Sarūk atbalsts 16.marta atzīmēšanai 8
Latvijā ir sarucis iedzīvotāju atbalsts 16. marta jeb leģionāru piemiņas dienas oficiālai atzīmēšanai, liecina Sociālās atmiņas pētniecības centra aptauja, kas veikta februārī sadarbībā ar SKDS.
Leģionāru piemiņas dienas iekļaušanu oficiāli atzīmējamo dienu vidū šobrīd atbalsta 33% Latvijas iedzīvotāju salīdzinājumā ar 38% iedzīvotāju atbalsta pirms pieciem gadiem. Būtiskākās izmaiņas vērojamas starp latviski runājošajām ģimenēm, kuru vidū atbalsts 16. martam kā oficiālajai piemiņas dienai kopš 2012. gada ir samazinājies no 56% uz 47%. Turpretī krievvalodīgo vidū vairāk nekā divas trešdaļas uzskata, ka 16. marts nav oficiāli jāatzīmē, un šīs respondentu grupas attieksme nav būtiski mainījusies kopš 2012. gada, kad jautājums par leģionāru piemiņas dienas oficiālu atzīmēšanu pirmo reizi tika uzdots Latvijas sociālās atmiņas monitoringa ietvaros.
Aptaujas dati liecina, ka jauniešu vidū (18–24) saglabājas lielāka varbūtība sastapt 16. marta kā oficiālas piemiņas dienas atbalstītājus.
„Ja ņem vērā arī 2008. gada SKDS aptauju, kurā gan jautājums bija nedaudz citādāk formulēts, tad sarūkošais atbalsts 16. marta atzīmēšanai jau liecina par zināmu tendenci,” uzskata Filozofijas un socioloģijas institūtu pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kas ir šīs jaunākās aptaujas zinātniskais konsultants.
Aptaujas ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts arī atbildēt uz jautājumu par 16. marta atzīmēšanu. Rezultāti atklāj, ka šīs neoficiālās piemiņas dienas atzīmēšanā pēdējo divu gadu laikā iesaistījies vien retais – kopumā tikai 10% iedzīvotāju to ir atzīmējuši ģimenes vai draugu lokā un/vai apmeklējuši publiskus pasākumus. Lielākoties šī diena tiek atzīmēta Rīgā un Pierīgā dzīvojošo latviski runājošo ģimeņu vidū (15%).
Vienlaikus jaunākās aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijas sabiedrībā vērojama arī pieaugoša tolerance pret leģionāru piemiņu. Par to liecina leģionāriem veltītā Lestenes memoriāla pieaugošais pozitīvais vērtējums sabiedriskajā domā. Šobrīd memoriālu labvēlīgi vērtē gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (62%), kamēr 2012. gadā tādu bija 51%. Pozitīvā attieksme pret Lestenes memoriālu vērojama tiklab latviešu (77%), cik cittautiešu vidū (41%). Turklāt aptaujas dati parāda, ka kopš 2010. gada Latvijas krievvalodīgo vidū ir būtiski – par 16 procentpunktiem – pieaugusi pozitīvā attieksme pret Lestenes memoriālu. Saskaņā ar aptaujas datiem ir arī samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nezina šādu piemiņas vietu, īpaši būtiski nezinātāju skaits sarucis krievvalodīgo vidū.
Aptauja tika veikta no 10. līdz 22. februārim, tajā tika aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta ar Konrāda Adenauera fonda atbalstu. Aptaujas rezultāti tiks plašāk un padziļinātāk analizēti Latvijas sociālās atmiņas monitoringa jaunajā ziņojumā, kuru plānots publiskot šā gada maijā. Ziņojumu gatavo Sociālās atmiņas pētniecības centrs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.
