Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. septembris, 2016
Drukāt

Sameklē iemeslus, kāpēc Rīgā gausi siltina vecās mājas (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

Aptuveni 90% pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārziņā esošo ēku investīcijas atjaunošanā nav iespējams ekonomiski pamatot, līdz ar to nav iespējams iegūt atbalstu remontdarbiem un siltināšanai, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā paziņoja RNP Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītājs Juris Romaņenko.

RNP pārstāvis norādīja, ka Rīgā tikai aptuveni 200 ēkas atbilst “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” īstenotās programmas prasībām.

“RNP pārvaldīšanā ir aptuveni 4800 ēkas, no kurām aptuveni 90% ēku investīcijas atjaunošanā nav iespējams ekonomiski pamatot, tas nozīmē, ka 20 gadu periodā investīcijas neatmaksāsies,” pauda Romaņenko.

Viņš norādīja, ka ar Eiropas savienības (ES) atbalstu RNP ir renovējis piecas ēkas. Kā vienu no iemesliem, kāpēc Rīgā netiek tik daudz kā citviet izmantots ES finansējums, Romaņenko minēja, ka Rīgā iedzīvotāji aktīvi veido savus kopīpašuma uzkrājumus dažādu remontdarbu veikšanai. Kopā piecu gadu laikā Rīgā būs veikti dzīvojamo ēku remontdarbi par 44,4 miljoniem eiro.

“Nevar vērtēt visa uzņēmuma paveikto, tikai analizējot, cik ēkas ir renovētas konkursu ietvaros. Rīga ir viena no tām pilsētām, kur cilvēki ļoti aktīvi veido uzkrājumus un veic remontdarbus bez Eiropas Savienības atbalsta. Citas pašvaldības ar šādiem paveiktiem darbiem nevar lepoties,” pauda Romaņenko.

Viņš arī uzsvēra, ka valstī ir novilcināta jaunās valsts atbalsta programmas apstiprināšana, tāpēc var teikt, ka šogad ne Rīgā, ne citviet Latvijā siltināšanas projekti netiks veikti.

Patlaban RNP strādā ar vairāk nekā 30 ēku dzīvokļu īpašniekiem, un 11 ēku dzīvokļu īpašnieki jau ir pieņēmuši lēmumu par ēkas siltināšanu nākamajā gadā. Šo projektu kopējās izmaksas ir vairāk nekā divi miljoni eiro.

Romaņenko norādīja, ka ir vairāki iemesli, kas varētu kavēt rīdzinieku vēlmi siltināt ēkas. Pirmkārt, tie ir siltuma tarifi, kas esot viszemākie Latvijā, – citās pašvaldībās tie ir par 10-30% augstāki. Otrkārt, Rīgā ir augstākas būvniecības izmaksas nekā reģionos. Treškārt, Rīgā ir attīstīts īres tirgus, tāpēc dzīvokļa īpašnieks nav ieinteresēts ēkas siltināšanā, bet īrnieks nav tiesīgs šādu lēmumu pieņemt.

Uz deputāta Nila Josta (V) jautājumu, kāpēc Rīgā cilvēki tik aktīvi neiesaistījās valsts finansētajā programmā kā citviet Latvijā, Romaņenko norādīja, ka Rīgā pirms programmas sākšanas trūka labo ēku siltināšanas projektu piemēru, tāpēc cilvēkus bija grūtāk pārliecināt par tā nepieciešamību. Savukārt, piemēram, Liepājā, kur bija labi ēku siltināšanas piemēri, cilvēkus bija vieglāk pārliecināt, ka tas ir nepieciešams.

Jau ziņots, ka Rīgas domes “Vienotības” frakcijas deputāts Nils Josts aicināja Mājokļu un vides komitejas sēdē vērtēt māju siltināšanas gaitu Rīgā, jo šajā jomā Rīga ievērojami atpaliekot no citām Latvijas lielajām pilsētām. Galvaspilsētā esot nosiltināti tikai 0,39% daudzdzīvokļu māju.

“Vienotības” deputātu frakcija norādījusi, ka Latvijai ir viens no iedzīvotājiem izdevīgākajiem Eiropas Savienības (ES) fondu piesaistes modeļiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm – līdz 50%, kamēr, piemēram, Igaunijā grants daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai sedz no 15% līdz 40% no kopējiem izdevumiem.

Rīgā, izmantojot ES fondus, šobrīd ir nosiltinātas 46 ēkas, no kurām RNP ir īstenojis četrus energoefektivitātes paaugstināšanas projektus. Savukārt lielāko daļu projektu Rīgā ir īstenojušas dzīvokļu īpašnieku biedrības un kooperatīvās sabiedrības. Salīdzinājumam – Liepājā ir nosiltinātas 110 ēkas, Valmierā – 60, bet Ventspilī – 57.

“Vienotība” uzsver, ka lielākie ēku apsaimniekotāji citās Latvijas pilsētās ir nosiltinājuši daudz lielāku ēku apjomu nekā RNP. “Ventspils nekustamie īpašumi” ir siltinājuši 42 ēkas, “Valmieras namsaimnieks” – 31 ēku un “Liepājas namu apsaimniekotājs” – 22 ēkas. Valmierā nosiltināti 13,25% no visām pilsētas ēkām, Ventspilī – 6,88%, Cēsīs – 6,48%, Liepājā – 5,2%, savukārt Rīgā – 0,39% no visām ēkām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāpēc vēl gausāk Rīgā tiek ieviesti individuālie siltuma skaitītāji-alokatori,RNP nemaz neuztrauc?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+