Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
5. oktobris, 2012
Drukāt

Sarežģītais tautību jautājums

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas komisija šonedēļ noraidīja Nacionālās apvienības deputātu virzīto priekšlikumu atjaunot kārtību, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par tautību. Nacionāļi gan negrasās piekāpties. Arī daudzi “LA” lasītāji šo jautājumu joprojām uztur karstu un ir neizpratnē, kas un kāpēc izlēma kādreizējo kārtību mainīt. 


 

Tautību klasifikators – nepilnīgs

Ja būtu spēkā vecā kārtība, tad Latvijas Republikas pasē pēc personas vēlēšanās varētu ierakstīt tautību, izvēloties to no Ministru kabineta apstiprinātā tautību klasifikatora. To izmanto arī, cilvēka tautību atzīmējot Iedzīvotāju reģistrā un ierakstot dzimšanas apliecībā. Tiesa, izvēle ir starp 179 tautību nosaukumiem, kaut pasaulē tas varētu būt daudzreiz lielāks. Absolūto skaitu gan grūti noteikt, jo jēdzienu ”tautība” mēdz saprast dažādi – pēc vēsturiskā paaudžu mantojuma; pēc piederības valstij vai pilsonībai un citām pazīmēm. Līdz ar to dažiem nācies tautības ailē noteikt – ”nezināma” vai ”neizvēlēta”.

Tieši šis ir viens no apstākļiem, kas minēts šogad februārī publicētajā Eiropas Padomes Komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojumā par Latviju, pamatojot nepieciešamību pēc diskusijas par tautības ieraksta izņemšanu no pases.

 

Ziņojumā lasāms: ”Personas, kuras izvēlas norādīt savu etnisko izcelsmi personu apliecinošos dokumentos, var norādīt tikai to etnisko izcelsmi, kas reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā. Tomēr jāatzīmē, ka var tikt norādītas tikai tās etniskās grupas, kas iekļautas ar likumu noteiktā sarakstā, kā arī kategorijas “neizvēlēta” un “nezināma”.

 

Šajā sakarā ECRI (Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību. – Red.) ir informēta, ka minētais saraksts nav pilnīgs, un tāpēc noteiktām grupām de facto nav iespējas izmantot tiesības uz pašidentificēšanos un personu apliecinošos dokumentos norādīt etnisko izcelsmi. Ja varas iestādes vēlas saglabāt izvēles iespēju norādīt personas etnisko izcelsmi personu apliecinošos dokumentos, ECRI rekomendē, ka jāievēro personas pašidentificēšanās princips par piederību pie kādas noteiktas etniskas grupas, nodrošinot iespēju norādīt ikvienu etnisko grupu; vai pretējā gadījumā ECRI rekomendē izņemt no personu apliecinošiem dokumentiem norādi par etnisko izcelsmi.”

 

Klasifikatoru papildinās

Valsts iestāde, kas atbild par Iedzīvotāju reģistra aizpildīšanu un personu apliecinošo dokumentu sagatavošanu un izsniegšanu, ir Iekšlietu ministrijai pakļautā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tās pārstāvis pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts, atgādina, ka šobrīd tautības ieraksts Iedzīvotāju reģistrā tiek veikts saskaņā ar valdības 2008. gada noteikumiem par tautību klasifikatoru. “Pārvalde atbalstītu argumentētas izmaiņas šajā tiesību aktā, bet tas nebūtu pamats atsākt diskusiju par tautības ieraksta iekļaušanu personu apliecinošā dokumentā,” piebilst I. Treiguts.

Izmaiņas tautību klasifikatorā gan tāpat būs. Ekonomikas ministrijas kompetencē ir šī klasifikatora uzturēšana. ”Pēdējos gados migrācijas dēļ Latvijā parādās jaunas tautības, kas līdz šim nav iekļautas tautību klasifikatorā. Centrālajā statistikas pārvaldē ir saņemti vairāki ierosinājumi to papildināt. Izstrādātais grozījumu projekts drīzumā tiks pieteikts valsts sekretāru sanāksmē,” informē ministrijas pārstāve E. Rubesa-Voravko.

 

To, ka tautību jautājums pasaulē ir visai komplicēts, apliecina arī socioloģes Baibas Belas-Krūmiņas teiktais: ”Neuzskatu, ka Latvijas tautību klasifikatorā ir nepieciešams ierakstīt visas pasaules tautības, kas Latvijā nemaz nav dzīvojušas un nedzīvos. Tas pat nemaz nav iespējams. Ja skaita tautības Āfrikā vien, jau būs simtiem.

