Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. oktobris, 2015
Drukāt

Sapurināt lēno divplāksni. Kādi ir biežākie lēnīguma iemesli, skaidro psihoterapeite

1. Tev garš kakls kā žirafei. Kāpēc? Tāpēc,

1no3
Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

“Vispirms ir svarīgi saprast, vai cilvēks kļuvis gauss kāda notikuma iespaidā vai tāds ir jau kopš dzimšanas. Ja viņš mazotnē bija lēnīgs, mierīgs un apdomīgs, nejoņoja kā viesulis, skolā rakstīja un veica uzdevumus lēnāk nekā klasesbiedri, visticamāk, tāds būs līdz mūža galam, jo tāds ir viņa temperaments. Tas saistīts ar nervu sistēmas darbību un ļoti krasi nav maināms. Parasti arī kāds no vecākiem vai vecvecākiem ir lēnīgs, jo šī īpatnība iedzimst. Savukārt, ja cilvēks kļuvis lēns kādā dzīves posmā, tas var liecināt par depresiju, pārpūli, izdegšanas sindromu vai citām psihoemocionālām problēmām, ko iespējams novērst,” skaidro psihoterapeite Diāna Zande.

Lūk, biežākie lēnīguma iemesli!

Iemesls Nr. 1: temperaments

“Nereti vecāki atved pie psihologa savu atvasi, jo, viņuprāt, mazais ir pārāk bremzēts vai gluži otrādi – par daudz aktīvs. Vēlas to mainīt. Ja atklājas, ka tāds ir bērniņa temperaments, stāstu, kā ģimene var pielāgoties mazajam, un otrādi. Lai bērns augtu pēc iespējas laimīgāks un apmierinātāks ar dzīvi, nevis nemitīgi justu diskomfortu, tiekot dīdīts: neesi čamma, rīkojies veicīgāk!” stāsta psihoterapeite.

Meklējot otru pusīti, bieži vien pievelk pretpols temperamenta ziņā. “Ja strauja, feina sieviete satiek lēnu, feinu vīrieti, viņai sākumā šķiet: vai, cik jauki, viņš ir tik stabils un mierīgs, uz viņu var paļauties! Atšķirīgais pievelk, jo viņā ir tas, kā pašai trūkst. Mēdz teikt: viņš mani stabilizē ar savu rāmumu. Bet aizrit gadi, un tas sāk traucēt. Viņa dzīvesbiedru nemitīgi zāģē par to, ka viņš ir čamma. Būtībā lamā par to, par ko sākumā iemīlēja.”

Temperamenta ziņā mēs atšķiramies pēc motorās aktivitātes jeb kustīguma. Ir mierīgie sēdētāji, kuri komfortabli jūtas birojā pie dokumentiem vai datora, kur viss notiek rimti un bez steigas, nekur nav jāskrien. Un ir fiksie, kuriem šāds darbs sagādātu mocības, jo ir iekšēja nepieciešamība būt nemitīgā kustībā. Viņi parasti izvēlas dinamisku nodarbošanos, piemēram, kļūst par fitnesa treneriem vai dejošanas skolotājiem.

Atšķiramies arī pēc emocionālā spilgtuma. Daži cilvēki emociju izpausmē līdzinās košam salūtam, vienalga, vai priecājas, bēdājas vai dusmojas, – to pamana visi. Savukārt citi vairāk atgādina svecīti, jo neizpauž emocijas vai reaģē blāvi un neizteiksmīgi.

“Svarīgi saprast, ka nav labu un sliktu temperamenta iezīmju. Katrai ir savi plusi un mīnusi. Gausākais lēnāk veic uzdevumu, tomēr to izdara pārdomātāk, rūpīgāk un līdz galam. Savukārt ātrais reaģētājs – žvikt, žvikt! – darāmo paveic ātri, taču paviršāk. Reizēm pamet pusratā, jo uzmanību piesaistījis kaut kas cits. Lēnīgs bērniņš ilgāk lasa tekstu, bet labāk patur atmiņā, turpretī ātrajam tas bieži vien pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā. Ikvienā darba kolektīvā ir nepieciešami gan bremzes, gan viesuļi, citādi tas nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Fiksie zibenīgi ģenerē idejas, iesāk darbus un pavelk līdzi citus, tomēr ļoti bieži ir vajadzīgs lēnīgais, kurš mierīgi, sistemātiski un kvalitatīvi paveic visu līdz galam. Bremzes pietur buras, lai neaiztraucas nepareizajā virzienā: pag, pag, apdomāsim rūpīgāk!” skaidro Diāna Zande.

Piemēram, medicīnā vajadzīgi gan dakteri, kuri spēj mierīgi, uzmanīgi un mērķtiecīgi iztaujāt un uzklausīt pacientu, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi, kuri spēj zibenīgi rīkoties. Žurnālistikā nepieciešami gan fiksie reaģētāji, kuri pēc iespējas ātrāk nodod lasītājiem jaunākās ziņas, gan dziļie racēji, kuri nodarbojas ar pētniecību un iegūtās informācijas analīzi. Tā ir ikvienā lauciņā. Ja cilvēks atrod sev īsto vietu, lēnīgums palīdz, nevis traucē!

“Bērns piedzimst ar noteiktām temperamenta iezīmēm, proti, ir lēnāks vai straujāks, taču augot un nobriestot ģimenes audzināšanas ietekmē veidojas viņa personība, un temperaments var nedaudz mainīties uz vienu vai otru pusi. Mūsu kultūrā kustīgums un emocionālais spilgtums nekad nav īpaši sekmēts. Pamazām gan to sāk pieņemt, bet agrāk fiksos bērniņus bieži apsauca: kur tu skrien, sēdi rāmi! Arī emocijas mudināja slāpēt – nesmejies tik skaļi, fui, tā nav pieklājīgi! Tādēļ starp pieaugušiem bremzēm ir tādi, kuri no dabas nemaz nav lēni, vien bailēs no soda vai kaunināšanas iemācījušies sevi apvaldīt. Viņi baidās būt aktīvāki, izrādīt iniciatīvu, jo ģimenē par labas uzvedības paraugu ir kultivēta klusa sēdēšana maliņā. Šādos gadījumos psihoterapija var palīdzēt atbrīvoties no neapzinātajām bailēm un kļūt fiksākam.”

Kā zināt – esi lēnīgs no dabas, vai tas ir stingras audzināšanas nopelns? “Jāatceras sevi bērnībā! Pirmajos dzīves gados temperaments ir labi redzams, jo audzināšana to vēl nav paguvusi spēcīgi ietekmēt un personība nav nobriedusi. Ja atmiņā ataust, ka mazotnē mūždien skrēji, lēci un dauzījies, taču par to bargi sodīja, lēnīgums, visticamāk, ir iemācīts.”

  1. Tev garš kakls kā žirafei. Kāpēc? Tāpēc,
  2. Ieteikumi * Izvēloties temperamentam
  3. Iemesls Nr. 3: perfekcionism

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+