×
Mobilā versija
Brīdinājums +18°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
23. aprīlis, 2018
Drukāt

“Sarkanās līnijas pārkāptas no abām pusēm” (18)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saruna ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sabiedrisko attiecību nozares vadītāju Kasparu Upīti notika ceturtdien pusstundu pēc tam, kad Saeimas deputāti nolēma sākt darbu pie grozījumiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā. Pieņemu, ka viena atbilde uz jautājumu, kāpēc šis likumprojekts parādās tieši tagad, ir tā, ka politiķi vēlēšanu gadā vēlas ar baznīcu to vislabāko saprašanos. It sevišķi, ja ņem vērā, ka LELB pēdējos gados bieži atkārtojusi, ka luterticīgo cilvēku skaits Latvijā ir pāri par 700 tūkstošiem, tātad vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Kaut gan vēl pirms gadiem astoņiem baznīca sacīja, ka aktīvo LELB draudzēm piederīgo (to, kuri maksā baznīcas noteikto gada nodevu un vismaz divas reizes gadā iet pie Dievgalda) ir ap 40 tūkstošiem un desmit reizes vairāk esot neaktīvo, kuri uz baznīcu aiziet svētkos. Bet, tā kā iepriekšējā tautas skaitīšanā netika jautāts par konfesionālo piederību un arī nākamajā to nedarīs, LELB var teikt tādu pēc savas metodes rēķinātu skaitu, kā vēlas. Kaspars Upītis teic, ka piederīgo skaits draudzēm esot stabils, pat drusku augšupejošs, bet par 2017. gadu vēl precīzi nav zināms, jo visas draudzes vēl nav iesniegušas pārskatus. Manuprāt, neapšaubīt skaitu – 700 000 – varētu tikai tad, ja brīdī, kad vecāki varēja izvēlēties, vai bērns mācīsies skolā ētiku vai kristīgo mācību, trešdaļa vecāku būtu pieprasījuši: “Jā, kristīgo mācību, un pie luterticīga skolotāja!” Taču tā nenotika. 40 000 aktīvo luterāņu ir tikai seši procenti no baznīcas minētajiem pāri par septiņsimt tūkstošiem…

LELB vēlas, lai ar likuma grozījumiem tiktu noteikts, ka “Latvijas Republika ir atzinusi un ar šo likumu apstiprina Baznīcas darbības nepārtrauktību Latvijā un to, ka tā ir vienīgā tiesību pārmantotāja tai Baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam”. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) iebilst pret šādas preambulas pieņemšanu. Tas, ka latviešiem joprojām ir divas luteriskās baznīcas, ir padomju okupācijas sekas. Pēc neatkarības atgūšanas tika cerēts, ka būs iespējama apvienošanās. 1992. gadā LELB, LELBĀL un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā kopīgi izdotajā dziesmu grāmatā toreizējie LELBĀL arhibīskaps Arnolds Lūsis un LELB arhibīskaps Kārlis Gailītis abi parakstīja vēstījumu: “Pats nozīmīgākais sasniegums tomēr ir tas, ka šī dziesmu grāmata būs kopēja latviešu evaņģēliski luteriskām draudzēm Latvijā un svešumā, lai, Dieva dziesmas dziedot, tauta apliecinātu savu likteņa vienības apziņu un paliktu priecīga cerībā, pacietīga bēdās un neatlaidīga lūgšanās.” Tagad šķiet, ka apvienošanās iespēja arvien samazinās. LELB uzskata, ka LELBĀL Latvijā varētu darboties tikai kā jauna baznīca. Intervijā K. Upītis sacīja: “Tas, ka LELBĀL pārņēmusi Liepājas Krusta draudzi, Aizputes draudzi un vēl cenšas uz kaut ko skatīties, gan neizskatās korekti.” Jau pēc sarunas sazinājos ar Aizputes autonomo ev. lut. draudzi. Draudze savas tiesības uz vēsturiski – pirms 1940. gada – tai piederējušajiem īpašumiem pieteikusi jau deviņdesmito gadu sākumā, kad bija spēkā tāda LELB satversme (padomju okupācijas laikā 1948. gadā pieņemtā ar 1989. gadā izdarītajiem grozījumiem), kurā vispār nebija runa par īpašumiem. Draudze tiesības uz īpašumiem nostiprināja zemesgrāmatā. Autonomā draudze uzskata, ka šajā LELB, kas nedarbojas atbilstīgi 1928. gadā pieņemtajai baznīcas satver-smei, bet gan citai, draudze nekad nav iestājusies un līdz ar to nav arī izstājusies. Un īpašumus uzturējusi tikai pati. LELB iesūdzēja draudzi tiesā, vēloties uz draudzes vārda zemesgrāmatā ierakstītos īpašumus iegūt sev. Pirms mēneša LELB tiesā pret Aizputes autonomo draudzi zaudēja, taču spriedumu ir pārsūdzējusi un turpinās tiesāšanos nākamajā instancē – Kurzemes apgabaltiesā.