 

Tikmēr Amerikā visi, kas skaitās amerikāņi pēc piederības valstij, pēc etniskās piederības var būt dažādu tautību sajaukums ar pat astoņu dažādu tautību vecvecāku izcelsmi. Tā ir visās migrantu zemēs. Latvijā nav tā kā Londonā vai Amsterdamā, kur nemitīgi ieplūst jauni migranti ar visdažādāko etnisko piederību. Šādās multikulturālajās sabiedrībās, kad veic iedzīvotāju aptaujas, ļauj norādīt piederību vienlaikus vairākām tautībām. Taču formālajos valstu reģistros parasti norāda tikai vienu tautību pēc piederības valstij.”

 

Argumenti bez pētījumiem

Ja tautību klasifikatora nepilnības nav vienīgais arguments par labu tautības ieraksta izņemšanai no pasēm, kādi ir citi? To esot pietiekami daudz. Galvenie medijos jau iepriekš minēti: pirms Latvijas okupācijas tautības ieraksts pasēs netika iekļauts; tautības ieraksta iekļaušana neatbilst starptautiskajai praksei, turklāt saņemtas starptautisku organizāciju rekomendācijas izņemt šo ierakstu (lielākoties piemin Eiropas Padomes Komisijas pret rasismu un neiecietību veco ziņojumu par Latviju 2007. gadā); tautības ierakstam nav praktiskas nozīmes, tajā pašā laikā tas var radīt pamatu personas diskriminācijai.

 

Pētījumu par to, vai tiešām cilvēki tiek diskriminēti tautības dēļ, gan neesot. ”Pārvalde uzskata, ka ir pietiekami daudz argumentu, tajā skaitā starptautisku organizāciju rekomendācijas, lai papildus nebūtu jātērē nodokļu maksātāju līdzekļi, īpaši pētījumu veikšanai,” paskaidro I. Treiguts.

 

Arī Ārlietu ministrija neatsaucas uz kādiem pētījumiem, tomēr apgalvo, ka ieraksts bieži esot maldinājis ārvalstu ierēdņus, jo tautība tikusi tulkota kā otrā pilsonība. Šis ieraksts varot būt mulsinošs ārvalstu ceļojumu laikā, jo tautību nenorāda ”nevienas citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņu pasēs. Pat tādu bijušo PSRS valstu pasēs kā Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un citās”, skaidro Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis.

Galu galā tagad beidzot Latvijas Republikas pases atbilstot starptautiskajiem standartiem, tāpat kā šogad izdotās elektroniskās identifikācijas kartes.

 

Uzziņa

Kā izvēlas tautību

Pat ja Saeima atjaunotu kārtību, ka pasēs tiek rakstīta dokumenta nēsātāja tautība, visticamāk, tas nenozīmētu, ka tur varētu ierakstīt jebkuru tautību pēc personas izvēles. Cilvēks drīkstētu izvēlēties tikai ierakstīt vai neierakstīt to tautību, kas viņam jau ir piešķirta Iedzīvotāju reģistrā brīdī, kad izsniedz dzimšanas apliecību. Gadījumos, kad pase tiek formēta bērnam, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, izvēli – ierakstīt vai neierakstīt dokumentā tautību – izdarītu viņa vecāki.

Pašreizējais normatīvais regulējums paredz, ka bērns “manto” tautību no saviem vecākiem. Gadījumā, ja vecākiem tās atšķiras, tad, reģistrējot bērna dzimšanu, viņi var izvēlēties, kādu tautību savai atvasei piešķirt – mātes vai tēva. Bērnam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir iespēja vienu reizi mūžā mainīt savu tautību, pieņemot savu augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. Proti, viņš var izvēlēties mātes, tēva, kā arī kāda no vecvecākiem tautību.

