēc vēlēšanām jābūt paaudžu nomaiņai. Jānāk apdāvinātākiem talantiem, godīgākiem un izglītotākiem censoņiem gadu liekto priekšgājēju vietā, kam tuvāka kolhoznieku estētika.
