Kultūra
Kultūrpolitika

Esam valodcentrēta tauta. Saruna ar Andreju Veisbergu 0


Andrejs Veisbergs
Andrejs Veisbergs
Foto: Timurs Subhankulovs

Ja neskaitām Luksemburgu, Latvija ir pirmajā vietā Eiropā ar iedzīvotāju valodu zināšanām, nesen Rīgas pilī notikušajā starptautiskajā konferencē “Valoda un valsts” pieminēja Latvijas Universitātes profesors ANDREJS VEISBERGS. Pasākumu rīkoja Valsts valodas komisija, un Dr. habil. philol. A. Veisbergs ir tās priekšsēdētājs. Viņu izvaicāju gan par konferences atziņām, gan par latviešu valodas prestižu ES institūcijās.

Konferencē atzinīgi novērtējāt to, ka beidzot nopietns solis sperts mazākumtautību izglītībā.

A. Veisbergs: Valsts valodas komisija pagājušogad uzrakstīja ministram Šadurskim vēstuli par šo tematu, aicinot sistēmu reformēt, iet dažus soļus uz priekšu. Tagad ir sperti pat vairāki lieli soļi. Cepuri nost ministra priekšā! Ceru, ka jaunā Saeima un valdība šajā jomā nekāpsies atpakaļ. Valsts prezidents reformu atbalstīja un prasīs to jaunajai valdībai īstenot. Patlaban ir ģeopolitiskas izdevības logs. Agrāk Eiropas institūcijas bieži ieklausījās Krievijas teiktajā, šodien ir citādi. Ja Krievija kliedz: “Nē!” – tad Eiropa nodomā, ka latvieši pareizi dara.

Mazākumtautību izglītības jautājumu varēja risināt dažādos veidos. Tagad pāreja notiek no izglītības augšgala. Bet risināt “no apakšas” nozīmētu sākt no bērnudārziem.

“Esam valodcentrēta tauta” – pirms nebiju lasījusi vienu no jūsu rak­stiem, šo precīzo apzīmējumu nezināju.

Tas ir profesores Druvietes formulējums. Ja padomāsim par mūsu identitāti, nonāksim pie valodas kā tās pamatiezīmes.

Jaunajām Eiropas valstīm, kuras izveidojās pēc Pirmā pasaules kara, visa pamats ir kultūra un valoda.

Vecās valstis bieži veidojās citu motīvu dēļ – reliģisku vai militāru iemeslu dēļ, vai karaļu dzimtām radojoties u. tml., pēc tam valodu “iespieda” robežās. Procesi bija atšķirīgi. Jānis Pleps konferencē minēja interesantu faktu – konstitūcijās parasti biežāk minēti tie jēdzieni, kas saistās ar tautas bailēm. Mums Satversmē daudzkārt minēta ir valoda un brīvība.

Cik nozīmīga valoda kā identitāte ir jūsu studentiem Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē?

Ja cilvēks zina vairākas valodas, viņš spēj paraudzīties uz savējo mazliet no malas un izprast, kas tajā īpatnējs, vērtīgs un cik tā laba. Jūtu, ka studenti to apjauš. Pats nebeidzu brīnīties, cik jauki latviski idejas ietērpj vārdos mūsu labākie rakstnieki, tulkotāji vai arī daudzi citu nozaru lietpratēji. To pārtulkojot citā mēlē, savdabība, krāsainība nereti zūd. Kāpēc savulaik Blaumanis un Rainis, pamēģinājuši rakstīt vāciski un krieviski, secināja, ka latviešu valodā var labāk? Nedomāju, ka viņi merkantili sprieda, ka labāk būt lielai zivij mazā dīķī, nevis mazai zivij lielā. Latviešu valoda var būt ļoti poētiska, kodolīga un arī skanīga.

Kāds ir latviešu valodas prestižs ārpus Latvijas, piemēram, Eiropas institūcijās, kur ilgi esat strādājis kā tulks?

Prestižs ir tāds, kādu tur strādājošie latvieši un Latvijas speciālisti uztur. ES Padomē latviešu valoda ir apmēram astotā biežāk tulkotā valoda. Pēc iedzīvotāju skaita mūsu valoda ir 20. vai 21. valoda. Tātad latviešu valodas lietojums tulkošanas biežuma ziņā ir daudz augstākā vietā. Cilvēki, kas no šejienes brauc uz sēdēm, grib, lai viņiem un viņu teikto tulko. Protams, kādam varbūt liksies, ka angļu valodu pārvaldām un iztiksim bez tulkiem. Bet dzīvē izrādās, ka ne. Labāk, lai Latviju pārstāv gudrākais eksperts, nevis labākais svešvalodas pratējs. Starp tautām atšķirības ir lielas. Dāņi ļoti labi prot angļu valodu un gandrīz iztiek bez tulkiem. Zviedri un somi zina tikpat labi, bet prasa tulkojumu. Eiropas Parlamentā deputāti parasti runā dzimtajā valodā un viss tiek tulkots 23 valodās.