Tas rosina pārdomas, vai LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga teiktais par iemesliem, kāpēc no mācītāja amata aizgāja Juris Rubenis – ka amatbrāļu starpā pietrūcis kristīgās mīlestības –, baznīcā nav attiecināms uz vēl citiem procesiem.

Kā raksturojat pašreizējās LELB un LELBĀL attiecības?

K. Upītis: LELB mājas lapā esam ierakstījuši, ka esam divi zari pie vienām saknēm. Mums nav ko “cepties”, viens otru respektējam. Piemēram, Īrijā nodibinājām draudzi tāpēc, ka to lūdza tur aizbraukušie, vēloties saglabāt piederību tēv-zemei un baznīcai. Protams, viņi (LELBĀL. – D. K.) to ļoti sāpīgi uztvēra, jo tā bija sarkanā līnija, ko esam pārkāpuši. Savukārt mēs uzskatījām, ka tur nekādas sarkanās līnijas nevarēja būt, jo cilvēki paši prasīja šo iespēju.

Neiebilstam, ka LELBĀL nāk šeit Latvijā, dibina savu baznīcu – draudžu savienību – un darbojas. Bet kā iedomājaties situāciju, ka tagad te atnāk citi un paziņo “mēs bijām īstie”? Mēs – LELB – jau te esam visus īpašumus uz mūsu reģistrācijas numura sen ieguvuši. Un tagad atnāk kaut kāda kompānija, kurai, protams, ir morālas un varbūt ētiskas dabas stāsti, ka “mēs te beidzot atgriežamies tēvzemē”. Bet, piedodiet, arī laikā, kad Latvijā atdeva īpašumus izsūtītajiem cilvēkiem, neatdeva to pašu īpašumu. Mana ģimene arī, piemēram, nedabūja atpakaļ māju. Iekoptas saimniecības vietā tika mežs. Tāpēc, ka laiki pagājuši, mums kompensēja ar jaunu īpašumu. Tā ka nav korekti šos jautājumus risināt jau nez cik gadus pēc 4. maija deklarācijas un neatkarības atgūšanas.

Pašlaik notiek tā – draudze sataisa dokumentus, ka mainījusi nolikumu un vairs nav LELB sastāvā. Uzņēmumu reģistrā izlasa – jā, teorētiski tas tā varētu būt, un iedod to pašu reģistrācijas numuru un nosaukumu. Mēs sakām: pag, mums ir Baznīcas satversme, un tā ir pārkāpta, jo atbilstīgi LELB satversmei draudze izstāties nevar; var izstāties privātpersonas. Ar preambulu LELB likumā gribam panākt, lai šāda valsts iejaukšanās nenotiktu. Bijuši gadījumi, kad uzskatām, ka draudzes locekļi ir kaut ko pārkāpuši. Tad lemjam atbilstīgi savai satversmei. Bet iejaucas tiesa un Uzņēmumu reģistrs un pasaka – nē, nē, teorētiski te viss nav aprakstīts, ir kāds “caurums”, un viņiem ir tiesības kaut ko darīt.

Arhibīskaps Jānis Vanags vienā intervijā teica, ka, piemēram, arhibīskaps nevar ar draudzes mācītāju sarunāt izstāties no LELB un paņemt līdzi Rīgas Domu kā savu īpašumu. Nesanāks. Bet kāpēc Liepājā draudze tā var izdarīt? Nu, nav kaut kas riktīgi.

Taču mums pārmet, ka likumprojektā ir norma, kas ierobežo autonomās draudžu tiesības.

Baznīcas uzdevums – kā to televīzijas raidījumā formulēja katoļu arhibīskaps – ir saņemto vēsti nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Mēs saņemam vēsti un saņemam baznīcu, to lietojam un atdodam nākamajiem. Baznīca tā veidota, ka galvenais ir saglabāt vienotību. Baznīcas juridiskā komisija nopietni strādāja, un 99 procenti likumprojektā par LELB likuma grozījumiem ir tas, kas rakstīts mūsu satversmē.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Atklāti sakot, tā intervija ir visai juceklīga. Skarti pārāk daudzi jautājumi. Būtu bijis labāk, ja būtu uztaisītas divas dažādas intervijas, kaut vai viena par jauno likumprojektu un viena par nodokļu politiku.

  2. Te ir skaidrs un nepārprotams LELB mantkārības gars.
    Lūdzu paskatieties un pieprasiet, pirms jaucieties tur iekšā,
    cik LELB ir atguvusi īpašumus un cik, un par cik pārdevusi?!
    Piemērs Kurzemē. Kad 1990.gadu sākumā sāka atdot īpašumus baznīcām, tad viena draudze pieprasīja atpakaļ tikai tikko atrestaurētu Mācītājmuižu un zemi, atsakoties no baznīcas,
    arī atrestaurētas par visa rajona līdzekļiem,
    māc. M.Barons, dr.vec. V.Kļaviņš,
    jo ar baznīcas uzturēšanu būšot problēmas.
    Tā lūk vislabākais raksturojums LELB kolabrocionistu galvenajām interesēm Liepājā un Aizputē,
    kur draudzes varonīgi nosargāja savus tempļus neizejot uz kompromisu ar okupantiem.