 

LASĪTĀJU VIEDOKĻI

A. Štromanis Ikšķilē: “Par tautības ierakstu pasēs atbildīgās personas atrunājas, ka tā esot novecojusi padomju laiku palieka. Ja tā, tad, manuprāt, arī padomju laikā bijis kas labs. Ieraksts nereti radot dažādus pārpratumus pases turētājiem. Lūdzu kungus paskaidrot, konkrēti kādus! Runājot ar cilvēkiem, kas daudz ceļo, ne no viena neesmu dzirdējis par kādām nepatikšanām, neērtībām ārzemēs. Rietumvalstīs tautību pasēs nerakstot. Nu un tad? Rietumvalstīs nedraud pamattautu iznīcība kā pie mums. Un kāds mums sakars ar komisiju pret nacismu un neiecietību, kura uzskata par jūtīgu tautības ierakstu pasēs, kas varētu diskriminēt mazākumtautību pārstāvjus? Pavisam īpatnēji ir Ārlietu ministrijas mīklainie izteicieni par iemesliem, kāpēc nebūtu rakstāma tautība pasēs. Vai beigu beigās iekšlietu ministrijai nebūtu pienākums skaidri un saprotami tautai izskaidrot, kāpēc viņi gatavoja šādus noteikumus un Ministru kabinets akceptēja?”

Viktors: ”Tagad, kad mums beidzot pasaule vaļā, arvien vairāk būs Latvijas valstspiederīgo, kuriem, piemēram, tēvs ir turks, vācietis vai ukrainis, bet māte latviete. Vai pat latviešu vispār rados nav, bet cilvēks uzaudzis kā latvietis. Zināmu diskomfortu tautības ieraksts var radīt cilvēkiem, kas formāli pieder pie vienas tautības, taču uzauguši citas tautas vidū un jūtas kā tās, nevis savas tautas pārstāvji.”

Lidija: “Man gan liekas dīvaini, ka dažs savu nacionālo identitāti var apliecināt tikai ar ierakstu dokumentā, kas vairāk paredzēts uzrādīšanai dažādās birokrātiskās ie-stādēs. Savu latvietību vajag un var pierādīt pavisam citos veidos.”

(Komentāri pie raksta ”Diskusijas par tautību nerimst” “la.lv”; 3.10.2012.)

 

APTAUJA

Vaicājām arī Rīgas ielās sastaptajiem cilvēkiem, vai viņiem ir svarīgi, lai pasē būtu norādīta cilvēka tautība

Diāna (43 gadi): “Manā pašreizējā pasē tautība ir ierakstīta. Domāju, ka būtu jāraksta pasē tautība, jo tā apliecina un stiprina mūsu identitāti. Tas apliecina, ka tu esi kaut kam piederīgs.”

Jevgēnijs (27 gadi): “Diemžēl man pasē ir rakstīta mana tautība – krievs. Es pat neatceros, vai tas bija obligāti vai pats izvēlējos, taču šāds ieraksts, manuprāt, ir lieks. Nekādas problēmas gan tas man nav radījis. Vienkārši uzskatu, ka nav nepieciešams šādi dalīt cilvēkus un uzsvērt piederību kādai nacionalitātei. Cita lieta, kas ir būtiska daudziem cittautiešiem, – iespēja saglabāt pasē vārdu oriģinālrakstībā, nevis latviskot to. Man pašam personīgi gan vienalga.”

Ramona (33 gadi): “Es nemaz neatceros, vai man ir ierakstīta tautība. Taču uzskatu, ka labāk ir, ja cilvēkiem ir iespēja brīvprātīgi ierakstīt arī tautību. Tas tomēr stiprina piederību savām saknēm. Man personīgi gan tad būtu jādomā, kuru tautību izvēlēties, jo esmu pētījusi savu ciltskoku un gan tēta vecāki, gan mammas vecāki ir poļi. Taču es dzīvoju un, kā saka, esmu apbružājusies Latvijā.”

Ingus (39 gadi): “Katram, kas vēlas ierakstīt pasē savu tautību, jābūt šādai iespējai. Arī man vēl ir vecā pase, un tajā ir rakstīta tautība. Tagad vairs neraksta tādēļ, lai nerastos pārpratumi ārzemēs? Man personīgi tas nekādas problēmas ceļojot nav radījis.”

Brigita (49 gadi): “Kad saņēmu pasi, aizmirsu paprasīt, lai ieraksta tautību, un neviens to arī man neatgādināja. Tomēr gribētos, lai iespēja pēc paša izvēles ierakstīt tautību tiktu atjaunota. Tas apliecinātu, kas es esmu. Esmu latviete, un šāds ieraksts būtu tikai normāli.”

Aptauju sagatavoja Ģirts Zvirbulis

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+