Konferencē bija runa arī par mūsdienu pasaules izaicinājumiem, lai globalizācijas apstākļos no pasaules valodu tūkstošiem latviešu valoda būtu to vidū, kas saglabātos un tiktu lietota arī nākotnē.

Lielais izaicinājums ir datorlingvistika un mākslīgā intelekta attīstība. Ja tur atpaliksim, var rasties problēmas. Lielajās valodās šo jomu var atstāt tirgus mehānismiem, valodas industrijā ir milzīga naudas aprite. Bet mazajās valodās zinātne un pētījumi jāstimulē ar naudas “piešpricēm”. Arī Eiropa to saprot un organizē projektus, lai pārvarētu digitālo plaisu. Valodu tehnoloģijas nākotnē daudz ko atrisinās, bet, iespējams, radīs jaunas plaisas.

Šķiet, nākotnē indivīds visu nepieciešamo saziņu varēs kārtot pēc pieprasījuma sev vēlamajā valodā, tas savukārt varētu traucēt citu valodu apguvi.

“LA” lasītāji vēstulēs un arī zvanot redakcijai, izsaka viedokļus par mūsu politiķu valodu. Tā nesen Lidija Dzintare sacīja, ka bijis prieks klausīties Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces pareizajā latviešu valodā. Kā jūs vērtējat politiķu valodu?

Tā ir ļoti dažāda. Dažiem politiķiem valoda ir laba, citiem vāja, dažiem mazliet uzlabojas. Politiķus bieži intervē, viņiem jāatbild uz jautājumiem, uz ko nav pārdomātu atbilžu, turklāt nereti tas notiek nervozā atmosfērā. Tad nu veļas ārā viss, kas prātā. Ja izteiksme nav nostabilizēta, pietrūkst uzmanības visam. Daudzi mierīgās situācijās runā labi un pārdomāti.

Mēdz teikt, ja gribat labu karjeru, tad jums jāprot runāt labā, izkoptā angļu valodā. Vai nevajadzētu popularizēt šo atziņu arī attiecībā uz latviešu valodu?

Šis nosacījums ir spēkā visās valodās. Ja cilvēkam ir jārunā publiski, tad, protams, raits un saturīgs valodas lietojums ir liels pluss. Iedzimta šī prasme nav, tā jāizkopj. Dažreiz valodas kultūru salīdzina ar apģērba kultūru. Tas, kam nav laika vai gaumes, var apģērba izvēli uzticēt stilistam, un smuku frizūru viņam izveidos frizieris. Var atrast rakstītāju, kas palīdzēs sacerēt tekstu. Bet jārunā tomēr būs pašam. Politiķiem sagatavotie teksti parasti ir pareizi un skaisti. Taču rakstītu tekstu runāt nav viegli, tajā ir cita izteiksme, garas konstrukcijas un vēl citas atšķirības.

Angļu privātskolās, kur gatavo valdošo eliti, divi no mācību pamatelementiem ir eseju rakstīšana un debatēšana. Bet mūsu skolās, kur klasē ir 30 bērni, stundas laikā katram izteikties nav iespēju. Un prasīt no skolotāja ik dienu izlasīt pārsimt sacerējumu, tos izlabot un ar skolēnu pārrunāt laikam nevarēsim.

Valodas kultūra kopumā slīd uz leju. Tas ir gan demokratizācijas, gan jauno tehnoloģiju ietekmes rezultāts. Lai gan rakstām un lasām vairāk nekā jebkad, tie ir vienkāršoti, virspusīgi, sadrumstaloti teksti. Turpretī vārdu krājums strauji iet plašumā. Ir daudz specializēto žurnālu – medicīnā, vēsturē, bioloģijā, modes lietās – bieži labā valodā, ar interesantu terminu bagātību.

“Bieži redzam nevajadzīgu angļu valodas vārdu pārņemšanu. Latviešu valoda kļuvusi “bagātāka” ar tādiem vārdiem kā “šopings”, “meils”, “suicīds”, “lūzeris” un daudziem citiem,” vēstulē “LA” raksta Edgars Vimba. Kāds ir jūsu vērtējums par angļu valodas ietekmi?

Ietekme ir liela.

