Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. oktobris, 2013
Drukāt

Sarkandaugavā dzīvojošie atkal sūdzas par neciešamu naftas smaku no ostas

Foto: LETAFoto: LETA

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka “Sarkandaugavas smirdinātāji” vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA “Man-Tess”, “OVI Rīga” un “B.L.B Baltijas termināls”. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

“Šī gada vasarā uzņēmumam “Man-Tess'” nomainījās gan īpašnieki, gan valde, gan nosaukums, un turpmāk tās nosaukums būs “T2 Terminal”. Lai arī šāda maiņa neatstāja nekādu ietekmi uz piesārņojuma atļaujām, tā vien izskatās, ka iepriekš solītās investīcijas vairāku simtu tūkstošu latu apmērā gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem jauniem īpašniekiem vairs nešķiet saistošas. Arī iepriekš panāktā vienošanās par to, ka terminālis pārtrauks vai samazinās pārkraušanas intensitāti, ja vēja virziens būs daudzdzīvokļu māju virzienā, vairs netiek ievērota,” uzsver Daliba, norādot, ka naktī uz svētdienu pūta rietumu, dienvidrietumu vējš ar ātrumu 6 metri sekundē.

Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis uzskata, ka Rīgas dome līdz šim nekad nav izrādījusi interesi par vides traucējumiem pieostas apkārtnē dzīvojamo māju rajonos, norādot, ka ostas termināļu kontrole neietilpst pašvaldības kompetencē, savukārt Valsts vides dienesta Lielrīgas reģiona pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis uz apkaimes biedrību jautājumu, cik ilgi ostas termināļi turpinās indēt iedzīvotājus, savos izteikumos bija lakonisks, norādot, ka smakas pilnībā nekad nepazudīs, bet, ja gribas baudīt nepiesārņotu vidi, tad ir jāpārceļas dzīvot uz mežu.

“Ar to acīmredzot pie ostas dzīvojošajiem liek saprast, ka dzīves telpas nepievilcība Rīgā, kā rezultātā dramatiski turpina samazināties iedzīvotāju skaits un vairāki simti tūkstoši, kuri par dzīvesvietu izvēlējušies Pierīgu, ir mazsvarīgs apstāklis salīdzinājumā ar dažu privātu uzņēmumu peļņu,” norāda Daliba.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad, reaģējot uz ostas apkārtnē dzīvojošo iedzīvotāju sūdzībām, ir izstrādājusi jaunus noteikumus “Par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”. Šie noteikumi noteiks kārtību, kā tiek reaģēts uz iedzīvotāju sūdzībām, kā arī vides pārvaldei ļaus efektīvāk vērsties pret smaku traucējumu izraisītājiem, taču šie noteikumi varētu stāties spēkā vien pēc dažiem gadiem.

“Jāsecina, ka arī šajos noteikumos sākotnēji ir iestrādāts, ka būtiskus smaku traucējumus radošie uzņēmumi varēs netraucēti indēt iedzīvotājus 20 diennaktis gadā. Sarkandaugavas attīstības biedrība ir norādījusi, ka 20 diennaktis, kad gaisā jūtama neizturama smaka, ir nesamērīgi ilgs periods, un tas būtu jāsamazina vai vismaz jāievieš gradācijas. Taču valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, kura šajā amatā stājusies vien šī gada septembrī, savos uzskatos bija nelokāma, norādot, ka uzņēmējdarbības intereses ir svarīgākas par iedzīvotāju tiesībām uz tīru gaisu,” skaidroja Daliba.

Nacionālā attīstības plānā 2014. līdz 2020.gadam vairākkārt ir uzsvērts darba produktivitātes un kvalitātes loma, kā arī nepieciešamība pēc darba vietu radīšanas ar augstu pievienoto vērtību. Pēc biedrības ieskatiem, naftas produktu pārkraušana nerada augstu pievienoto vērtību, turklāt nodarbina zemas kvalifikācijas darbiniekus. Nav zināms arī, kāds ir nodarbināto skaits šajos uzņēmumos. Veselības inspekcija 2012.gada oktobra publikācijā ir norādījusi -, lai arī smaku traucējumi nerada tūlītēju veselības stāvokļa pasliktināšanos, tie ietekmē pašsajūtu, traucē kvalitatīvu atpūtu un miegu, kas viennozīmīgi noved pie koncentrēšanās trūkuma, samazinot darbaspējas. Ilglaicīgas iedarbības rezultātā var radīt arī veselības traucējumus psihosomatiskā ceļā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+