Foto – AFP/LETA

Krievijas lielveikalos plaukti kļūst tukšāki un pārtikas preces dārgākas 11

Kaut arī Kremļa noteiktās sankcijas pret rietumvalstu pārtikas produktiem ir pavadījuši Krievijas amatpersonu bravūrīgie apgalvojumi, ka rietumvalstu produktu tirdzniecības embargo neietekmēs pārtikas produktu cenas, tomēr sankciju ietekmi aizvien tiešāk sāk izjust Krievijas patērētāji. Vairāku Maskavas lielveikalu plaukti kļuvuši ievērojami tukšāki, bet pārtikas cenas turpina kāpt.

Reklāma
Reklāma

Dārgāk nekā Londonā


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Maskavas domes pārstāvji sarēķinājuši: kopš 7. augusta, kad stājās spēkā Krievijas noteiktais aizliegums savas valsts teritorijā tirgot Eiropas Savienības, ASV, Kanādas, Norvēģijas, Japānas un Austrālijas pārtikas produktus, galvaspilsētas veikalos saldēto zivju cena palielinājusies par sešiem procentiem, piens kļuvis dārgāks par 5,3 procentiem, bet siers – par 4,4 procentiem. Maskavā cūkgaļa ir kļuvusi par aptuveni 20 procentiem dārgāka. Tagad vairākumā lielveikalu cūkgaļa maksā aptuveni septiņus eiro kilogramā.

Britu raidsabiedrība BBC norāda, ka pārtikas produktu sadārdzinājums novērojams arī citviet Krievijā, ne tikai galvaspilsētā. Piemēram, Primorjes apgabalā zivju cena divu nedēļu laikā pieaugusi par 40 procentiem. Sahalīnas salā, kas atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, vietējās amatpersonas sūkstās, ka vistas gaļa tur kļuvusi dārgāka pat par 60 procentiem. “Pirms sankciju ieviešanas vistas gaļa bija viens no lētākajiem un populārākajiem gaļas produktiem,” ziņo raidsabiedrība BBC. Tās korespondents Maskavā arī informē, ka Krievijas galvaspilsētā pārtikas cenas ir sasniegušas vai dažviet pat nedaudz pārsniegušas pārtikas cenas Londonas veikalos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāki Krievijas interneta lietotāji dažādās sociālajās vietnēs publicējuši fotogrāfijas, kas liecina, ka Maskavas lielveikalu plaukti stāv pustukši. Kaut arī Krievijas amatpersonas apgalvo, ka aizliegto rietumvalstu produkciju tās spēs aizstāt ar precēm no Brazīlijas, Argentīnas, Turcijas un Ēģiptes, vietējie eks­perti norāda, ka ar šo valstu eksportu būs krietni par maz, lai aizkavētu cenu tālāku pieaugumu.

Valdībai lūdz palīdzību


Tikmēr Krievijas lauksaimniecības ministrs Nikolajs Fjodorovs Krievijas televīzijas ziņu kanālā “Rossija 24” paziņoja, ka valdība darīs visu iespējamo, lai lielveikalu plauktus nodrošinātu gana pilnus ar produkciju, kas būtu līdzvērtīga rietumvalstu piegādātajai. Fjodorovs ir saņēmis apstiprinājumu, ka valdība piešķirs 50 miljardus rubļu (vienu miljardu eiro), lai šogad nodrošinātu, ka “lielveikalu plaukti ir pilni ar rietumvalstu precēm līdzīgu produkciju”.

Kā sarunā ar finanšu ziņu aģentūru “Bloomberg” norādījuši vairāki Krievijas politiskie apskatnieki, “jaunā krievu paaudze rod patriotisku lepnumu pieticībā”. “Taču cenu kāpuma turpināšanās ietekmēs viņu makus un attieksmi,” uzskata Maskavas Ekonomikas augstskolas lektore Diļara Ibrahimova. Savukārt “CitiGroup” ekonomists Maskavā Ivans Čakarovs spriedis, ka “šobrīd politika ir kļuvusi svarīgāka par ekonomiku”. “Krievi mīl stiprus līderus, un prezidents Vladimirs Putins noteikti tiek uzskatīts par stipru līderi, kas pretojas Rietumiem,” Krievijas iedzīvotāju noskaņojumu skaidroja Čakarovs.