  3. Padomju laiki aiziet, boļševiku ideoloģija ir vēsturē, bet domāšanā tā paliek. Vai tās tiešām ir jūsu pašu domas, vai joprojām atgremojat kāda pēckara “skolotāja” vai ağitatora tekstus? Varbūt padomājiet, kāpēc pēc revolūcijas mērķtiecīgi šāda attieksme tika ieviesta? Kāpēc zemēs bez ticības tika bez bažām laupīts un slepkavots? Sāciet taču paši domāt!

    • Pravietisnejaukais Atbildēt

      “Padomju laiki” NAV CILVĒKA SAMAITĀTĪBAS CĒLONIS. “Padomju laiki” ir sekas. Ja pieturamies pie uzskata, ka zagšana un slepkavošana nāk no marksistiem, tad mānam paši sevi un neesam atklājuši neko, tik vēl vienu grēk-āzi.

  4. Neviens vēl nav pierādījis, ka dievs eksistē. Tātad var mierīgi uzskatīt, ka dieva nav.
    Visi pārējie spriedelējumi ap šo iedomāto objektu un visa ap to uzbūvētā baznīcas sistēma ir līdzekļi, lai pakļautu lētticīgus muļķus. Mūsdienās tas ir amorāls bizness.

    • Pravietisnejaukais Atbildēt

      Līga, miers ar Tevi! Tādā izpratnē, kā Tu saki… NEVIENS, NEKAD arī nepierādīs Dieva eksistenci, jo cilvēks to nespēj. DIEVS PATS PIERĀDĪS TIEM, KAS GRIBĒS REDZĒT. Līga , izlasi Jaunajā Derībā Pāvila vēstules Romiešiem 1.nodaļu… TUR IR. Ja minētā teksta Tev nav, uzklikšķini man uz inboksu, es aizsūtīšu.

    • Vispār jau Jums taisnība – Dieva esamība nav pierādīšanas, bet ticēšanas veidā atklājama.

  5. Lai tie baznīcēni kašķējas savā starpā, valstij gan tur nevajadzēja jaukties pa vidu, un Saeimai nemaz nevajadzēja šo viņu strīdus jautājumu skatīt…

  6. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Miers ar jums! Ko darīt… dzirdot, kā tiek izkliegti desmiti tūkstoši niknu vārdu abos virzienos? Secinu – ieteikt lasīt Svētos Rakstus pašiem. Uzsvars uz “pašiem”. Ja visi tā darītu… visiem būtu Svētā Gara gudrība un nekādi skandāli un šķelšanās nenotiktu. Lai Dievs jūs svētī bagātīgi ar Patiesības atziņu! Āmen!

  7. LELBĀL atgādina labi barotu zagli, kas skatās, ko Latvijas luterāņiem varētu vēl tā nekaunīgi atņemt un iztirgot puskristīgas ideoloģijas darboņiem.

  8. Melnsvārči saplēsušies par īpašumiem, kāda šeit vairs ticība?

  9. Protams. Melot ir kristīgi un vanagticīgi. Skaits ir mākslīgi uzpūsts. Luterāņu skaits jau vairāk kā desmit gadus samazinās. Kopš sākās šļura ap baznīcas īpašumiem, marasms attiecībā pret personībām un citas nesaprātīgs sajēgu zaudējuša patvaldoņa dogmas. Skaitu var noteikt pēc baznīcas nodokļa maksātājiem, un tad nu nav vairs pat mistiskie ap 40 tūkstoši…
    Ja pirms gadiem dievkalpojumā mūsu draudzē bija ap 100 cilvēku, tad tgd ap 25, neskaitot Zsvētkus, kad pamostas tie kas skrien izrādīties.
    Tev nebūs melot. 😎😉

  10. Kā kādreiz Luters atdalījās no vienas baznīcas visiem, jo viņam nepatika tas un tas, un tas, tā tagad atdalīšanās “gēns” turpina rūgt un darboties. Diemžēl.
    Lai Vanagam izdodas to kaiti nelaist tālāk vismaz šeit Latvijā. Ja baznīca sāk aizmirst, pārveidot, skaldīt un “modernizēt” tos pamatakmeņus, uz kuriem tā balstās, tad tāda tā ilgi nevar pastāvēt.

  11. Izskatās ka Vanags grib ar valsts rokām nodibināt kaut ko līdzīgu padomijas laikos pastāvējušai kolhozu savienībai.

  12. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Baznīca no rīta stāv pie spoguļa, tīra zobus un domā – ko es šodien varētu tādu sadarīt, lai vēl vairāk līdzinātos pasaulei?

Draugiem Facebook Twitter Google+