Foto – Dainis Bušmanis

Samazinot SEG, varam iešaut sev kājā 11

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana pēc 2020. gada varētu izrādīties ciets rieksts. Paredzams, ka tas nebūs viegli nevienai ES dalībvalstij, īpaši tāpēc, ka katrai ir atšķirīgi gan klimatiskie, gan sociālekonomiskie apstākļi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Tāpēc SEG samazināšana būs sarežģītāka, nekā EK deklarējusi. Arī Latvija šobrīd nespēj definēt pasākumus, kuri jau pēc 2020. gada dotu SEG samazinājumu.

Klimata un enerģētikas politikas paredz, ka no 2020. līdz 2030. gadam visu ES dalībvalstu SEG emisiju apjoms jāsamazina vismaz par 30% , salīdzinot ar 2005. gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši lauksaimniecība ir otrs lielākais SEG emisiju avots Latvijā, 2014. gadā veidojot 24,2% no valsts kopējām SEG emisijām. Pēc SEG emisiju avotiem, 2014. gadā vairāk nekā pusi (59,3%) emisiju veidoja emisijas no lauksaimniecības augšņu apstrādes un mēslojuma iestrādes augsnē (t. sk. emisijas no organiskajām augsnēm), tāpat nozīmīgs emisiju avots bija atgremotājdzīvnieku zarnu fermentācija – 32,3%.

Kūtsmēslu apsaimniekošana radīja 7,5%, bet kaļķošana un urīnvielu izmantošana – 0,9% no kopējām lauksaimniecības SEG emisijām. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā SEG emisijas sektorā pieauga par 3,3%, kas galvenokārt skaidrojams ar liellopu skaita, sintētisko slāpekļa (N) minerālmēslu patēriņa, sējplatību un augsnes kaļķošanas pieaugumu.

Jāņem vērā, ka aptuveni 19,1% no Latvijas lauksaimniecības zemju platības šobrīd netiek izmantots nekādai saimnieciskai darbībai un šobrīd tiek veiktas aktīvas darbības, lai šo neizmantoto zemi atkal apsaimniekotu, kas savukārt palielinās lauksaimniecības (un, iespējams, enerģētikas) sektora emisijas.

Graudi un aitas sit rekordus

Zemnieku saeimas (ZSA) eksperte Iveta Grudovska: “Jau 2013. gadā LLU sāka modelēt iespējamās SEG emisijas saistībā ar lauksaimniecību, proti, gan paši mācībspēki, gan profesionālās asociācijas, gan mēs, ZSA, izteicām viedokli par to, kā Latvijas lauksaimniecība varētu attīstīties līdz 2020., 2030. un pat līdz 2050. gadam.

Pieaugums tika plānots gandrīz visās nozarēs, izņemot zirgkopību, kazkopību, kartupeļu un dārzeņu audzēšanu. Protams, ražošanas pieaugums veicina arī SEG pieaugumu. Šādu scenāriju nosūtījām saskaņošanai ar Briseli un, protams, izcēlās gandrīz vai skandāls.”

Taču jau 2015. gadā pārsniegtas prognozes attiecībā uz graudaugu platībām, kas jau sasniegušas plānoto 2020. gada scenāriju, un, lai cik savādi šķistu, arī aitu ganāmpulks ir pieaudzis līdz līmenim, kādu bija plānots sasniegt 2020. gadā.

Reklāma
Reklāma

Arī plānotais pākšaugu platību pieaugums ir divkāršojies, bet tas ir saistīts ar tās pašas Briseles uzspiestajām zaļināšanas platībām.

Ko tagad darīt ar pieaugumu, kas palielina IKP? Ja mēs vēlamies panākt plānoto emisiju samazinājumu, tad lauksaimniecībai vajadzētu atgriezties 2005. gada līmenī.

SIA “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko ir kategorisks – ražošanas samazinājums jau tā, salīdzinot ar kolhozu laikiem, ir milzīgs un nav vairs iespējams neko samazināt.

Turklāt jāatceras, ka vēl līdz 2020. gadam mūsu lauksaimniekiem ir pieejami ES struktūrfondi, kas paredz lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumu, turklāt ražošanas līmenis (jeb attīstība, kā paredzēts biznesa plānā, ko akceptē bankas) jānotur pozitīvs līdz 2025. gadam, kad beigsies saistības.

Secinājums – Lauku attīstības programma (LAP) ir pretrunā ar SEG samazināšanas koncepciju. Nerunājot nemaz par banku sektoru, jo pēkšņā ražošanas samazināšana varētu apdraudēt kredītu atdošanu, turklāt tiktu apdraudēts zemes tirgus – zeme atkal kļūtu nevērtīga.

