“Šodien izrakstījām no slimnīcas jaunieti, kas bija guvis smagus abu pēdu apsaldējumus, ilgstoši staigādams pa ielu mitros apavos. To, ka kājas ir pamatīgi apsaldētas, puisis nesapratis divas dienas. Domājis – gan jau pāries. Tā ir liela veiksme, ka mūsu centra ārstiem izdevās saglābt gan pacienta kāju pēdas, gan pirkstus un tos nevajadzēja amputēt,”

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

stāsta Valsts apdegumu centra vadītājs Andrejs Levins. Šobrīd valsts nozīmes centrā smagus apsaldējumus dziedē piecpadsmit pacienti, četri jau no stacionāra izrakstīti un devušies mājās. Neviens no pacientiem nav cietis no lielā aukstuma, strādājot ārā vai sportojot. Izņemot minēto jaunekli, visi pārējie ir tā sauktā sociāli nelabvēlīgā slāņa pārstāvji un apsaldējumus guvuši, būdami alkohola reibumā.

Apsaldējas dzērumā

“Man jau bija trofiskā čūla uz kājām, bet tad es tās apsaldēju, staigādams pa ielām. Kājas kļuva zilas līdz pat ceļgaliem, nevarēju vairs nostāvēt, tik stipri sāpēja, tādēļ ātrā palīdzība mani atveda uz šejieni. Man veica operāciju, un tagad jūtos pavisam labi. Zaudēju tikai dažus pirkstus,” atklāj rīdzinieks Sergejs (60).

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Dakteris Levins skaidro, ka ziemā, kad termometra stabiņš noslīd zem mīnus divdesmit grādiem, kā tas ir šobrīd, cilvēks, kas izgājis laukā bez cimdiem, virspusējus apsaldējumus var iegūt divdesmit minūšu laikā. Šogad visvairāk cietušas pacientu kāju pēdas un apakšstilbi.

“Gulēja uz ielas alkohola reibumā,” ārsts nosauc biežāko apsaldējumu gūšanas iemeslu. Arī šobrīd viens šāds alkohola lietotājs ļoti smagā stāvoklī atrodas slimnīcas reanimācijas nodaļā.

Ārsts uzskata, ka lielākā problēma ir tā, ka cilvēki nevēršas pēc palīdzības uzreiz pēc apsaldējuma gūšanas, bet gan nogaida trīs četras dienas, kad sākusies gangrēna un cietušo roku un kāju nav iespējams glābt. Tas vien, ka pirksti kustas un nesāp, vēl neliecina, ka viss kārtībā. Ja pēc sasildīšanas tie ir bāli vai zilgani, vēsi, nejutīgi, tas liecina, ka traucēta asinsrite, tādēļ noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, slimnīcu uzņemšanas nodaļās vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Līdz tam var dzert siltu tēju, apsaldētās ķermeņa daļas ietīt tīrā, sausā apsējā, nesaitējot kopā apsaldētos pirkstus. Nekādā gadījumā nedrīkst cietušās vietas masēt vai berzēt ar sniegu.

Visvairāk cietušo 
Rīgā un Pierīgā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša pastāstīja, ka janvārī no ķermeņa atdzišanas jeb hipotermijas cietuši 104, apsaldējumus guvuši 60 Latvijas iedzīvotāji. Visvairāk aukstuma upuru bijis Rīgā un Rīgas rajonā – attiecīgi 72 un 33. Bet Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs ziņo, ka janvārī Rīgā un Rīgas reģionā nosaluši 10 cilvēki.

Ātrās palīdzības brigādes īpaši bieži pie sala upuriem traukušās aizvadītajās brīvdienās. Pagājušajā sestdienā palīdzība bija nepieciešama 12, bet svētdien – sešiem cilvēkiem. Arī šonedēļ katru dienu ir vairāki izsaukumi, kas saistīti ar zemo gaisa temperatūru. Piemēram, trešdien Rīgā ātrā palīdzība slimnīcā tieši no ielas nogādājusi 58 gadus vecu vīrieti ar kāju apsaldējumu, bet Vidzemes reģionā ar ķermeņa atdzišanu slimnīcā nogādāts 52 gadus vecs vīrietis, bet vēl viens turp atvests ar apsaldētiem rokas pirkstiem.

“Diemžēl jāteic, ka lielākā daļa gadījumu saistīta ar alkohola lietošanu. Alkohola ietekmē mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Mediķi lielu daļu hipotermijas un apsaldējumu pacientu slimnīcās nogādā no ielām vai sabiedriskā transporta pieturām, kur viņi ilgāku laiku uzturējušies.

Viņu vidū, protams, ir arī cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, tādēļ ilgstoši atradušies ārā. Mediķi saskaras arī ar situācijām, kad ķermenis atdzisis vai radušies apsaldējumi nekurinātās, aukstās iekštelpās,” norāda NMPD pārstāve, piebilstot, ka vairākums cietušo ir vīrieši.

Hipotermijas attīstību var veicināt arī dažādas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts vai centrālās nervu sistēmas bojājumi. Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.