Kultūra
Praktiski

Kurp traucas salmu “Tobāgo”? Ciemos pie neparastu skulptūru darinātājiem Tukumā0

Foto – Ivars Bušmanis

Eiropā vienīgā Salmu muzeja izveides iniciators Tukumā bija Rītiņu ģimenes trusis. Pēc tā pārcelšanās uz dzīvi debesīs Kristīne, mazās Ievas mamma, diendusas laikā nolēma laiku izmantot lietderīgi un sāka no salmiem veidot zaķi. Izdevās. Nākamajā dienā tapa salmu putni, kas paši stāv uz kājām. Patlaban Salmu muzejā apskatāmas aptuveni 500 no salmiem un siena gatavotas figūras. Tās gatavo arīdzan Kristīnes dzīvesbiedrs Juris un astoņus un vienpadsmit gadus vecās meitas Agne un Ieva.

Sešu gadu laikā kopš Kristīnes un Jura veidotās salmu mākslas pirmsākumiem Latvijā tā patiešām varam teikt. Pie Rītiņu privātmājas Juris uzbūvējis arīdzan muzeja ēku, izveidota darbnīca dzīvojamās mājas otrajā stāvā. “Jābūt blakus otram tikpat trakam cilvēkam kā tu un jāsaņem viņa atbalsts,” kopīgo veikumu raksturo Kristīne.

“Uz Tobāgo”

Rūķi, dažādi dzīvnieki, putni, pūķi, pasaku tēli, tostarp runcis zābakos aptuveni trīs metru augstumā, Lāčplēsis un melnais bruņinieks, kuru SIA “Trimen” uzstādīja pie savas mītnes Rīgas–Liepājas šosejas malā un par kuru “Latvijas Avīzē” vēstījām pirms valsts 98. gadskārtas, sēnes – visas figūras nemaz nenosaukt. Vissarežģītākās, meistarstiķa – buru kuģa “Uz Tobāgo” – ieceres autors un galvenais īstenotājs bija Juris. Buru kuģis Jura būvētā muzeja otrajā stāvā, kur smaržo pēc siena, atrodas, stikla sienu ieskauts. “Kuģi, darbojoties ik dienu, Juris veidoja pusgadu. Tam ir plānas buras, trausli sāni. Viesi figūras aizvien vēlas aptaustīt, tāpēc šo mūsu vislielāko sasniegumu norobežojām,” stāsta Kristīne. Viņa gatavoja un apģērba “Uz Tobāgo” komandu, salmu cilvēciņus. Salmu figūrām ir īpatnība – kad tās uzstādi, nevar kustināt. Kristīne teic, ka dienā var “apģērbt un frizūras uztaisīt” vienam diviem cilvēciņiem. Līdzās “Uz Tobāgo” atrodas pirātu kuģis un Kristīnes veidotā seno laiku pils.

Galerijas nosaukums


Salmu knifiņi

Kristīne ir inženierzinātņu doktore, Juris – operators, gandrīz 25 gadus nostrādāja Latvijas Televīzijā. Abi no Rīgas, pirms deviņiem gadiem nopirka Tukumā māju, pārcēlās uz dzīvi, tā teikt, provincē un patlaban sevi pilnībā velta pašu izveidotajam biznesam, kas vienlaikus ir sirdslieta. Un priecājas, ka paši ir sava laika noteicēji. “Es esmu cilvēks, kam patīk darīt to, ko citi nedara. Salmu figūru veidošana ir ļoti sarežģīts un grūts darbs. Salmi ir materiāls, ko nevar nogriezt vai noslīpēt. Tas ir pietiekami interesants un plastisks, tomēr pielikt var, bet noņemt nevar. Viss ir tavā ziņā. Ja izdodas, tad viss ir kārtībā, ja neizdodas, met figūru projām. Darba instruments ir tikai rokas,” stāsta Kristīne. Izejvielas – sienu – inovatīvie un radošie mākslinieki iegūst pašu laukos, kas atrodas aptuveni 40 km attālumā Talsu pusē. Ar salmiem esot sarežģītāk. Rītiņi ir arīdzan patentējuši salmu sasaistes materiālu. Tas tāpēc, ka figūras dažkārt ir kaut kur jāved. Gatavajiem mākslas darbiem parasti neko virsū neklāj – ne krāsu, ne laku. Tās nepalīdz pret mitrumu.

Figūru gatavošanai izmanto daudz izejvielu. Piemēram, runcim zābakos izmantoti 24 lielie kartupeļu maisi salmu, žirafei – “vien” 11 maisi.

Tīmekli neizmanto

Idejas pie autoriem atnākot pašas. Salmu figūru veidotāji nelūko pēc tām tīmeklī un nebrauc uz citām valstīm meklēt iedvesmu. “Tā rīkojamies apzināti, lai nepiesārņotu galvu,” saka Kristīne. Viņa uzsver – aizvien neinteresantāk kļūst veidot vienkāršas figūras. Gandrīz katru figūru abi saimnieki veido kopīgiem spēkiem un dara to tā, lai izdotos interesanta, patiktu pieaugušajiem cilvēkiem un bērniem. Visgrūtāk ir veidot figūras ar sarežģītu reljefu, kaut ko “konkrētu”. Piemēram, alni.

Kristīnei patīk raganas, tāpēc muzeja otrajā stāvā izveidots Raganu stūris. “Man patīk, ka darbiņš interesantāks, var ar frizūrām un tērpiem paspēlēties. Nekad negatavojam vienādas figūras. Katram gribas atšķirīgu niansi, piemēram, bārdiņu, cepurīti rūķītim,” stāsta māksliniece. Aiz aizkariem stūrī izveidots pieaugušajiem apmeklētājiem domāts nerātnais stūrītis.

Sajūsminās un špiko

Eiropā vienīgā Salmu muzeja apmeklētāju skaits mērāms tūkstošos. Kad ierodas viesi, saimnieki kļūst par gidiem. Daudzi apmeklētāji pirms Salmu muzeja apmeklējuma salmus uzskatot par kaut ko vienkāršu, “prastu” materiālu, bet, kad ierauga izveidotās figūras, nekautrējas izrādīt pārsteigumu. “Apmeklētāji ir dažādi. Daudzus interesē žirafe, buru kuģis, tomēr dažkārt rodas iespaids, ka cilvēki cienījamā vecumā atbrauc, lai izrunātos. Uzņemam viesus no citām valstīm, arīdzan no Austrijas, kur rīko salmu festivālus,” tā Kristīne.

Apmeklētāji muzejā esot dažādi, arī tādi, kas cenšas noskatīt Rītiņu idejas. Rītiņi esot apmācījuši piecus šā aroda interesentus un rīko darbnīcas.

LA.lv