Publiski runājot, der izvairīties no tādiem svešvārdiem, kuru nozīmi var pateikt latviski.

Piemēram, nesen dīvaini skanēja, šķiet, izglītības nozares arodbiedrības vadītājas teiktais: “Cerams, ka process neaizies ekstrēmos.” Runātājai prātā bija angļu “extreme” – galējība. Latviešu valodā pazīstam “ekstrēms” kā īpašības vārdu. Kā lietvārds tas ir ļoti specifisks un nebūtu lietojams šādā ikdienišķā frāzē. Tas nav ne īsāks, ne skaistāks. Bet ir angļu termini, kurus latviskojam un asimilējam, piemēram, vārds “topiņš” ar nozīmi “krekliņš”. Manuprāt, pieņemams vārds. Vai jauniešu lietotais “lolīgs” (interneta slengs LOL – smieklīgs). Vai “supotājs”.

Man “supotāja” vietā labāk patīk “stāvairētājs”, jo tas ir saprotams arī cilvēkam, kurš nezina angļu valodu.

Tad būs arī “stāvairēšanas dēlis” – manuprāt, šis apzīmējums ir par garu. Visur jāmēģina rast līdzsvaru. Šie piemēri rāda, kā mūsu valoda vārdus ievelk savā sistēmā. Daudz sliktāk, ka runā nevajadzīgi mēģinām iekabināt angļu vārdus, piemēram, “know-how” (nozīmē – prasme, māka, tehnoloģiskās zināšanas, zinātība), implementācija, transfūzija, ekspektācijas, parentings, hendlings, fāstfūds.
Kādi no pēdējā laikā darinātajiem terminiem jums šķiet veiksmīgi?

Man patīk darbības vārdi, kas atvasināti no vienkāršiem jau pazīstamiem vārdiem un dažkārt parādās arī terminoloģijā, – “slaidināt vai slaidot” (angļu “slim”), “nūjot” – sportā, “diegot” – stomatoloģijā (zobus) vai veiksmīgi kalki “saīsne” (angļu “shortcut”), svaigēdājs (angļu “rawfoodist”). Tie ir latviski, īsi un precīzi. Savukārt šausmas uzdzen garie savārstījumi – piemēram, “darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs”.

Vēl citāts no vēstules “LA”: “Rīgā Avotu ielā uz skaista nama izvietots uzraksts “Modern Citty”; kāzu kleitu veikalam “Jūlija” apakšvirsraksts ir “Wedding Fashion”. Daļa Rīgas kafejnīcu pārvērtušās par “Coffeine”.” Vimbas kungs jautā: “Kas tas ir? Tikai kārklu anglicisms vai globālisma iezīmes?”

Gan viens, gan otrs. Starptautisku firmu veikalu nosaukumus nemaina, tie ir zīmoli jebkurā valstī – “McDonald”, “Starbucks” u. c. Angļu vārdus redzam jauno namu vai rajonu nosaukumos. It sevišķi, ja dzīvokļi domāti Krievijas pircējiem. Droši vien tāpēc, ka latvisks vārds viņiem neko neizteiks, bet, piemēram, “Beach” (pludmale) pircējiem šķitīs – ā, skaisti! No tā vajadzētu vairīties, bet pilnībā izskaust nevarēsim. Turklāt tas notiek visur. Vācijā dzelzceļš ir pilnīgi “angliskots”, un nav zināms, kāpēc. Nav vairs vācu vārdu biļetēm, starppilsētu vilcieniem, kasēm. Es ceru, ka pie mums tā nenotiks. Vācu reklāmās 30 procenti vārdu ir angļu vārdi.

Saistītie raksti

Jautājums par reklāmu ir svarīgs arī mums. Protams, neizdzēsīsim no reklāmām firmu nosaukumus u. tml. Taču jau Valda Zatlera prezidentūras laikā Valsts valodas komisija norādīja, ka šajā jomā ar likumu palīdzību var stiprināt latviešu valodu. Reklāmas joma ir plaša – mediji, vizuālā, audio reklāma utt. Kad parādījās sludinājumu avīzīte “Rīgas santīms”, sākumā trešdaļa satura bija latviešu valodā, pēc tam pazuda arī tā, palika tikai krievu valoda.

Reklāmas jomu var latviskot, lai gan šai idejai būs liela pretdarbība no reklāmdevējiem un t. s. krievvalodīgo politiķiem. Jo tas stipri iedragātu krievu valodas izplatību informatīvajā telpā. Iztēlojieties, kā izskatīsies mājaslapa, ja centrā būs krievu teksts par Putina visvarenību, bet apkārt reklāmas latviešu valodā…

LA.lv