Mobilā versija
Brīdinājums +4.2°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
24. aprīlis, 2017
Drukāt

Sapnis, skaists hokejs, iesvētību rēķins. Rihards Bukarts

Roberts (pa kreisi) un Rihards BukartiRoberts (pa kreisi) un Rihards Bukarti

Latvijas hokeja izlasē veiksmīgi iekļāvies Rihards Bukarts – 21 gadu vecais uzbrucējs četrās pārbaudes spēlēs guvis divus vārtus un spēris platu soli, lai aizbrauktu uz pasaules čempionātu Ķelnē.

Sestdien Rihards izcēlās ar vārtu guvumu Edgara Masaļska atvadu spēlē pret Franciju (4:6). “Šo nedēļu ar Edgaru trenējāmies kopā, bet agrāk redzēju televizorā, viņš pēdējos 20 gadus bijis liela sastāvdaļa no Latvijas hokeja. Katram jaunam hokejistam ir sapnis atvadīties no izlases tā, kā viņš šovakar. Paldies faniem, kas atnāca, bija ļoti patīkami spēlēt gandrīz pilnā arēnā,” “LA” sacīja uzbrucējs.

Otrajā periodā komanda nonāca iedzinējos ar 0:5, bet vēlāk tomēr spēja atgūties. “Nespēlējām sistēmu, ko lika treneris, pāris reizes kļūdījāmies, taču savācāmies un aizvadījām ļoti labu trešo periodu. Nedaudz pietrūka, lai izlīdzinātu. Atgūties palīdzēja lielais vairākums, guvām vārtus un čaļi sajuta, ka varam. Jāmācās no kļūdām – tam jau pārbaudes spēles domātas,” norādīja Rihards Bukarts.

Viņš spēlēja otrajā maiņā kopā ar Lauri Dārziņu un Andri Džeriņu, kuriem blakus, visticamākais, plānots Kaspars Daugaviņš. Taču Rihards centās attaisnot uzticību: “Bija lielāks spēles laiks, prieks spēlēt ar tādiem meistariem, man šķita, ka mēs spēlējām smuku hokeju otrajā un trešajā periodā. Man un domāju, ka arī faniem ļoti patika. Mans uzdevums ir spēlēt hokeju, bet tas, kurā maiņā, nav svarīgi. Pirms tam spēlēs Zviedrijā bija vēl citas maiņas, vienmēr jābūt gatavam.”

Izlases kolektīvā debitants esot iejuties labi: “Pārsvarā visus spēlētājus jau zinu, brālis (Roberts Bukarts) palīdzēja iejusties. Ar dažiem “Sāgas” komandā uzaugām kopā un ir prieks būt kopā ar viņiem jau lielajā izlasē.” Viņam esot pienākums kā vienam no jaunākajiem lasīt ripas, taču pasmej, ka dažreiz no tā cenšas aizmukt. Izlasē iesvētības neesot bijušas, bet ASV bija jāuzsauc komandai vakariņas un visu vakaru jāstaigā iespīlētā krāsainā kostīmā. “Rēķins bija liels. To es neatklāšu, bet tam ir jāiziet cauri un viss. Nākamais jau ir tikai NHL,” viņš cer, ka šāds pienākums būs jāatkārto pasaules spēcīgākajā līgā.

Pirmos vārtus izlasē Rihards Bukarts guva jau debijas spēlē Zviedrijā, turklāt – no brāļa piespēles: “Tas bija ļoti emocionāls brīdis, vienmēr sapņoju spēlēt kopā ar brāli. Bobs Hārtlijs iedeva iespēju, turklāt sanāca vēl tāds vārtu guvums – neko skaistāku nevarēju vēlēties. Brālis man visu dzīvi palīdzējis, lielākais atbalsts. Žēl, ka neuzvarējām, tad atmiņas būtu vēl foršākas. Viņš arī paņēma ripu.”

Rihards noteikti atstājis pozitīvu iespaidu uz galveno treneri Bobu Hārtliju, bet pats neņemas spriest, vai pietuvojies iekļūšanai sastāvā. Galvenais esot rādīt labāko, ko spēj, un palīdzēt komandai. “Viss ir pozitīvi, jāstrādā,” tā uzbrucējs, kurš jau četrus gadus spēlē Ziemeļamerikā. Aizvadītajā sezonā AHL līgā Springfīldas “Thunderbirds” sastāvā viņam 14 spēlēs trīs rezultatīvas piespēles, bet ECHL Mančestras “Monarchs” rindās 37 spēlēs 33 punkti (16+17).

Rihards pēc spēles bija uzvilcis NBA vienības Čikāgas “Bulls” leģendas Maikla Džordana jaku. “Kurš ir mans mīļākais basketbolists? Kristaps Porziņģis,” pasmējās Bukarts. “Bet man patīk arī Lebrons Džeimss, šī arī ir forša jaka”.

Pievienot komentāru

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+