Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. novembris, 2014
Drukāt

Kad kopā būt var vienīgi sapnī. Sešas sarunas par dzīvi pēc Zolitūdes traģēdijas (2)

Aploksne Zolitude
Uzziņa

Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmuši 546 cilvēki: Zolitūdes traģēdijā cietušie, cietušo un bojāgājušo tuvinieki, kā arī tie, kuri piedalījās traģēdijas seku likvidācijā un atbalsta sniegšanā – VUGD un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas audzēkņi, Valsts policijas un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbinieki, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki un skolu psihologi.

Atkal būt kopā ar saviem mīļajiem – šī labā sajūta nu var atnākt vienīgi sapnī. Nomodā tie, kuri pirms gada Zolitūdes traģēdijā zaudēja tuviniekus, cenšas atrast līdzsvaru. Arī tie, kuri glāba cietušos, un pat tie, kuri vēlāk palīdzēja pašiem glābējiem. Sarunas par dzīvi pēc masu traģēdijas, kas katram ir sava, īpaša.

Darbs ar emocijām

Kad 2013. gada 29. novembra vēlā vakarā pie SIVA psiholoģēm Natālijas Beļakovas, Vitas Jurševskas un Viktorijas Pavļukas atbrauca pirmā cietušo ģimene, viņas jutušās kā pirmajā darba dienā. Lai gan ik dienu palīdz cilvēkiem, kuri zaudējuši tuviniekus, černobiliešiem, Afganistānas kara dalībniekiem, represētajiem, tomēr ar masu traģēdijas radītām psiholoģiskajām sekām saskārās pirmo reizi. Un neviens arī nevarēja dot padomu, jo šāda gadījuma Latvijā nav bijis. Teorētiski zināms, kas jādara, bet realitātē? Pirms tam augustā noklausījušās Maskavas profesora Jesaulova lekcijas “Darbs ar bēdām”. Bet kā ļaužu bēdas uztvēra pašas psiholoģes?

Natālija Beļakova: – Kad Zolitūdē cietušie stāstīja to ārprātu… Raudāju un raudāju, katru dienu līdz martam. Labi, ka jūra blakus, ik pa brīdim sev teicām – stop! Un desmit, piecpadsmit minūtes pastaigājām gar jūru. Paldies, ka par mums, trim psiholoģēm, parūpējās supervizore Baiba Pumpiņa. Arī viņai nebija šāda gadījuma pieredzes, tomēr, redzot, kādā stāvoklī esam, strādāja ar mums, lai vismaz relaksētu. Arī SIVA kolektīvs mūs atbalstīja.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Šodien LNT saruna bija tukša un neproduktīva. Vienīgais, kas runāja principiāli, Jākobsons. Straujumam neveicās ar runāšanu nemaz. Viņai nav tas līmenis, jāstājas pensionāru federācijā un tur jādarbojas.
    Atī Burvis bija tukšs, kaut pieredzējis un cietušais.
    Divas piebildes principā:
    1) Likums nav panaceja, ar ko var pateikt, lai būves neapdraudētu cilvēku dzīvības, būvēm jābūt drošām bez likuma, atbildība ir jāpieprasa no divām personām – projektētājiem un būvētājiem, bet šoreiz no apsardzes un veikala īpašnieka. Instrukcijas nav. Maldināšana. Jārīkojas pēc drošibas principa, ja nē, jāsēž šiem abiem, jo cilvēki gan izgāja vai visi, bet apsargs un īpašnieks veikalā deva rīkojumu ieiet veikalā un tie k’ļuva par upurie. Par to nerunā. Un būvēt likums atļauj uz galvas? Nē, atļauj, ja nodrošina nesabrukšanu. Sabruka – jāsēž.
    2) Krimināllikums nav panaceja, bet tam ir divi mērķi – vainīgie sēž cietumā saņemot ka’sodu par bezatbildību un šis sods ir drauds citiem, lai mainītos un labotos – sēdēsi arī, ja nemainīsies. Lūka, par ko jārunā.
    Nekāda “SISTĒMA” nav vainīga un nedod tiesības tā slepkavot cilvēkus, saņemt vēl naudu par to, miljonus, saņemt jaunus pasūtījumus par miljoniem. Re&RE bija jābankrotē, to nedrīkst pielaist pie pasūtījumiem. Tas jau jauns noziegums, jāizmeklē.

  2. Tas ir galējs cinisms, kas tagad tiek demonstrēts ceļot tieši iepretī traģēdijas vietai tādu pašu lielveikalu, kā sabrukušais. Lielveikalu tīklu degradējošo lomu ekonomikā ir spiesti atzīt paši to izgudrotāji:” Комиссия министерства финансов Израиля рекомендовала ограничить число супермаркетов и магазинов, относящихся к ведущим торговым сетям, в черте крупных городов страны.”
    Bet Latvijā valdībai ir vienalga, ka tiek monopolizēta mazumtirdzniecība, vienalga pat tas, ka šie lielveikalu tīkli nepieder vietējiem, bet gan ārzemniekiem, kas nozīmē, ka visa milzīgā, supervieglā un valstij nekādu labumu nenesošā peļņa aizies no Latvijas. Kārtējā lielveikala vietā bija jāuzceļ labs tirgus, pēc kā ir tā noilgojušies iedzīvotāji.

Līgavas kā ziedi jaunā kāzu kleitu kolekcijā2017. gada pavasara-vasaras sezonu gaidot, kāzu modes zīmols "Ingrida Bridal" ir nācis klajā ar jaunāko kāzu kleitu kolekciju "Blooming Flowers".
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+