Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Sankcijas ieturēs no visiem maksājumiem

Lauku atbalsta dienests informē, ka atbalsta pretendentam aprēķinātās platībmaksājumu trīsgadīgās sankcijas, kas līdz šim tika ieturētas no platībmaksājumiem, turpmāk tiek ieturētas no jebkuriem nākamajiem ES fondu pasākumu maksājumiem. Par sankciju ieturēšanu zemnieku sola pirms tam informēt.


Ūdeļu audzētāji prasa pārejas periodu


Latvijas Zvērkopju asociācija lūdz Zemkopības ministriju noteikt pārejas periodu kažokzvēru labturības prasību ieviešanai, jo nespēj pildīt prasības attiecībā uz ūdeļu sprostu augstumu. Šī Eiropas prasība nosaka, ka sprostu augstumam jābūt 45 cm, bet lielākā daļa sprostu neatbilst šim augstumam. Viena sprosta izgatavošana maksā Ls18–20. Piemēram, saimniecībā AB Gauja no 312 270 būriem Eiropas prasībām atbilstoši ir 107 750, bet jāmodernizē ir 204 520 ūdeļu būri. Modernizācijas prognozējamās izmaksas šai saimniecībai būtu līdz Ls 4 milj.


Lai neiznīcinātu kažok­zvēru audzēšanas nozari, ZM plāno ieviest astoņu gadu pārejas periodu, secināms pēc Kažokzvēru labturības noteikumu grozījumiem, kas šobrīd tiek virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to ūdeļu un sesku sprosti, kuru augstums ir vismaz 35 cm, jāaizstāj ar augstākiem sprostiem līdz 2016. gada 31. decembrim. Pārejas periods neattiecas uz sprostiem jaunceļamās novietnēs vai novietnēs, kurās notiek būru rekonstrukcija.


Piena kvotu īpašnieku skaits samazinājies par 17%


Gada laikā Latvijā piena kvotu īpašnieku skaits samazinājies par 17%. Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, kopējais piena kvotu īpašnieku skaits 2012. gada 2. februārī bija 11 768, kas ir par 17% mazāk nekā pērn, kad piena kvotas piederēja 
12 847 ražotājiem. No 11 768 ražotājiem 91% ir piegādes kvotas īpašnieki, 4,8% – tiešās tirdzniecības kvotas īpašnieki, bet 4,2% veido piegādes un tiešās tirdzniecības kvotas īpašnieki, ziņo Nozare.lv.


“Salīdzinot ar iepriekšējo kvotas gadu, piena kvotas pildīšanas apmēri ir līdzīgi un kvotas izpilde vēl varētu pieaugt par 8 līdz 9%, jo martā piena ražošanas saimniecībās piena ieguve tradicionāli pieaug sakarā ar govju atnešanos,” norādīja ZM Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas speciāliste Sandra Justa. 


Ja ražotājs 2011./2012. gadā kvotu izpildījis no 1 līdz 70,9%, nākamajam gadam kvotu samazina par 50% no neizpildītā apjoma. Savukārt, ja kvota izpildīta no 71 līdz 84,9%, nākamajam gadam kvotu samazina par 5% no neizpildītā apjoma. Ja ražotājs kvotas gada laikā pienu nav pārdevis vispār, visu ražotāja kvotu ieskaita valsts rezervē. 


Piena ražotājs var pieteikties uz kvotas saglabāšanu gadījumos, ja kvotu neizpilda par 85% un tam par iemeslu ir bijusi dzīvnieku saslimšana, dzīvnieka likvidēšana piespiedu kārtā vai slimības izraisīti dzīvnieku nobeigšanās gadījumi (jābūt veterinārārsta rakstiskam apliecinājumam). Kvota var tikt saglabāta, ja dabas stihijas dēļ nav bijis iespējams turpināt piena ražošanu iepriekšējā apjomā, ja ir iestājusies piena ražotāja nāve vai ražotāja darbnespēja, kas nav mazāka par vienu mēnesi. Tāpat iemesls var būt piena pircēja apliecinājums par piena iepirkšanas pārtraukšanu, kā dēļ ražotājam attiecīgā 12 mēnešu periodā nav bijis iespējams realizēt pienu vismaz divus mēnešus. Ja kāda šā apstākļa dēļ ražotājs nav izpildījis savu kvotu, līdz šā gada 15. aprīlim kvotas īpašniekam ir jāiesniedz iesniegums kvotas saglabāšanai Lauksaimniecības datu centrā.


