Salu tilta remonta korupcijas lietā aizdomas radušās par 13 personām 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina izmeklēt aizdomas par korupciju Salu tilta remontdarbos, kurus veica “Latvijas tiltu” mātes holdingā “LNK Group” ietilpstošas firmas, un pašlaik lietā iesaistītas vismaz 13 personas, 3.septembrī vēstīja LTV raidījums “De facto”.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), neminot konkrētas personas un to amatus, atklājušas, ka šobrīd kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu iepirkumu, ir septiņi aizdomās turētie un vēl sešas personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.
Izmeklēšana lietā notiekot par virkni iespējamu noziegumu – krāpšanu lielā apmērā un tās atbalstīšanu (KL 177.panta 3.daļa), grāmatvedības dokumentu viltošanu (KL 217.panta 1.daļa), nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā (KL 219.panta 2.daļa), dokumentu viltošanu (KL 275.panta 1.daļa), dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izraisot smagas sekas (KL 318.panta 3.daļa), kukuļdošanu un tās atbalstīšanu (KL 323.panta 1.daļa), uzkūdīšanu uz dienesta viltojumu (KL 327.panta 1.daļa) un starpniecību kukuļošanā, ko izdarījusi valsts amatpersona (KL 322.panta 2.daļa).
Pagājušā gada jūnijā KNAB paziņoja par diviem kriminālprocesiem, kas sākti sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem un saistīti ar vienu no Latvijas vadošajiem būvniecības uzņēmumiem. Procesi bija saistīti ar holdinga “LNK Group” uzņēmumiem “Latvijas tilti” un “LNK Industries” un kukuļošanu Klaipēdas ostā un Rīgas domes Satiksmes departamentā.
Lietuvā tika aizturēti “Latvijas tiltu” valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs un Klaipēdas ostas pārvaldes infrastruktūras direktors Gedimins Zumars. Savukārt Latvijā aizturēja Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Uģi Brožu un “LNK holdinga” pārstāvjus.
Tagad “LNK Group” komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns paziņojis: “Pēc operatīvo darbību veikšanas uzņēmuma telpās, cik mums ir zināms, pret uzņēmumu šobrīd netiek izvirzītas nekādas pretenzijas. Darbinieki pēc paskaidrojumu sniegšanas tika atbrīvoti un šobrīd turpina darbu uzņēmumā. (…) Operatīvo darbību laikā izņemtie materiāli un naudas līdzekļi tika atdoti.”
Tikmēr Lietuvā sāktais process jau vasarā nonāca tiesā. Septembrī ir paredzētas vēl četras sēdes. Saskaņā ar apsūdzību, bijušais “Latvijas tiltu” valdes priekšsēdētājs Kamkalovs Klaipēdas ostas pārstāvim Ģediminam Zumaram uzdāvinājis nedaudz vairāk kā 5000 eiro vērtu “Ulysse Nardin” markas Šveices rokaspulksteni. Savukārt dažus mēnešus vēlāk Kamkalovs Zumaram nodevis konjaka pudeles kasti, kurā bija 5000 eiro skaidrā naudā, un tajā pašā dienā abi arī aizturēti.
“LNK holdings” no Kamkalova norobežojās visai ātri – viņš zaudēja amatu valdē un holdinga galva Aleksandrs Milovs solīja iekšējo auditu “Latvijas tiltos”. To, ka “LNK” nezināja vispār neko par Kamkalova darbībām, gan liekot apšaubīt Lietuvas izmeklētāju konstatētais, ka viņš regulāri sazvanījās un par gaitām LIetuvā runāja ar holdinga patriarha dēlu Vadimu Milovu.
Prokurors apņēmies tiesā pierādīt, ka Kamkalovs nav darbojies paša labuma, bet gan kompānijas dēļ. Par to varētu liecināt tas, ka 5175 eiro par Šveices pulksteni, kuru Kamkalovs it kā pasniedzis Zumaram kā privātu dāvanu, kādā Rīgas veikalā samaksāja “Latvijas tilti”, vēsta raidījums.
