Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. februāris, 2015
Drukāt

Ivars Bušmanis: Lētāka pārtika? ­Neiespējami! FM nepamatoti baida ar 200 miljonu iztrūkumu (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vakar valdība uzklausīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Rēķini un tabulas. Cipari un apgalvojumi. Iedziļinoties tajos, rodas pārliecība, ka tie pakļauti jau iepriekš gatavinātam secinājumam. Ieviešanās gadījumā: 1) fiskāli mīnus 194,8 miljoni eiro, 2) neskaidrs ekonomiskais rezultāts, 3) sarežģīs PVN administrēšanu, 4) neietekmēs pārtikas cenu, 5) nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai.

Vakardienas sēdē valdības vadītāja uzstājās pret to zemkopības ministri, kura 2012. gadā rosināja samazināto PVN kaut dažām produktu grupām. Vakar Straujuma izmisīgi domāja, kā lai šo ideju nenorok, bet vienlaikus lai nepieņem. Valdības lēmums: turpināt diskusijas.

Tagad mani viens un divi: pirmkārt, izvērtējums nav pilnīgs, un, otrkārt, tas ir vienpusīgs.

Jā, trūcīgākas mājsaimniecības vairāk tērē uzturam – pārtikai līdz pat 35% no tēriņiem. Un te ministrija izdara pārsteidzošu secinājumu: “Lai gan mazturīgākie iedzīvotāji proporcionāli tērē vairāk pārtikai nekā turīgākie iedzīvotāji, rēķinot absolūtos skaitļos, lielāku ieguvumu no samazinātās likmes pārtikas produktiem iegūtu tieši turīgākās mājsaimniecības.” Sociāli labāk nodrošinātās mājsaimniecības iegādājoties dārgākus pārtikas produktus, biežāk ēdot ārpus mājas un vairāk izmetot pārtiku. Tā secināts, ka samazinātā likme ir neatbilstošs sociālais instruments.

Taču netiek aprēķināts variants, ja samazināto likmi piemērotu pirmās nepieciešamības vai pat tikai jēlproduktiem, piemēram, tikai miltiem, pienam, gaļai, zivīm. Trūcīgākās ģimenes vairāk gatavo mājās, bet nepērk pusfabrikātus vai gatavo pārtiku. To secina arī ekonomikas doktoru Irinas Pilveres un Alekseja Nipera 2012. gadā veiktais pētījums, ka “PVN var būt progresīvs nodoklis, ja samazinātā PVN likme tiek piešķirta tādām preču grupām, kas tiek uzskatītas par pirmās nepieciešamības precēm”. Lielbritānijā tas ir mēreni progresīvs, nevis regresīvs nodoklis, kā to cenšas iestāstīt Finanšu ministrija. Pēdējā gan atsaucas uz šo pētījumu, bet nerēķinās ar tā secinājumiem. Latvijā samazinot likmi no 21% līdz 12%, cenas samazinātos par aptuveni 5,5%, liecina minētais RISEBA pētījums, ko FM pat nepiemin. Ja samazināto PVN nepiemērotu cepumiem kā graudaugu izstrādājumiem, bet tikai maizei, tad zaudējumi budžetam būtu nevis 200 miljoni eiro, bet, lēšu, zem 100 miljoniem.

Pārtikas produktiem piemērotā PVN likme dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga – no 0% likmes Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Maltā līdz 18% Ungārijā. Atskatīšanās uz Eiropas Komisiju, kas nepieļaušot “konkurences kropļošanu” galīgi nevietā, jo tikai trīs valstīs pārtikai ir augstāks PVN. Ja vēl atceramies, ka Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos hektārmaksājumus, tad jāsecina, ka tieši pašlaik pārtikas ražošanas jomā ir visizkropļotākā konkurence. Pārtikas ražošanas pabērns (no valsts atbalsta viedokļa) – tāda ir Latvijas ģeopolitiskā situācija Eiropā.