Ja EK liks samazināt SEG emisijas lauksaimniecībā par 40%, puse šajās nozarēs strādājošo varēs meklēt darbu citur. Arī cūkkopības uzņēmuma SIA “Ulbroka” valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts bažījas, ka, uzsākot SEG samazināšanu, produkcija var sadārdzināties, taču patērētājs grib pēc iespējas lētāku preci.

Jāņem vērā arī tas, ka Eiropā produkcija tiek ievesta no valstīm, kur ražošanā neievēro nekādas normas.

“Tas nozīmē, ka Eiropa var pati sev iešaut kājā, uzliekot normas pašu ražotājiem un vienlaikus ļaujot ievest produkciju, kas ražota pēc mazāk stingrākām normām. Globāli mēs varam pazaudēt gan ražošanu, gan darbavietas,” bažas neslēpj Kokts, kura vadītais uzņēmums ļoti daudz darījis vides jautājumu sakārtošanā.

Jāveic vairāki darbi

Iveta Grudovska. Foto – Valdis Ilzēns

Iveta Grudovska uzskata – līdz 2020. gadam ir jāstiprina zinātniskā kapacitāte, proti, jāvelta finansējums pētījumiem saistībā ar SEG emisiju samazināšanas pasākumiem. Šobrīd jau ir identificēti padsmit dažādi pasākumi, kuri varētu dot SEG samazinājumu.

Būtiskākais – rast mehānismu, kā to fiksēt, lai varētu iekļaut reālos aprēķinos.

“Skaidrs, ka tauriņziežu iekļaušana augu maiņā varētu samazināt slāpekļa minerālmēslu patēriņu. Jautājums – kā to iekļaut aprēķinos,” secina Grudovska.

Šobrīd lielākie SEG emisiju radītāji lauksaimniecībā ir tikai trīs: organiskās augsnes (vienīgais samazinājuma variants – nedarīt neko!), atgremotājdzīvnieki (te gan ir plašs darbalauks dažādiem pasākumiem!) un slāpekļa zudumi, no augsnēm lietojot minerālmēslus (par šo tēmu Latvijā pētījumu nav, tāpēc nav arī attiecīgo koeficientu, ko piemērot, lai samazinātu emisijas, salīdzinot ar citām valstīm),” skaidro eksperte.

Otrs svarīgākais darbs – jārosina diskusijas visos līmeņos, kas veicinātu gan Latvijas sabiedrības izpratni par lauksaimniecības nozīmīgumu, gan EK ierēdņus par mūsu īpašo statusu. Tāpat svarīgi saprast, kas notiks citos ne-ETS sektoros: transportā, mazajā enerģētikā (mazās katlumājas, mājsaimniecības, atjaunojamā enerģija u. c.), atkritumu apsaimniekošanā.

Te lauksaimniekiem ir kur izvērsties: pieprasīt, lai atbildīgās ministrijas aktīvāk iesaistās SEG emisiju samazināšanas pasākumu izstrādē transporta un mazās enerģētikas jomās, kam ir vistiešākā saistība arī ar lauksaimniekiem.

Citādi izskatās, ka, pieņemot lēmumu samazināt SEG emisijas lauksaimniecībā, samazinot ražošanu, pārējiem nekas nebūs jādara, jo viss atrisināsies pats no sevis.

Skaidrs ir viens – ja būs jāsamazina slāpekļa minerālmēslu apjoms, samazināsies graudaugu ražas, samazināsies kravu apjoms, ko vest uz ostām, samazināsies katlumāju skaits, jo nevajadzēs graudus kaltēt, samazināsies lauku iedzīvotāju skaits, ko pārvadāt.

Faktiski SEG samazināsies pats no sevis! Lai tā tas nenotiktu, pašiem lauksaimniekiem jābūt ļoti aktīviem visos līmeņos gan mūsu valstī, gan Eiropā, tostarp paužot viedokli ekspertu sanāksmēs. Jācīnās nevis par lauksaimnieciskās ražošanas nesamazināšanu, bet gan mērķtiecīgu palielināšanu!

“Zaļi” ierēdņi lauksaimnieku intereses neaizstāvēs, turklāt šķiet, ka, viņuprāt, nauda aug kokos, nevis sviedriem vaigā tā jānopelna, tostarp sējot graudus un kopjot lopus – strikti uzsver ZSA eksperte.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.