Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. augusts, 2016
Drukāt

Sarūk gan piena iepirkuma cena, gan slaucamo govju skaits (9)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Piena iepirkuma cena Latvijā turpina lejupslīdi, turklāt sarūk arī slaucamo govju skaits un iepirktā piena apjoms, liecina Eiropas Komisijas (EK) dati.

Kā norādīts EK Piena observatorijas jaunākajā ziņojumā, jūlijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 0,1776 centi par kilogramu piena salīdzinājumā ar 0,1778 centiem jūnijā un 0,1823 centiem maijā. Savukārt kopš gada sākuma samazinājums bijis par 19,2%, jo janvārī iepirkuma cena bija 0,2200 centi. Tikmēr gada griezumā cenas kritums bijis par 15,54%, jo pērn jūlijā par kilogramu piena iepircēji Latvijā maksāja vidēji 0,2132 centus.

Iepirkuma cenas lejupslīde turpinās arī visā Eiropas Savienībā. Jūlijā par kilogramu piena maksāja vidēji 0,2500 centus salīdzinājumā ar 0,2932 centiem tieši pirms gada.

Tāpat EK dati liecina, ka vēsturiski augstākā vidējā iepirkuma cena Latvijā bijusi 2014.gada janvārī – 0,3200 centi, bet ES – tā paša gada februārī – 0,3499 centi.

Kā liecina Lauksaimniecības datu centra dati, jūlijā turpinās iepriekšējos mēnešos novērotā tendence sarukt gan iepirktā piena daudzumam, gan slaucamo govju skaitam.

Jūlijā Latvijā iepirkti 76 902 692 kilogrami piena salīdzinājumā ar 80 509 583 kilogramiem pērn jūlijā. Savukārt reģistrēto slaucamo govju skaits šā gada jūlijā bija 160 823 salīdzinājumā ar 161 096 govīm jūnijā, 161 566 govīm maijā un 167 248 govīm – pērn jūlijā.

Jau vēstīts, ka visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam piena cena samazinājusies par 39%, nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.

Vienlaikus tirgū parādās arī dažas pozitīvas iezīmes. Lai gan ES piena iepirkums joprojām ir lielāks nekā 2015.gadā, EK prognozē, ka gada pēdējos mēnešos iepirkums jau būs mazāks nekā attiecīgi 2015.gadā, līdz ar to mazināsies pārprodukcija.

Tikmēr piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Šā gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro, par kuru sadales kritērijiem būs zināms ne ātrāk kā septembra nogalē.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Ne uz tiem krūmiem rejat !
    Skatieties rim-maksim-paksim-piksim globālistu virzienā !!!
    Brauciet virsū Okmanim, Danusēvičam, kalnietmannam u.t.t.

  2. A ko Dūklavs dara, ka nedara neko. Par ko maksājam algu? Tā taču mūsu nodokļu nauda. Vai tiešām galva sāp tikai par krievu uzņēmējiem zivju pārstrādē Latvijā? Nebija saimnieks komunistu laikos Jaunpiebalgā, brīnamies, ka nekā nejēdz tagad. Galvenais, ka krēsls, sēdēs jebkurā, padodiet tikai.Aizmirsuši esiet ko teica valsts talantīgākais shēmotājs Andris: Jo lielāks k…, jo labāk, ZZS pie tā cītīgi pieturas

  3. Tā veidojās NĀKOTNES LATVIJA

  4. Acīmredzot esi pilsētnieks, kas laukus redz tikai caur automašīnas logu. Neviens šodien nopļauto zāli uz lauka neatstāj, ja grib saņemt platībmaksājumus. Ja tā nav novākta, tad LAD NEKO NEMAKSĀ. Pirms uzdot citus dumjus jautājumus par BSA un gaļas lopu audzēšanu, es ieteiktu vairāk iedziļināties šodienas lauku dzīves būtībā un tikai tad kaut ko secināt. Citādi rodas iespaids, ka savairojušies te “papīra” ekonomisti, kas lāga pat govi nav redzējuši.

  5. jūlijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 0,1776 centi par kilogramu piena salīdzinājumā ar 0,1778 centiem jūnijā un 0,1823 centiem maijā.

    Vai tiesam? 0,..centi? Vai tomer 0,…eiro?!

  6. Cik ilgi valdība un ES atbalstīs tos, kuri zāli pļauj un smalcina atstājot to uz lauka, kā arī mistikos Hailanderu turētājus bez ienākumiem??? Dažs labs zāles smalcinātājs pļāvējs pamanās nopelnīt ES un valsts maksājumos pat 300 000 un vairāk. Kādēļ tiek maksāts BSA par liellopiem tām saimniecībām, kurām nav ienākumu (piemēram, Hailanderi, diemžel lielākā daļa šo lopu turētāji neko nepelna), tai pašā laikā viņi par katru galvu un hektāru zemes saņem tikpat cik tas, kurš ražo pienu un gaļu. Mēs skrienam uz Eiropu un prasām pabalstus, bet piešķirtās subsīdijas un ES maksājumus dalām pa labi pa kreisi? Kādēļ LAD nespēj novērst šo naudas izkrāpšanu, jo atbalstu saņemšanas noteikumi un kontrole attiecas tikai uz tiem, kuri ražo un maksā nodokļus, jo ja nav sūdzību ar parakstu apakšā, tad neviens kontrolēt neiet.

  7. Zemnieki, pārdodiet savu produkciju paši. Es pērku no zemnieka, piena litrs maksā 0.60 eiro, arī citi produkti ir salīdzinoši dārgi. Gribētos, lai krējums tiešām b;utu piena tauki. Bet,nekā-svaigpiens ar kaut kādu ieraugu (ne ieraugu). Patiktu pirkt vaļēju produkciju, nevis jau safasētu.

  8. Piena cena no 2014. gada līdz 2016. gadam ir kritusies par 53%!, jo 2014. g. bija 334 EUR/t bet tagad 157 EUR/t. Nezinu kā ir jārēķina lai iznāktu 39%.
    Šo rakstu autori varētu kādreiz arī matemātiski aprēķināt kādu skaitli!!!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+