Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. jūnijs, 2012
Drukāt

Sarakste par kapsētu ilga gadiem


Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Egons Priede no Jūrmalas jau vairāk nekā septiņus gadus satraucas par Vīkseles kapsētas likteni, kas atrodas Tukuma novada Slampes pagastā un kur apglabāta viņa māte, patēvs un citi radinieki. Kapi esot stipri nolaisti, kapliča, kas tur stāv no barona laikiem, jau ilgi bez jumta.

 

“Par kapliču es nesūdzos – lai cik kapos būtu nepatīkams tāds grausts, saprotu, tā sakārtošana prasa līdzekļus, kuru nav. Bet kas traucē pagastam nokrāsot kapu vārtus, uzlikt kapu akas vindu, izvest atkritumus, atvest melnzemi un divreiz gadā appļaut ap kapiem zāli?” sašutumu pauž E. Priede. Viņa rīcībā ir krietni bieza sarakste ar pagasta vadību un ar novada domes priekšsēdētāju Juri Šulcu, mapīte ar vairākiem rakstiem vietējā laikrakstā.

Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes vadītāja Visvalža Girgensona reakcija uz E. Priedes sūdzību redakcijai ir zibenīga. Zāle Vīkseles kapos nu ir nopļauta. Šovasar paredzēts iepirkums akas vindai. Par melnzemi gan pagastu pārvaldnieks līdz šim nebija iedomājies, bet tagad noorganizējis, ka kuru katru dienu tā uz kapiem tikšot aizvesta. “Arī kapsētas vārtus drīzumā nokrāsos,” sola V. Girgensons.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidro, ka šogad pirmo gadu apzinātas visas kapsētas novadā un katrai pagastu pārvaldei tieši kapsētu sakopšanai budžetā piešķirti 4000 latu. Tas nozīmē, ka Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldē katras kapsētas sakopšanai gadā pieejami vidēji 400 lati. Slampes pagastā vien ir piecas kapsētas.

 

“Novads ir jauns, tas tika izveidots 2009. gada vasarā, un šogad sākam jauno kapsētu apsaimniekošanas praksi,” saka J. Šulcs. E. Priedes gadiem ilgo saraksti ar vietējo varu viņš atsakās komentēt.

 

Bet V. Girgensons skaidro, ka Slampes pagasta apsaimniekošanu līdz šim veikusi komunālā saimniecība, kā arī pagaidu sabiedriskajos darbos pieņemtie. ”Nereti darbu kvalitāte un ritējums atkarīgs arī no tā, cik strādīgi un veikli ir pagaidu darbos strādājošie,” atklāj V. Girgensons. Komunālajai saimniecībai kapu sakopšanas darbi nav prioritārs, bet vien papildu pienākums starp citiem apsaimniekošanas darbiem pašvaldības teritorijā. Tāpēc viens no risinājumiem, kā uzlabot darbu organizēšanu, varētu būt atsevišķas kapu teritoriju apsaimniekošanas darba grupas izveide novadā, kas regulāri būtu informēta par kapos veicamajiem darbiem, kā arī organizētu un uzraudzītu to izpildi.

 

 

 

uzziņa

Kapu apsaimniekošanas prakse Tukuma novadam blakusesošajos novados:

Dobeles novadā kapu apsaimniekošana uzticēta pašvaldības uzņēmumam. “Kapsētās tiek nodrošināta zāles pļaušana trīs reizes gadā, smilšu un ūdens piegāde, atkritumu izvešana, sauso koku izzāģēšana, taciņu tīrīšana. Par vienas kapsētas apsaimniekošanu gadā Dobeles pašvaldība tērē vidēji Ls 835,” atklāja SIA “Dobeles komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Ivars Spole.

Engures novada Lapmežciema pagastā katras kapsētas apsaimniekošanai atvēl Ls 3500 gadā. Par šo naudu tiek nodrošināta kapu uzrauga atalgošana, zāles pļaušana, aku apkope, atkritumu izvešana. Tuvākajā laikā plānots arī izveidot sētu ap jaunajiem kapiem,” ziņoja Engures novada Lapmežciema pagasta pārvaldes vadītāja Dace Galandere.

Arī Kandavas novadā par kapu sakopšanu rūpējas pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas organizē, lai kapsētā regulāri tiktu izpļauta zāle, izvesti atkritumi, pievesta zeme un paveikti citi nepieciešamie darbi. Darbu veikšanā tiek iesaistīti arī algotie pagaidu sabiedriskie darbinieki jeb “simtlatnieki”,” stāstīja Kandavas novada domes izpilddirektora vietniece Sandra Bērziņa.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+