Piena ražotājs, kurš izpildījis savu kvotu 100% un lielākā apjomā, līdz šā gada 1. jūlijam var sūtīt iesniegumu papildu kvotas piešķiršanai no valsts rezerves. 


Jaunajiem piena ražotājiem, kuri vēlas sākt piena realizāciju, jāsūta iesniegums kvotas piešķiršanai no valsts rezerves līdz 1. jūnijam. Savukārt piena ražotājam un piena pircējam gada deklarācija jāiesniedz līdz 15. maijam.


Atbalstīs biškopjus ar vismaz trīs gadu stāžu


Valdība noteikusi jaunus atbilstības kritērijus pretendentiem, kas piesakās uz atbalsta saņemšanu Latvijas biškopības programmas pasākumu īstenošanai. Pretendentam jābūt reģistrētam biedrību un nodibinājumu reģistrā, tam jābūt pieredzei tieši bišu audzēšanā un pavairošanā un jādarbojas biškopības nozarē vismaz trīs gadus, kā arī jāsadarbojas ar speciālistu, kuram ir izglītība biškopībā. Tam jābūt piešķirtam šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusam, kā arī būtiska ir pieredze teorētiskās un praktiskās apmācības veikšanā biškopības jomā. Ja LAD iesniegtajā atbalsta pretendentu izdevumu tāmē norādītā kopējā summa pārsniegs Latvijai piešķirtā atbalsta finansējuma apmēru, tad izmaksājamo atbalsta apmēru proporcionāli samazinās, ņemot vērā bišu saimju skaitu, kas reģistrēts LDC līdz 1. jūlijam. Atbalstu piešķir katru gadu no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam varrozes apkarošanai, sadarbībai ar biškopjiem vai biškopju apvienībām, lai īstenotu lietišķo pētījumu programmas biškopības un biškopības produktu jomā, bišu skaita atjaunināšanai stropos u. c.


Mednieku konsultatīvajā padomē – 9 pārstāvji


Tā kā šobrīd Latvijas mednieki aktīvi apvienojas mednieku intereses pārstāvošās organizācijās un Latvijas Mednieku asociācija vairs nav vienīgā šāda organizācija Latvijā, iecerēts optimizēt Mednieku konsultatīvo padomi. Valdība plāno noteikt pārstāvniecību (locekļu skaitu) no katras interešu grupas, nevis nosaukt konkrētas organizācijas, kas var tikt pārstāvētas. Paredzēts, ka konsultatīvajā padomē būs trīs pārstāvji no mednieku organizācijām, divi zinātnes un izpētes organizāciju pārstāvji, divi vides un dabas aizsardzības interešu grupas pārstāvji, divi meža īpašnieku vai pārvaldītāju interešu grupas pārstāvji (viens privāto mežu īpašnieks, viens valsts vai pašvaldību mežu pārstāvis).


Bioloģiskajiem 


zemniekiem 


gala maksājumi


Lauku atbalsta dienests informē, ka no šā gada 28. februāra sākti gala maksājumi lauksaimniekiem, kuri izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus agrovides apakšpasākumā Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība (BLA) un Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (BDUZ). 2011. gada BLA atbalsta likmes laukaugiem ir 75,54 Ls/ha, nektāraugiem, pastāvīgajām pļavām un ganībām – 96,53 Ls/ha, kartupeļiem – 222,44 Ls/ha, dārzeņiem, garšaugiem un piemājas dārziem – 249,72 Ls/ha, augļu kokiem un ogulājiem – 293,09 Ls/ha. BDUZ 2011. gada likme ir 86,03 Ls/ha.


Lietuvas dārzeņu 


audzētāji prognozē 


cenu kāpumu


Lietuvas dārzeņu audzētāji, kas šoziem savu produkciju pārdevuši par pašizmaksu, turpmāk prognozē pieprasījuma pieaugumu un cenu celšanos. Pēc viņu prognozēm, pārmaiņas var skart arī Lietuvas mazumtirdzniecību un pagaidām nemainīsies tikai sīpolu cenas, saskaņā ar Lietuvas televīzijas ziņoto informē LETA.


