Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. maijs, 2013
Drukāt

Samilzis konflikts KNAB starp vadošiem darbiniekiem un Streļčenoku

Foto-LETAFoto-LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) samilzis konflikts starp vadošiem darbiniekiem un pirms pusotra gada apstiprināto priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, 5.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Ikgadējā darbinieku novērtēšanas procedūrā tiem darbiniekiem, kuri iebilduši pret Streļčenoka darbības stilu, likts ļoti zems ikgadējais novērtējums – D un E līmenis, kas valsts pārvaldē tiek izmantots ļoti reti.

Valsts pārvaldē strādājošos novērtē skalā no A, kas liecina par izcilību darbā, līdz E, kas strādājošā kompetenci novērtē kā neatbilstošu konkrētam amatam. Vidēji līdz šim valsts pārvaldē strādājošie novērtēti šādi: 99,4% strādājošo novērtēti ar A (17,6%), B (66,3%) vai C līmeņiem (15,5%), 0,5% ar D līmeni un 0,1% – ar E līmeni. Līdz šim novērtēšanas anketā vērtēti gan sasniegumi, gan kļūdas un vājākie posmi, un vērtējumam jābūt maksimāli objektīvam, jo no tā atkarīga arī darbinieka bonusu sistēma.

Visi KNAB darbinieki novērtēti pozitīvi, ar trim izņēmumiem. KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei Streļčenoks piedāvājis novērtējumu D, savukārt KNAB arodbiedrības līderei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei – E līmeni, kas nozīmē neatbilstību ieņemamajam amatam. D līmenis likts arī Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājai Diānai Kurpniecei.

Uz jautājumu, kas Streļčenoku neapmierina, piemēram, Strīķes darbā, biroja vadītājs raidījumam “De facto” atbild: “Es šeit negribētu teikt apmierina vai neapmierina par konkrētiem gadījumiem. Tā ir iespēja man novērtēšanas procesā saprast, izrunāt un tā tālāk. Es nesaku, ka es vienā vai otrā gadījumā esmu 100% pareizi novērtējis, vai kaut kādā veidā sapratis vai uzdevis izpildīt vai neizpildījis.”

Streļčenoks nenosauc nevienu kļūdu vai nesasniegtu mērķi ne Strīķes, ne Dravenieces, ne Kurpnieces darbā, aizbildinoties ar to, ka vērtējums vēl nav oficiāli apstiprināts. Streļčenoks vēlas, lai katrs no viņiem vēl uzraksta savu paskaidrojumu par novērtējumā minētajām epizodēm. Vismaz vienā gadījumā paskaidrojumi izstiepušies uz desmitiem lapu, tomēr arī ar to nav bijis gana.

Strīķe nevēlējās ar “De facto” runāt par birojā notiekošo, bet intervijā aģentūrai LETA viņa pirms dažām dienām norādīja, ka “man vēl nav skaidrs, kādas man ir attiecības ar biroja priekšnieku, jo viņš vēl ir jauns vadītājs”.

Neoficiāli zināms, ka Draveniece kā juriste iebildusi pret atsevišķiem Streļčenoka lēmumiem. Viens no aizrādījumiem Kurpniecei bija saistīts ar to, ka preses konferencē Strīķes uzstāšanās bija izpelnījusies vairāk mediju uzmanības nekā Streļčenoka runa. Viņš iecirties arī par ieteikumu starptautiskā pasākumā izmantot tulka pakalpojumus.

Negatīvo biroja vadošo darbinieku novērtējumu tomēr, visticamāk, var uzskatīt par kārtējo epizodi ilgstošām nesaskaņām birojā. Un, lai gan pērn daudzi cerēja, ka tās noplaks un pazudīs, tās tomēr uzliesmo ar jaunu spēku. Patlaban Streļčenoks saka – nekāda konflikta nav, tomēr iekšējo sanāksmju ieraksti un protokoli liecina par ko citu.

