Egils Līcītis: Sani, dūci, Saeima jeb Urbānā biteniece Lolita 14
Bioenerģētiskā būtne deputāte Čigāne aizvienam ko izdomā. Tagadiņ uzvilkšot uz Saeimas jumta pārīti bišu stropu. Lai izceltu Latviju kā videi draudzīgāko valsti, lai šīs vasaras vākumu pildītu konservkārbās un pārdotu kā naturālu ekoproduktu “Tīrs medus – tā kā dzintars”. Daudziem no tik dabīgas, labas domas jau tauriņi vēderā. Bišu saime un Saeima tā sapasīgi san un sadūc. Čaklās bitītes būs noderīgs rosmes simbols pārējiem simts Augstā nama apakšīrniekiem traniem, kam darba ražība nav no augstākām. Pavērsies glīts un vēlētājus nomierinošs skats uz Mūrnieces valstību, sagādātas mājas ērtības kustonīšiem un apmierinātas komerciālās intereses, piepelnot deputātu aldziņām. Parlamentā beidzot sev nodarbību būs radis profesionālais biškopis Krauzes kungs, spietu ķeršanu un stropu novietošanu ievaskos ar piķi no Eiroprezidentūras naudām, norīkos papildu ēkas ārējā perimetra vaktētājus, lai vatņiki nekāpj pēc saldā medus. Tiks gādāts par kukainīšu labturību, urbānā biškopība uz sabiedriskām celtnēm esot moderna inovācija, un pārējie deputāti priecājas, ka zaļajai Čigānei nav iešāvies prātā: a) ielaist Saeimā Lolitas brīnumputnu, teiksim, plēsīgu klinšu ērgli vai kondoru, b) ievest varas koridoros mežacūku kā Latvijas gada dzīvnieku, ko nobarot, lai rudenī tautu pacienātu ar protokolārām kotletēm, c) likt visiem parlamentāriem apliecināt tuvību dabai kā nūdistiem.
Tomēr ir āķis – ko Čigāne ar Krauzi dos spārnotajām radībām ēst, kur bites sūks nektāru, ja tuvumā ir labi ja apkaltusi, pilsētas putekļus un sodrējus sasūknējusies liepiņa, kuras zaru zaros solīdai darba bitei nemaz netīk bāzt snuķīti! Vai abi entuziasti apstādīs Saeimas priekšiņu ar papardes ziediem? Līdīs Jēkabielu, lai dēstītu lavandu, lupīnu, āboliņu, biškrēsliņu, mežrozīti, silaziedu virsi – nektāraugu mežu?
Un tad vēl – vai turēt bites ir politiski pareizi, ja nav sen kā vēlētāji no Saeimas izlidināja kaitēkļu un ektoparazītu frakciju “Za pčol”?
Lai viņa neķer cilvēkus uz mušpapīra – zili no skaudības un nikni kā sirseņi pret urbāno bitenieci vērsīsies Saeimas pārējie iemītnieki un nudien ies kā pa indīgu insektu pūzni. – Ak tad gribat iestāstīt, ka “Vienotībai” piemīt gudrumiņš, ka Čigāne dod derīgu ierīvējamu vai iepilināmu propolisu? Liesiet saldo medutiņu kā opiju tautai?
“Saskaņa” pieprasīs tiesības uzart netālo skvēriņu un iestādīt kartupeļus, kur apmesties Kolorādo vabolēm. – Es esmu opozīcijā, es būšu kode! – šņāks Sudraba. – Bet mēs jāņtārpiņi! Ejam lāpu gājienos un nesam latviešiem gaismu! – arī nacionāļi būs sevi simbolizējuši. Skaidrs, ka ZZS kā partiju apvienība iztaisīsies par skudrām, kamenītēm, Ventspils sienāžiem un Liepājas racējcirceņiem, bet reģionāļi sacīs – mēs kā simtkāji, jo pārstāvam 119 pašvaldības. Tā posmkāji, fasetači, bizbizmārītes, aklie dunduri, mizgrauži sacels tādu traci, ka Krauze nemaz netiks pie medus sviešanas, bet dūcenītes, asas kā lapsenes, kodīs un sadzels sasvīdušos strīdniekus.
Ko gribu pajautāt? Kā Čigāne gadījās Saeimas istabaugšā, ja jau atrada jumtu par piemērotu un līdzenu dravošanai? Un Mūrniece tāda mīlīgāka, bet vai priekšsēdētāja Solvita atbalstītu, ka viņai virs galvas dūc bites?
