Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. decembris, 2012
Drukāt

Saproti, ko tu gribi darīt…


arturs_virtmanis_52

Rīgas Mākslas telpas INTRO zālē līdz 9. decembrim skatāma Artūra Virtmaņa izstāde “(10 000) melanholijas šķautnes”. Viņš ir mākslinieks no Eiropas perifērijas ar padomju mantojumu, kas tagad mīt mākslas citadelē Ņujorkā.

 

Dzīvo un strādā jaukā, veco laiku namiņā ar savu dārzu, tādā kā Pārdaugavā – Džērsijā pāri Hudzonas upei. Dārzā aug puķes, viens koks, kurā čalo putni un skraida vāveres. Un ir pilnīgs klusums…

Artūrs Virtmanis, padomju laiku Rīgas puika, kas mācījies 2. vidusskolā, mākslas pamatus apguvis Lietišķās mākslas vidusskolā un tad pievērsies tēlniecībai Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņš nebija viens no tiem, kurš, absolvējot “Alma Mater”, sajutās kā nobriedis mākslinieks atšķirībā no viņa laikabiedriem – māksliniekiem Miķeļa Fišera, Ginta Gabrāna un Aigara Bikšes, kuri ļoti pārliecinoši sāka izstāžu darbību. A. Virtmanis atzīstas: “Biju tikko iznācis no Mākslas akadēmijas. Mums teica – ejiet un taisiet mākslu! Bet ko taisīt? Ko? Es tajā laikā pilnīgi nezināju, ko darīt. Pavisam nebiju nobriedis mākslinieks, drusku izstādījos, bet tas nebija nopietnā līmenī. Man bija sajūta, ka kaut kā pietrūkst, kaut ko nezinu, ka kaut kur jābrauc.” Un viņš aizbrauca! 1996. gadā viņš aizbrauca uz metropoļu metropoli Ņujorku un tur veiksmīgi dzīvo joprojām. Viņš devās uz Ameriku ne tikai tāpēc, lai iekarotu mākslas Meku, lai atrastu sevi kā mākslinieks, bet arī tāpēc, lai iekarotu meitenes sirdi, kuru mīlēja. Viņam izdevās – gan atrast sevi kā mākslinieku, vienlaikus strādājot kā scenogrāfijas, dizaina un arhitektūras projektu līdzautoram, gan apņemt par sievu savu mīļoto meiteni. Un tā jau 16 gadus viņš vadās pēc formulas – saproti, ko tu gribi darīt, un atrodi veidu, kā to īstenot. Viennozīmīgi ir jābūt gana avantūristiskam, drosmīgam un iekšēji brīvam cilvēkam, lai dotos uz valsti, kur katru gadu absolvē ap 120 000 jauno mākslinieku un kur Ņujorkā vien dažkārt notiek sešsimt un vairāk izstāžu vienlaikus, bet, kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Neraugoties uz milzīgo mākslas koncentrāciju, Ņujorka bija ļoti pateicīga izglītošanās vieta.

“Mana pirmā darbnīca bija vecā rūpnīcā, kur mita apmēram 200 mākslinieku no visas pasaules – brazīlieši, japāņi, krievi utt. Tā bija ļoti auglīga putra. Katrs nāca ar savu domu, un tas viss kopums bija ļoti stimulējošs.”

Daudz mūsu dzīvē izšķir moments, nejaušības, kas patiesībā ir likumsakarības. Tā arī A. Virtmaņa liktenīgā nonākšana slavenā krievu izcelsmes scenogrāfa Georgija Cipina redzeslokā deva un joprojām dod iespēju veidot kopīgus projektus, kuri ne tikai sniedz iespēju strādāt ar atzītu zvaigzni savā jomā, bet ir arī finansiāli ļoti izdevīgi. Scenogrāfijas izveide Brodvejas muzikālajai izrādei “Zirnekļcilvēk, izslēdz tumsu!” Cipina Operas fabrikā (George Tsypin Opera Factory) ir visu laiku visdārgākais Brodvejas šovs, kas Brodvejai joprojām nes pusotra miljonu peļņu nedēļā. Pašreiz sadarbībā ar G. Cipina komandu notiek grandiozs darbs pie Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas Sočos. Pēc sešpadsmit gadiem A. Virtmanis ir Rīgā ar savu pirmo Latvijas personālizstādi. Uz jautājumu: kādēļ tieši tagad? – mākslinieks atbild: “Pirmkārt, man daudzus gadus vispār nebija ko rādīt – neesmu tāds mākslinieks, kas cep vienu izstādi pēc otras vai darbus kā pie konveijera. Vienkārši es jutu, ka ir labs materiāls, ko rādīt, un attiecīgi – ir laiks parādīt. Acīmredzot līdz šim nebija tāda brīža. Es tā nejutos. Otrkārt, tam ir daudz dažādu praktisku iemeslu. Jāsaprot, ka šādas izstādes izveide paņem ļoti daudz resursu. Kaut vai, lai to atvestu.” Izstādē ir daudz simbolisku atsauču, un eksponētajos darbos patiesi ir tieši 10 000 melanholijas šķautņu. Mākslinieks pats savus darbus nodēvējis par poētiskām shēmām, kas veido ironiju, ļaujoties melanholijai, zinot, ka tāpat nespējam ietekmēt izmaiņas pasaulē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+