Pagājušā gada 26.oktobrī, uzrunājot KNAB darbiniekus, Streļčenoks pauž viedokli, ka birojā ir “mākslīgi veidotas saspringuma situācijas, kas var sākt… nevis var, bet pamazām jau traucē normālu darba atmosfēru noturēt”. Turpat viņš arī aizrāda par atsevišķu darbinieku komunikācijas stilu ar viņu kā priekšnieku: “arī vertikālā līmenī – kā var atļauties runāt ar biroja priekšnieku tādā tonī, neievērojot subordināciju, hierarhiju, jo šī situācija tomēr.. valsts pārvaldē ir pieņemtas elementāras normas.”

“De facto” pieejamā informācija ļauj secināt, ka nesaskaņas aizsākušās pirms gada, kad Streļčenoks nolēma par vietnieku iecelt savu kādreizējo priekšnieci Ilzi Jurču, atsakoties no iekšēja vai ārēja konkursa rīkošanas. Tas bija raisījis neizpratni un virkni jautājumu.

Iebildumu kļuva tikai vairāk, kad sakarā ar biroja desmitgadi darbiniekiem dalīja naudas balvas. Daļa darbinieku uzskatīja, ka šo balvu piešķiršanai nav bijis kritēriju, nauda sadalīta nesaprotami un galu galā tas neveicinot darbinieku motivāciju. Naudas balvu saņēma 126 no 135 KNAB darbiniekiem. KNAB padomes sēdes ierakstā dzirdams, ka Streļčenoks nediskutē ar kolēģiem, un mēģina turēties pie tādas sēdes formas, kurā vadītājs secīgi dod vārdu dalībniekiem.

Streļčenoks no padotajiem prasījis paskaidrojumus arī par to, kādēļ nav laikus informēts par korupcijas apkarošanas bloka aktivitātēm. Savukārt uzrunā darbiniekiem priekšnieks neslēpj sašutumu, ka “Latvenergo” lietas izmeklētāji viņu mēģinājuši instruēt, ko un kādā veidā stāstīt par šīs lietas nodošanu prokuratūrai. Turklāt viņš nav zinājis par gatavošanos to nodot prokuratūrai.

Neraugoties uz to, ka Streļčenoks pat lāga nezināja, ka “Latvenergo” lieta tikusi jau tiktāl, viņš par šīs lietas sekmīgu izmeklēšanu saņēma vislielāko prēmiju – ap 600 latiem jeb 60% no algas apmēra, ko piešķīra premjers. Savukārt Streļčenoka paša piešķirtās prēmijas 12 padotajiem nav bijušas tik dāsnas. KNAB apkarošanas bloka vadītājai Strīķei piešķirta piemaksa aptuveni trešdaļu algas apmērā, kas teorētiski varētu būt ap 300 latiem, bet pārējiem, aptuveni desmit cilvēkiem, piemaksa bijusi zemāka, vidēji ap 40% no algas apmēra. Absolūtos skaitļos KNAB šo informāciju nesniedza.

“De facto” uzrunātie KNAB darbinieki intervijas atteica. Paralēli paskaidrojumu rakstīšanai, birojā sākta arī viena disciplinārlieta, kas ierosināta pret Dravenieci. Jautājumu loks esot ļoti plašs, un tos skata īpaša komisija. Tomēr Streļčenoks pats ir pārliecināts, ka birojs strādā kā Šveices pulkstenis: “Es neteikšu tādā kategorijā, ka ir konflikts. Bet, protams, ka varu teikt, ka dažiem cilvēkiem nepatīk mans vadīšanas stils. Es respektēju viņu viedokļus, tas ir dabiski, bet tas nevar būt iemesls, lai traucētu biroja funkcijas.”

KNAB notiekošais ir rezultējies vēl kādā īpatnējā formā – Streļčenoks aizvien biežāk biroju izvēlas pārstāvēt viens pats, tostarp – uzstājoties medijos. Neuzticēšanās padotajiem vai nevajadzīga greizsirdība attiecībā uz publicitāti. KNAB priekšnieks šonedēļ atteica deleģēt Latvijas televīzijas priekšvēlēšanu diskusiju raidījumam Strīķi, uzsverot, ka viņš būs tas, kas noteiks, kam runāt raidījumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+