Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. augusts, 2012
Drukāt

Sapelējušais dzīvoklis

Foto-Zanda BirzeFoto-Zanda Birze

Mana māte īrē dzīvokli saimnieka mājā. Ziemā ārsiena notecēja, tagad ieviesies pelējums. Namīpašnieks dzīvokli neremontē. Sameklēju meistarus, bet sarunas ar mājas īpašnieku beidzās bez rezultāta. Vai varu pati veikt remontu un vēlāk kādu laiku nemaksāt īri, lai kompensētu šos izdevumus? Kā juridiski pareizi jānoformē dokumenti? Māte šeit pieradusi, uz citurieni pārcelties negrib. 
Kristīne V. Rīgā

 

Pašreizējā situācijā vieglākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums laikam ir pārcelties uz citu dzīvokli. Rīgā ir daudz tukšu dzīvokļu un maksātspējīgs īrnieks tagad ir kungs un ķeizars. Vēlme par katru cenu turēties pie savējā nāk no padomju laikiem, kad dzīvokļi bija deficīts un cilvēks bija priecīgs par jebkādu, ko viņam piešķīra, jo izvēles nebija. Tagad izvēle ir.

 

Kosmētiskais remonts jāveic pašiem!

Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā paskaidroja, ka vispirms jāapskatās, kas rak­stīts īres līgumā. Ja īrniece šeit dzīvo vēl no padomju laikiem, tad ir spēkā tolaik noslēgtais līgums, kurā teikts, ka īrnieka pienākums ir reizi piecos gados veikt kosmētisko remontu. Pašreizējos līgumos var būt viltīgāks formulējums – piemēram, īrnieka pienākums ir veikt kosmētisko remontu pēc nepieciešamības (!), bet ne retāk kā reizi piecos gados.

Lai likvidētu pelējumu, siena jāapstrādā ar attiecīgu antiseptiķi. To var nopirkt būvmateriālu veikalos. Pēc tam sienu var krāsot vai līmēt tapetes. Iespējams, ka pelējuma sēnīte sēž dziļāk, pēc kāda laika tā var parādīties atkal, un apstrāde būs jāatkārto.

Šāds sienas remonts visdrīzāk ir tikai kosmētiskais. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 40. pantā teikts, ka izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas un dzīvojamās telpas uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas un dzīvojamās telpas kapitālo remontu. Turpat rakstīts – ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka tā neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties (!!!), ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnīgi vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu.

 

Īrnieks paceļ cepuri

Parasti īres līgumā nav rak­stīts, cik dienas iepriekš īrniekam jābrīdina izīrētājs par īres līguma pārtraukšanu. Ja šādu nosacījumu nav, viņš namsaimnieku var brīdināt dienu iepriekš un nākamajā dienā pacelt cepuri.

Pārcelšanās izdevumi nebūs lieli, jo transports kopā ar krāvējiem maksā no 10 līdz 20 latiem. Meita palīdzēs sakravāt mantas, un mammīte būs priecīga, pārceļoties uz tīru un saulainu dzīvoklīti. Bet namīpašnieks būs zaudētājs.

Vēl nesen daudzi namīpašnieki bija pārliecināti, ka īrnieki nekur neaizmuks un bija pieraduši īres naudu tērēt savām personīgām vajadzībām, nevis ieguldīt namu remontā un labiekārtošanā.

Tagad var novērot interesantu tendenci. Daļa īrnieku, kas dzīvo denacionalizētajos namos, pakāpeniski saņem pašvaldības dzīvokļus. Un namīpašnieki sāk žēloties, ka paliek bez klientiem! Vecie īrnieki taču mita neremontētā mājā un bez kurnēšanas maksāja īri divus līdz trīs latus par kvadrātmetru! Tagad, kad viņi ir prom, šīs gadu desmitiem neremontētās telpas neviens nekāro. Namsaimnieks līdz šim pret savu īpašumu izturējies kā pret slaucamu govi, kuru nevajag barot. Tagad, kad mājā uzrodas arvien vairāk tukšu dzīvokļu, saprot, ka prasās remonts. Taču visa nauda notērēta…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+