Foto – LETA

Raimonds Jansons: Sargsuņi, kas nekož 3

Latvijas valdības nesenā ziņojuma par ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi izskatīšana ANO Cilvēktiesību komitejā Ženēvā ir rosinājusi dzīvu diskusiju Latvijas plašsaziņas līdzekļos.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Diskusija ir ne vien par ziņojuma un komitejas rekomendāciju būtību, bet arī par ziņojuma tapšanas gaitu, kā arī par nevalstisko organizāciju (NVO) iesaisti. Jautājumi par Latvijas NVO lomu objektīvas informācijas sniegšanā ANO ekspertiem liecina par vēlmi plašāk iesaistīties ANO procesos un, iespējams, ne tikai cilvēktiesību jomā vien.

Sarunai ar ANO Cilvēktiesību komitejas 18 ekspertiem, kas uz komitejas sēdēm no dažādiem pasaules reģioniem Ženēvā sanāk trīs reizes gadā, valdība deleģēja 17 ekspertus no dažādām ministrijām, tajā skaitā no Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no ministrijas pārraudzībā esošās Latviešu valodas aģentūras.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diskusija ar ANO Cilvēktiesību komitejas locekļiem noritēja sešu stundu garumā. Mūsu delegācijas profesionālisms un sagatavotība nodrošināja argumentētas, saturīgas, dinamiskas atbildes uz komitejas locekļu jautājumiem, kā arī komentāriem.

Pāris dienas iepriekš komiteja saskaņā ar tās reglamentu diskutēja ar tām NVO, kas par valdības ziņojumu vēlējās izteikt savu nostāju. Vairākas no tām par ziņojumu bija iesniegušas rakstiskus komentārus, kas komitejas darbā ir ierasta prakse.

Valdības ziņojuma 150 lappusēs ir atrodama mūsu delegācijas argumentācija, ar ko tika atbildēts gan uz komitejas jautājumiem, gan uz neval­stisko organizāciju kritiku. Dažas NVO savu “sargsuņa” lomu bija pildījušas ar tām raksturīgo azartu – ekspertu jautājumos dažkārt pavīdēja neskaidra statistika un argumenti, savdabīgas interpretācijas. Nevaram novērtēt par zemu tos resursus, kā arī darbu, ko šīs NVO ieguldījušas, mēģinot ekspertus pārliecināt par savu argumentu ticamību. Jāpiebilst, ka arī Krievijas delegācijas izpildījumā dažkārt dzirdam replikas, kuras balstītas līdzīgās nostājās un uz kurām nekavējoties arī atbildam.

Nevalstisko organizāciju klātbūtne ANO norisēs neaprobežojas ar valdības ziņojumu izskatīšanu tikai komitejās. NVO piedalās ANO Cilvēktiesību padomes sesijās, forumos un darba grupās, kā arī daudzās citās norisēs. Tas izveido ANO procesu un darba kārtības pārzināšanu, kas tad ļauj mērķtiecīgi gatavoties svarīgākajiem pasākumiem.

ES dalībvalstu nostāja attiecībā uz NVO līdzdalību šajos ANO forumos ir nepārprotama – tās ir viens no cilvēktiesību kustības stūrakmeņiem. Mēģinājumi vērsties pret, kavēt nevalstiskās organizācijas, lai arī cik neērtas un pat valstij nelojālas idejas tās paustu, ir pretēji šīm ANO darbības pamatnostādnēm. Vairākas ANO dalībvalstis gan šādu politiku regulāri piekopj, ar dažādiem paņēmieniem mēģinot nepieļaut noteiktu NVO pārstāvību ANO darbā. Latvija noteikti nepieder šim nedemokrātiskajam klubam.

Reklāma
Reklāma

ANO Cilvēktiesību komisāres biroja mājas lapā ir pieejama izvērsta informācija par norisēm cilvēktiesību jomā ANO. Tur atrodama arī rokasgrāmata nevalstiskajām organizācijām darbam ar ANO cilvēktiesību jautājumiem. Latvijas pārstāvji ANO nekad neliegs padomu NVO, lai tās varētu pilnvērtīgi uzsākt un iesaistīties ANO cilvēktiesību darbā, vienlaikus ātri, precīzi, noteikti atspēkos melus, aplamības, pat viltu. Latvijas diplomātijas uzdevums ir pārstāvēt, aizstāvēt valsti, un to arī ar lepnumu un ar prieku darām.