Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. maijs, 2013
Drukāt

Saražoto enerģijas pārpalikumu mājsaimniecības spiestas atdot bez maksas


Foto - Reuters/ScanpixFoto - Reuters/Scanpix

Pirms pāris gadiem solītās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā šodien Saeima izskata vien otrajā lasījumā. Grozījumi paredz ieviest neto uzskaites sistēmu – loģisku un godīgu norēķinu kārtību mājsaimniecībām par pašu vajadzībām saražotās enerģijas pārpalikumu, kurš līdz šim aizplūst “Latvenergo” tīklā bez atlīdzības.

 

Ja likumprojekta pieņemšana notiks gliemeža gaitā kā līdz šim, arī šīs vasaras saulītes un rudens vēju radītās kilovatstundas ieripos valsts uzņēmuma rēķinā.

Neto uzskaites sistēmu Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot solījusi jau pirms diviem gadiem, kad organizēja pirmo kārtu konkursam par atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājsaimniecībās, atceras Ivars Pūstnieks. Viņš Liepājas pusē pie savas mājas uzstādījis gan vēja ģeneratoru, gan saules baterijas ar cerību, ka “zaļais” pasākums atvieglos tēriņus par izlietoto elektroenerģiju, taču tagad nākoties nodarboties ar labdarību. “Vismaz 30 procentu no saražotās elektroenerģijas aiziet par velti “Latvenergo”, vasarā vēl vairāk. Tas ir sviests!” I. Pūstnieks ir sarūgtināts par nejēdzīgo situāciju un Saeimas nespēju ātri pieņemt nepieciešamos grozījumus likumā.

Sesavas pagasta iedzīvotājs Pēteris Sējāns dalību projektā pagaidām uzskata par neizdevušos pasākumu, jo arī viņš rēķinājies ar neto uzskaites sistēmu. “Ja zinātu, ka tik ilgi to vilks garumā, projektā nepiedalītos un par ieguldīto naudu maksātu elektrības rēķinus,” viņš piebilst. Sējānu ģimene vēja ģeneratoros ieguldījusi aptuveni desmit tūkstošus latu, sešus tūkstošus līdzfinansējuma saņemot no Eiropas Savienības (ES). “Latvenergo” uzņēmumam “Sadales tīkli” viņu mājsaimniecība uzdāvinot lielāko daļu no trīs ģeneratoru saražotās enerģijas.

Rīdzinieces Ināras Lāces aprēķini par saules baterijas saražotajiem enerģijas pārpalikumiem ir precīzi – saulainā laikā astoņi kilovati dienā. Projektu iesniegusi ar mērķi saražot elektrību siltumsūkņa apkurei, arī viņa rēķinājusies ar neto uzskaites sistēmu, tāpēc startējusi tikai otrajā kārtā.

Lai gan VARAM nespēja nosaukt mājsaimniecību skaitu, kuras saņēmušas ES atbalstu saules bateriju, kolektoru un vēja ģeneratoru uzstādīšanai, pēc “Latvijas Avīzes” aprēķiniem, līgumi par finansējumu noslēgti ar vairāk nekā tūkstoš projektu pieteicējiem. Visi raksta autores uzrunātie zaļās enerģijas lietotāji atzina, ka neto uzskaites sistēma bija būtisks arguments dalībai konkursā.

Bet akciju sabiedrībā “Sadales tīkls” nevarēja nosaukt elektroenerģijas apjomu, kuru tas par velti saņēmis no mājsaimniecībām. Elektroenerģijas uzskaites direktora pienākumu izpildītājs Ivo Grinbergs informēja, ka “Sadales tīkls” reģistrēti un pieslēgti 60 mikroģeneratori: 42 saules baterijas un 18 vēja ģeneratori.

Enerģijas pārpalikumi mājsaimniecībās rodas laikā, kad elektroenerģijas patēriņš ir mazāks par pašu saražoto, piemēram, darbadienās, kad vairākums iedzīvotāju atrodas ārpus mājas, samazinās elektroietaišu izmantošana, bet saule un vējš sparīgi ražo kilovatus.

Saules kolektoru un vēja ģeneratoru saimnieki nepretendē uz samaksu naudā par enerģijas pārpalikumiem, viņus pilnībā apmierina kompensācija “graudā”. Taču Latvijas likumi vispār neparedz norēķinus, kuros tiktu ņemts vērā gan no sistēmas saņemtās, gan sistēmā nodotās elektroenerģijas apjoms.

Tikai pagājušā gada nogalē Ministru kabinets Saeimai iesniedza Ekonomikas ministrijas sagatavoto Elektroenerģijas tirgus likumprojektu ar noformulētu neto norēķinu sistēmu. Tā virzību teju pusgada garumā pastiepuši centieni noņemt valsts atbalstu 15 vēja stacijām, kā arī priekšlikums sistēmas uzskaitē iekļaut ne tikai mājsaimniecības, bet arī juridiskas personas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gatavojot likuma grozījumus otrajam lasījumam Saeimā, noraidīja abas iniciatīvas. Pret neto uzskaites sistēmas lietotāju loka paplašināšanu iebilda arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka tas draudētu ar OIK jeb obligātās elektroenerģijas komponentam līdzīgas shēmas izveidi un būtiskiem elektrības cenas pieauguma riskiem.

Otrajam lasījumam iesniegtais likuma grozījumu 30.1. pants par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu paredz mājsaimniecībai, kas sadales sistēmas operatora tīklā nodevusi vairāk elektroenerģijas nekā pati izlietojusi, apjoma starpību ieskaitīt nākamajā patērētās elektroenerģijas norēķinu periodā viena kalendārā gada ietvaros.

Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas aprēķina periods ir viens kalendāra mēnesis. Kārtību, kādā tiks veikti savstarpējie norēķini, noteiks Ministru kabinets.

Kā atzīst likuma grozījumu autori – līdzšinējais neto norēķinu sistēmas trūkums mazina mājsaimniecību ieinteresētību sākt enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+