Negaidīju, ka Finanšu ministrija tik aprobežoti koncentrēsies tikai uz sociālo aspektu. Nemaz nevērtējot ekonomisko. Par 8% samazinātos ēnu ekonomika, par 3,1% palielinātos vietējo pārtikas produktu patēriņš un pieaugtu ražotāju konkurētspēja ar legālajiem un nelegālajiem PVN nemaksātājiem – arī to FM neņēma vērā un piespieda valdību lemt uz šāda vienpusīga ziņojuma pamata. Straujuma ļāvās savai draudzenei no Finanšu ministrijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Latvijai ir tikai jāseko Briseles piemēram,jāievieš ES progresīvie nodokļi! Tad būs iespējami!

  2. 21% mākslīgu cenas sadārdzinājumu ikdienas pārtikai samazināt nevar! Samazināt paši sev ienākuma nodokli var! Un,kā izrādās,var pat kompensēt! Uz maizes rēķina!

  3. Kāpēc Latvijā tādi ikdienišķi pārtikas produkti kā maize un piens,tiek pielīdzināti ne tikai alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem,bet pat zelta un briljantu rotaslietām un aplikti ar tik pat augstu pievienotās vērtības nodokli?

  4. Kādēļ gan šo 200 miljonu iztrūkumu nevarētu kompensēt ar paaugstinātu PVN likmi tādām luksusa precēm,kā juvelierizstrādājumiem no dārgmetāliem,briljantiem,kažokādām,dārgākajiem jaunāko modeļu vieglajiem automobiļiem,jahtām,ātrgaitas kuteriem un privātajām lidmašīnām? Kas liedz ieviest diferencētu kapitāla pieauguma (peļņas) nodokli līdz 28-30%,kā,piemēram, Ziemeļvalstīs, Francijā un Nīderlandē vai vismaz līdz 25%,kā Ungārijā un Portugālē?

  5. Kapēc visā pasaulē (gan Īrijā,gan Grenlandē,gan Meksikā,Brazīlijā un Indijā) tikai ne Latvijā,ar samazinātas (pat 0%) nodokļa likmes palīdzību IR TOMĒR IESPĒJAMS pārtikas produktu cenas samazināt? Kas Latvija ir par tādu dīvainu izņēmumu,kurai neder ne ienākuma nodoklis pēc maksātspējas,ne samazināta PVN likme pārtikai,kā Polijā,Zviedrijā un Japānā,un pat ne slimokases,kas Igaunijā un Lietuvā ļoti sekmīgi darbojas jau 14 (č e t r p a d s m i t) gadus!!

  6. ka pārtikas ražošanai ir JĀBŪT pabērnam (no valsts atbalsta viedokļa) – tāda ir Latvijas ģeopolitiskā situācija Eiropā un šīs situācijas aktīva un kaislīga uzturētāja ir pie varas esošā valdība. Kā interesēs?

  7. decembrī valsts kontrole secināja ka nelietderīgi iztērēti 800 milj eiro – vai ir kādi jautājumi

  8. Kas ir valsts? Mēdz teikt, ka valsts – tie esam mēs visi.
    Kādēļ vispār tiek iekasēti nodokļi? Lai tos izmantotu mūsu visu vajadzībām.
    Kas ir pārtika? Tas ir tas, ko mēs visi ēdam.
    Tātad mums visiem par ēšanu jāmaksā par 21% vairāk, lai šo PVN veidā iekasēto naudu varētu izlietot mūsu visu vajadzībām. Bet vai labāk nebūtu to naudu atstāt mūsu pašu maciņos, lai mēs to varētu izlietot savām vajadzībām bez starpniekiem? Tad nevajadzētu spriedelēt kuri ēd vairāk – bagātie, vai nabagie. Un nebūtu iespējams par mūsu uzturnaudu glābt ebreju privātbankas, celt gaismas pilis un realizēt visādus bezjēdzīgus, mums visiem pilnīgi nevajadzīgus projektus.
    Citiem vārdiem sakot, iekasēt nodokli par ikdienišķo pārtiku ir vienkārši AMORĀLI! Un ne ar kādām valsts interesēm vai ekonomiskiem apsvērumiem to ne tikai nedrīkst, bet vienkārši NAV IESPĒJAMS pamatot. Ja cilvēkiem spiež maksāt par iespēju ēst, tad nodoklis kā tāds zaudē savu jēgu un saturu, pārvēršoties par kaut kādu pret iedzīvotājiem vērstu valsts reketu

Draugiem Facebook Twitter Google+