Kā norāda Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācija, janvārī Eiropas Savienības (ES) valstīs kartupeļu un dārzeņu cenas bijušas rekordzemas, bet līdz ar pēkšņo aukstuma vilni Eiropā dārzeņu krājumi jūtami sarukuši un attiecīgi audzis pieprasījums. Ārvalstu pārpircēji interesējas par visiem Lietuvā audzētajiem dārzeņiem, bet īpaši par burkāniem. Pieprasījums pēc tiem pēdējās nedēļās strauji aug, bet piedāvājums gan Lietuvā, gan Eiropā sarūk. Sevišķi lielu interesi par burkāniem izrāda Krievijas pircēji. Vairumtirdzniecībā cenas februārī augušas par dažiem procentiem, bet audzētāji pieļauj celšanos 30–40% apmērā vai pat vairāk. 


Krievijas tirgū tiek pieprasīti ne vien burkāni, bet arī kāposti, tikmēr ukraiņi īpaši interesējas par bietēm. Pamazām aktivizējusies arī kartupeļu tirdzniecība, vienīgi sīpolu piedāvājums jūtami pārsniedz pieprasījumu. Kā atzinis Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Laurīns Vilims, audzētājiem nākas izvēlēties, vai paturēt strauji sarūkošos dārzeņu krājumus Lietuvā un piedāvāt tos savas valsts pircējiem vai arī izmantot izdevību un nostiprināt tirdzniecības kontaktus ar ārvalstu partneriem. Speciālisti šaubās, vai cenu celšanos varētu bremzēt agro dārzeņu raža Marokā, Ēģiptē un Izraēlā, jo arī šī produkcija acīmredzot nebūs lēta. Tomēr audzētāji nelolo lielas cerības, ka dārzeņu cenas varētu sasniegt 2011. gada līmeni.


Būs jauni meža 


atjaunošanas noteikumi


Apstiprināšanai valdībā tiek virzīti jauni Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi, kas apvienos līdzšinējos noteikumus vienā, kā arī ieviesīs vairākas jaunas prasības meža īpašniekiem.


Noteikumu projektā noteikti meža atjaunošanas termiņi visiem meža tipiem, kā arī dažiem meža tipiem mainīts meža atjaunošanas termiņš. Dumbrājā, purvājā, niedrājā un liekņā mežs jāatjauno ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc cirtes (neieskaitos ciršanas gadu), silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī, gāršā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, šaurlapju ārenī, viršu ārenī, mētru ārenī, platlapju ārenī, šaurlapju kūdrenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, platlapju kūdrenī – ne vēlāk kā 5 gadu laikā.


Atjaunotajai vai ieaudzētajai mežaudzei jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem ne vēlāk kā desmitajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu vai ieaudzētu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā gadā, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir lapu koki. Šāda prasība meža īpašniekam uzliek pienākumu kopt atjaunoto vai ieaudzēto mežaudzi noteiktā laikā pēc tās atjaunošanas vai ieaudzēšanas.


Netiek paredzēts, ka koku ciršanai saņemams apliecinājums, bet ietverts nosacījums, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu, pirms sāk koku ciršanu plantāciju mežā, bet ne biežāk kā reizi gadā par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam.


Par plantāciju mežu var reģistrēt līdz 20 gadu vecas mežaudzes, kas dabiski ieaugušas vai ieaudzētas, sējot vai stādot zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs. Par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētas ieaudzētas mežaudzes, ja tās Meža likuma spēkā stāšanās brīdī nav bijušas vecākas par 10 gadiem. Šis nosacījums ļaus meža īpašniekiem, kas līdz šim nebija izvēlējušies ieaudzētā meža izmantošanas mērķi, mežaudzes pārreģistrēt par plantāciju mežiem, kā arī par plantāciju mežu reģistrēt citas zemes lietošanas kategorijas zemi, uz kuras ir izveidojusies mežaudze.


Ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka atšķirīgas prasības meža atjaunošanai, spēkā ir prasības, ko nosaka atbilstošie īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti. Paredzēts arī nosacījums, ka meža ieaudzēšana sējot vai stādot jāveic atbilstoši teritorijas plānojumam un Meliorācijas likumā noteiktajām prasībām.


Ir noteikti meža augšanas apstākļu tipi, kuros mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tā atjaunojusies ar priedi. Silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī un mētru kūdrenī mežaudze atjaunojusies ar priedi, ja priede aizņem vismaz 80% no noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita. Pārējos meža tipos atjaunotajai mežaudzei ir pieļaujams jebkurš meža koku sugu sastāvs.


Ja mežaudzes valdošās koku sugas koku augstums atjaunotajā vai ieaudzētajā platībā nepārsniedz divus metrus, mežaudzes atzīšanai par atjaunotu vai ieaudzētu nav noteikta obligātā mežaudzes kopšanas prasība.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+