Sarkanie noziedznieki ārpus izlīguma 0
Vakar Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar leģionāru un nacionālo partizānu pārstāvjiem, tā turpinot savu iesākto Labas gribas manifesta ideju, kurai būtu jābeidzas ar izlīguma sasniegšanu starp Otrā pasaules kara abās frontēs karojošajiem un likumu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”.
Iepriekš ar sarkanarmiešu un sarkano partizānu organizāciju pārstāvjiem sarunas noritēja gludi, bet jau “Daugavas vanagi” un Virsnieku apvienība iebilda pret izlīgšanu ar tiem, kas kara laikā pastrādāja noziegumus, atradās represīvās struktūrās. Līdzīga nostāja vakar bija arī Nacionālo karavīru biedrībai, tikai ar piebildi, ka sarkanās armijas karavīram līdz Latvijas okupācijas brīdim – 1940. gada 17. jūnijam – bija jābūt Latvijas Republikas pilsonim, kā arī par Otrā pasaules kara dalībniekiem nevar atzīt personas, kas piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās, darbojušās šo režīmu represīvajās iestādēs, tām pakļautajās diversantu vai partizānu vienībās vai sadarbojušās ar šīm iestādēm, dienējušas Padomju Savienības iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju bataljonos, strādnieku gvardē vai kā kadru virsnieki, bijušas komunistiskās partijas sastāvā vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.
“Pret parastajiem frontiniekiem mums nav iebildumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzus leģionārus notvēra un piespieda karot sarkanajā armijā. Bet nekā speciāli ar sarkanarmiešiem brāļoties negrasāmies, nav viņi mums vajadzīgi, lai nožēlo, ka pusgadsimtu barojās specveikalos…
8. maijā kopā ar Valsts prezidentu aiziesim uz Brāļu kapiem. Tas ir vienīgais pasākums, kur mēs – leģionāri – varam būt kopā ar sarkan-armiešiem,” saka Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija.
“Par karavīriem nav jautājumu, bet ar sarkanajiem partizāniem nekādas brāļošanās nebūs – to es Valsts prezidentam pateicu skaidri un gaiši,” kategorisks ir Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans. “Kad Valsts prezidents ieminējās par nākotnes vīziju, kuras dēļ nepieciešama izlīgšana, es atbildēju, ka nacionālie partizāni savu vīziju – brīvu Latviju – ir sasnieguši, mēs esam jau veci un ar Latviju sirdī pamazām nomirsim, kādu mums vēl kopīgu nākotnes vīziju vajag kopā ar sarkanajiem partizāniem… Tie taču bija cilvēki, kas slepkavoja latviešu tautu, to kodols bija no Padomju Savienības iesūtītie diversanti.”
