Latvijā
Politika

Samazinātais nodoklis acu aizmālēšanai: vieni autoratlīdzību saņēmēji vienlīdzīgāki par citiem 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto-Shutterstock

Saeimas Budžeta un nodokļu komisijā vissmagākās diskusijas būs par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, prognozē komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Lai šīs izmaiņas nepieņemtu steigā, komisija ir pagarinājusi to apspriešanas laiku, kā arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 21. jūlijam, lai 25. jūlija sēdē varētu tos izskatīt.

Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādātajiem likuma grozījumiem, satraukums radies autoratlīdzību saņēmēju vidū, jo viņi ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar tiem cilvēkiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 20 000 eiro un kuriem plānots piemērot 20% IIN likmi. Likumprojekts paredz autoratlīdzību saņēmējiem atstāt 23% likmi, dodot iespēju pēc gada aizpildīt deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, lūdzot atmaksāt pārmaksātos trīs procentus. Iespējams, ka dažs, kuram nav bijusi darīšana ar honorāru jautājumu, iesauksies: atraduši par ko plēsties, to naudu taču saņems atpakaļ! Taču jāņem vērā, ka tie, kuri dzīvo tikai no autoratlīdzībām (tādu ir vairāk nekā 30 000), nav tie bagātākie cilvēki valstī un viņu ikmēneša ienākumi nav tādi, lai balstītu valsti ar savu nopelnīto naudu, lai pēc gada pildītu deklarāciju un gaidītu vēl trīs mēnešus, kamēr pārmaksāto summu ieskaita kontā.

Izdevniecības “Rīgas Viļņi” izpilddirektore Ināra Pētersone, kura pārstāv arī Latvijas Preses izdevēju asociāciju, atgādina, ka nodokļu reformas autori – Finanšu ministrijas amatpersonas – uzsvērušas, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem būs vairāk naudas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem.

“Žurnālistu autoratlīdzības vidēji mēnesī ir līdz 1667 eiro (summa, no kuras mainās IIN likme no 20% uz 23%). Tas apliecina, ka vismaz 99% gadījumu valstij būs pārmaksātais nodoklis jāapmaksā. Šāda veida ienākumu saņēmēji ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar pārējiem, kuri arī saņem regulārus līdzīga apjoma mainīgus ikmēneša ienākumus. Turklāt autoratlīdzību saņēmējiem atšķirībā no darba ņēmējiem gada laikā netiek piemērots arī neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem,” saka I. Pētersone.

Latvijas Preses izdevēju asociācija lūgusi Budžeta un finanšu komisijai precizēt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un iesniegusi savu priekšlikumu, kā tas būtu uzlabojams, lai likvidētu šo nevienlīdzību.

Jāņem vērā arī tas, ka autoratlīdzību saņēmējiem ir uzlikts 5% sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad, ja būs jāmaksā 23% IIN un vēl papildus šie 5%, tad tie būs mīnusi, nevis plusi iedzīvotāju maciņā.

“Nodokļu reformas autori dara visu, lai izžmiegtu visu naudu, ko var no visiem izžmiegt, neņemot neko vērā. Diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir uztaisīts acu aizmālēšanai,” secina žurnāliste Sallija Benfelde, kura ir individuālā darba veicēja un dzīvo no autoratlīdzībām.

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Jurijs Spiridonovs uzskata, ka Finanšu ministrija neizspiež cilvēkus kā citronus un ka ieguvēji būšot arī autoratlīdzību saņēmēji, taču ar laika nobīdi. Finanšu ministrija, izstrādājot grozījumus, esot ņēmusi vērā tipiskākos gadījumus, kad autoratlīdzību saņēmējiem ir vairākas, nevis viena darba vieta.

J. Spiridonovs: “Mēs ievērojām principu, ka pirmie 20 tūkstoši eiro, no kuriem ietur 20% IIN, tiks attiecināti uz pirmo darba līgumu. Lai novērstu situāciju, ka cilvēka ienākumi gada beigās pārsniedz 20 000 eiro un ir, piemēram, 20 100 eiro, un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests viņam liek piemaksāt 3% no tiem 100 eiro, mēs nolēmām katram nākamajam autortiesību līgumam piemērot 23%. Tas ir tādēļ, lai neizveidotos situācija, ka nodokļu maksātājs paliek valstij parādā, piemēram, kādus 10 vai 70 eiro un pats nemaz par to nezina, iekams nepaziņo Valsts ieņēmumu dienests.”

Bet ministrijai nav informācijas, cik šādu cietēju varētu būt.

Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), kurš pārstāv Budžeta un finanšu komisiju, norādīja – ja atstāj 23%, labi zinot, ka papildus būs vēl 5% sociālās iemaksas, tad īsti labi tas neesot, un šis jautājums ir jāatrisina par labu nodokļu maksātājam, kura rocība nav no tām lielākajām.

Saeimas deputāts un Budžeta un nodokļu komisijas pārstāvis Ints Dālderis skaidroja, ka radošie cilvēki ir tikai daiļa no autoratlīdzību saņēmējiem, ka arī konsultanti, pētījumu autori, arī advokāti un citi, kuri nav saistīti ar žurnālistiku, rakstniecību, mūziku un citām radošām izpausmēm, ir noformēti kā autoratlīdzību saņēmēji. “Viņi nekādā ziņā nav cilvēki ar maziem ienākumiem,” sacīja Dālderis, kurš ir arī mūziķis, un piebilda, ka viņš labāk samaksātu tos 23%, nevis baidītos, ka gada beigās palicis valstij parādā.

LA.lv