Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. marts, 2012
Drukāt

Sankciju ietekmi centīsies mazināt


papirs_ts_7

“Pēdējo desmit gadu laikā ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju uz laiku ieviesa divas trīs reizes. Mēs, uzņēmēji, šo procesu ietekmēt nevaram. Atkal esam uztraukti un nezinām, kā rīkoties, – maksāt priekšapmaksu vai nemaksāt,” situāciju raksturo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs.

 

Tieši Liepājas un Daugavpils puses uzņēmumi patlaban visciešāk sadarbojas ar Baltkrieviju. Piemēram, Liepājas ostā aptuveni 30% lielu kravas apgrozījumu nodrošina Baltkrievija, savus produktus kaimiņvalstī pārdod veļas ražotāji, savukārt etiķešu ražotājs SIA “Liepājas papīrs” Baltkrievijā ir izveidojis kopuzņēmumu, kur darbojas 25 darbinieki un mēneša apgrozījums veido 140 000 eiro.

Ģ. Kronbergs teic, ka sankciju gadījumā tās izjutīs visu Latvijas nozaru pārstāvji, jautājums ir vien par to, cik daudz katru nozari tās ietekmēs. Savukārt Ekonomikas ministrijā norāda – aprēķini naudas izteiksmē par iespējamo ietekmi nav veikti.

“Sankcijas ir iecerēts vērst pret prezidenta Lukašenko ģimeni un radiem, tomēr jāņem vērā, ka visi Baltkrievijas lielākie uzņēmumi ir saistīti ar Lukašenko. Mēs esam norūpējušies par Lukašenko atbildes soļiem, kas var nebūt samērīgi. Latvijai tirdzniecības īpatsvars ar Baltkrieviju ir daudz lielāks nekā visai ES,” norāda “Liepājas papīra” vadītājs un īpašnieks Jānis Vilnītis. “Man šīs sankcijas varētu būt dubultsāpīgas, jo uz Baltkrieviju eksportējam savus produktus un Baltkrievijā darbojas mūsu uzņēmums, kas par 99% ir atkarīgs no ievestajām izejvielām,” piebilst uzņēmējs.

J. Vilnītis gan teic, ka sankciju gadījumā izmantos eksporta iespējas caur Krieviju vai citām valstīm. Tas sadārdzināšot produkta cenu. “Mēs savas etiķetes eksportējam uz daudzām valstīm, tāpēc iespējamo sankciju pret Baltkrieviju ieviešanas gadījumā cietīsim, tomēr ne tik daudz, ka būs jāpārtrauc darbība. Vien lēnāka kļūs mūsu izaugsme,” atzīst J. Vilnītis.

G. Kronbergs paredz, ka sankcijas attieksies arī uz stratēģiskajiem produktiem, tostarp uz kālija sāli un naftas produktiem, kas tiek vesti no Baltkrievijas uz Latviju vai tranzītā.

Gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, gan arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis aizvadītajā nedēļā uzsvēra, ka Latvija neatbalsta ekonomisko sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp tāpēc, ka “sankcijas nodarītu pāri baltkrievu tautai un šajā valstī strādājošajiem uzņēmējiem”. Vienlaikus tiek arī atzīts, ka kaimiņvalstī notiekošie politiskie procesi arī nav pieļaujami. Piemēram, politieslodzīto turēšana ieslodzījumā.

Runājot par ekonomisko sankciju iespējamo ietekmi uz Latviju, ekonomikas ministrs norādīja, ka par to vēl esot pāragri spriest, taču valdība darīšot visu, lai šo sankciju ietekmi mazinātu.

 

“Baltkrievija ir būtisks tirdzniecības partneris vairākos reģionos, gan Latgalē, gan Liepājas pusē. Būtiska daļa no kravām, kas iet caur Latviju, ir Baltkrievijas kravas. Šie nav mazsvarīgi nosacījumi,” uzskata ministrs.

 

Viņš paredz, ka, ieviešot sankcijas, Baltkrievijas politiskais režīms atradīs citus sadarbības partnerus ārpus ES. Kā vakar uzsvēra D. Pav-ļuts, ir jāizvairās no tādas situācijas, ka necieš Baltkrievijas režīms, bet Latvijas ekonomika.

“Sankciju iemesls un jēga ir novērst cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā, tomēr to nevar darīt veidā, kas, iespējams, nesasniedzot mērķi, nodarīs būtisku kaitējumu Baltkrievijas iedzīvotājiem un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikai. Vienaldzīgi noskatīties uz politiskajiem procesiem Baltkrievijā nedrīkst, tomēr ir ļoti rūpīgi jāizvērtē turpmāko ES soļu ietekme uz atsevišķu dalībvalstu ekonomisko situāciju. Baltkrievija, piemēram, ir otrs lielākais Latvijas sadarbības partneris transportā, būtiska daļa Latgales un arī citu reģionu uzņēmumu aktīvi darbojas Baltkrievijā, tāpēc mums jābūt pārliecinātiem, ka no sankcijām pret Baltkrieviju necieš mūsu uzņēmumi un iedzīvotāji. Tas ir jo īpaši svarīgi situācijā, kad Latvijas ekonomika ir tikko sākusi atkopties pēc vienas no dziļākajām ekonomiskajām krīzēm.”

 

“Politiskā un ekonomiskā ziņā – tas tuvinātu Baltkrieviju Krievijai, mazinātu atkarību no Rietumiem un mazinātu jebkāda veida Rietumu ietekmi,” aģentūrai AFP, vērtējot ekonomisko sankciju sekas, atzinusi arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. “Tā ir politikas modes lieta runāt par sankcijām, tomēr diemžēl tiek ietekmēti cilvēki.”

 

23. martā Briselē notiks kārtējā ES valstu ārlietu ministru padomes sanāksme, kurā iecerēts turpināt lemt par sankciju piemērošanu pret Baltkrieviju.

 

Uzziņa

Latvijas tirdzniecība ar Baltkrieviju

Baltkrievija 2010. gadā pēc kopējā apgrozījuma bija 8. vietā, pēc kopējā eksporta apjoma – 8. vietā, pēc importa – 7. vietā, pēc Latvijas tiešajām investīcijām – 9. vietā.

2011. gada 9 mēnešos pēc kopējā apgrozījuma Baltkrievija bija 8. vietā, pēc kopējā eksporta apjoma tā bija 12. vietā, pēc importa – 6. vietā, pēc Latvijas tiešajām investīcijām – 10. vietā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+