Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
12. oktobris, 2017
Drukāt

Salmiņš būtu gatavs liecināt par oligarhu darbībām laikrakstā “Diena” (5)

Foto LETAFoto LETA

Kādreizējais laikraksta "Diena" vadītājs Uldis Salmiņš.

Bijušais laikraksta “Diena” vadītājs Uldis Salmiņš nepieciešamības gadījumā būtu gatavs liecināt par oligarhu darbībām laikrakstā “Diena”, intervijā žurnālam “Ir” atzinis Salmiņš.

Jautāts, vai būtu gatavs sniegt liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), vai arī tās jau ir sniegtas, Salmiņš atbildējis, ka to nav darījis, taču nepieciešamības gadījumā būtu gatavs liecināt, lai gan pierādīt notikušo nevar. “Es īsti nevaru neko pierādīt. Protams, ka varu liecināt, [bet] neesmu nekādus diktofonus līdzi nēsājis,” viņš sacījis.

Savukārt jautāts, vai, ņemot vērā viņa zināšanas par to, kas bija patiesie īpašnieki “Dienā” un Rīgas tirdzniecības ostā (RTO), Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam būtu bijis jāsēž uz apsūdzēto sola oligarhu lietā, viņš atbildējis: “Domāju, ka nē. Uz sola jau var sēdēt, bet notiesāt var par to, ka kāds ir darījis likumā neatļautas lietas. Šeit ir runa vienīgi par ētiku.”

Viņš arī norāda, ka oktobra sākumā viņa publiskotajā blogā izklāstītais par to, kā oligarhi un īpaši ārpus “Rīdzenes sarunām” palikušais Šķēle regulēja laikrakstu, ir “atmiņu daiļliteratūras stilā ieturēts pārstāsts”, bet, jautāts, kas viņu pamudinājis nākt klajā ar šādu “oligarhu “kretīnmenedžera” grēksūdzi”, Salmiņš atbildējis: “Es negribu piekrist formulējumam. Tā nav grēksūdze, pirmkārt. Neuzskatu sevi par kretīnu menedžeri. Iekšēja sajūta bija – jāuzraksta.”

Vienlaikus Salmiņš pieļāvis iespēju, ka arī citi, kas strādājuši oligarhu labā, varētu sākt runāt, sekojot viņa piemēram. “Varbūt. No vienas puses, tagad jau nav vajadzīga briesmīga drosme – visi viņus nabadziņus slāna. Bet katrā ziņā tā sistēma, kas gadu gaitā veidota valstī – tā ir bijusi greiza. Jāskatās, kāpēc ir iespēja tādiem ne īpaši godprātīgiem vadītājiem jebšu oligarhiem rasties. To jau mēs citur arī redzam, visā pasaulē strādā populisms. Neviens negrib dzirdēt, ka politika maksā naudu. Skaidrs, ka cilvēki, kas nodarbojas ar politiku, organizē, vada – tas nav par velti. Un tās cenas ir nevis provinces, bet Rīgas. Pēdējos gados jau ir pieņemts, ka partijas tiek finansētas nelielā apmērā no valsts, bet tas ir par maz. Nevienam nav drosmes to pateikt. Partijas stāsta un plāno, bet reāli katru no tām kaut kas finansē vēl. Vai tas ir tranzīta bizness vai spēļu magnāti, vai ātro kredītu aizdevēji, vēl trakāk – kādi cigarešu kontrabandisti, nemaz nerunājot par [maksātnespējas] administratoriem. Rezultātā tauta tiek čakarēta, jo politika no sabiedrības puses netiek finansēta,” sacījis Salmiņš.

Salmiņš oktobra sākumā publicēja blogu ar nosaukumu “Blogs bērniem” (https://usalmins.wordpress.com/), kurā izklāstījis, kā oligarhi regulēja darbību laikrakstā “Diena”.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kur palicis bijušais KNAB priekšnieks klauna lomā – Strelčenoks?

  2. Piedodiet, bet…tas viss ir …Dīvaini!
    Ja Diena piederētu valstij-tas ir sabiedriskais medijs kā LTV, kā Latvijas radio, tad vēl šitā, atklāsmēm būtu jēga, bet Dienu ļoti veiksmīgi privatizēja Sarmīte Elerte…No kuras dalas atpirka līdzīpašnieki zviedri, jo finanšu rādītāji katastrofāli krita, ko savukārt pārdeva nākamajiem. Iespējams AAA.
    Nu īpašnieki nosaka sev piederošā uzņēmuma personālpolitiku- tā tas ir vienmēr un visur!
    Arī IR nodarbina sev tīkamos gara radiniekus. ‘Bet Kas jauns raksta savai auditorijai
    Ja lasītājiem nepatīk redakcijas kursa maiņa, tad neabonē un nepērk, kas nozīmē medija bankrotu.
    Diena tajā laikā bija privāts medijs, kura darbību varēja regulēt tikai un vienīgi īpašnieki, ja tā atbilda likumos noteiktajām prasībām.
    Kāds tam sakars ar KNAB? Visi driģenes saēdušies ?

  3. Kaut vai Latvijas jauno laiku vēsturei (1991 – 2017) vajadzētu noskaidrot kas stāvēja aiz prezidenta Ulmaņa muguras laikā, kad Ulmanis atveda uz Saeimu A. Šķēli, stādija priekšā deputātiem kā veiksmīgu bisnesmeni, un nominēja kā premjera kandidātu. Ar paša Ulmaņa iebīdīšanu prezidenta amatā jau arī iesākās politiskais tirgus (korupcija) visaugstākajā līmenī Latvijas politiskajā laukā.

  4. liecinat jau daudzi gatavi, cits par naudu, cits tāpat vien aizvainojuma un naida dēļ. bet katrai liecibai vajag kautjelkādus pierādijumus. nu kaut vai šādai liecibai jāsakrīt ar notikušiem faktiem dzīvē. cik saprotams tad ari ši liecinieka stāstitais būs tikai par “centieniem”neviss reāli notikušiem faktiem

    • Liecība var sakrist ar notikušā faktiem un tas ir derīgs tikai kriminālo aprindu savstarpējai ”tiesai”,
      bet ne 3 A organizētajai valsts tiesai- tur vajag pat ar notāru apstiprinātus blēdību protokolus…

Draugiem Facebook Twitter Google+