Viedokļi
Komentāri

Juris Lorencs: Vai tiešām “kompetenču izglītība” spēs kardināli mainīt eksāmenu rezultātus? 16

Juris Lorencs

Neparasta ziņa portālā “Apollo” – “Pētījums: Zēni ir gudrāki fizikā, jo čurājot cenšas trāpīt mērķī.” Izrādās, viņi “izmanto urīna strūklu, lai trāpītu dažādos mērķos, veidotu līknes un ģeometriskus zīmējumus”. Nu ko, tam varbūt vēl varētu noticēt. Lasu tālāk: “… katrs 14 gadus vecs zēns, urinējot vismaz piecas reizes dienā, iegūst iespēju spēlēties ar savu urīna strūklu aptuveni 10 tūkstošus reižu gadā.” Te nu gan kaut kas neiet kopā! 365 reiz 5 ir tikai 1825, nevis 10 000. Labi, ka rakstā vismaz dota atsauce uz oriģinālo rakstu angļu valodā. Izrādās, nepareizi pārtulkots! Kā varēja rasties tik acīmredzama, burtiski kliedzoša kļūda skaitļos? Viens no izskaidrojumiem – cilvēki vairs nepamana lietas, ko mana paaudze ieraudzītu dažās sekundēs. Izskatās, ka šodien mēs esam zaudējuši elementārus matemātiskos instinktus.

Nedēļas nogalē nokļuvu studiju biedru, bijušo “fizmatu” kompānijā. Daži no viņiem strādā skolā. Uz jautājumu – vai nav grūti šodien mācīt fiziku, gatavoties stundām, labot mājas darbus, saņēmu atbildi: “Ir, bet drīz būs ja ne labāk, tad savādāk. Sāksies kompetences!” Kas man likās dīvaini – cilvēki, kuri ikdienā operē ar loģiskām matemātiskām konstrukcijām, tā arī dažos vārdos nespēja paskaidrot, ko īsti nozīmē šīs “kompetences”. Tāpat vēl neesot skaidrs, vai “kompetenču izglītība” patiešām uzlabošot skolēnu zināšanas dabaszinībās.

Ja tā, tad tā ir kapitulācija. Latvijā jau trīs gadus pēc kārtas krītas centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā. Gribētos dzirdēt no Izglītības ministrijas amatpersonām – kāpēc? Un vai tiešām “kompetences” spēs kaut ko kardināli mainīt? Un skolu apvienošana par katru cenu? Izglītība ir kaut kas vairāk nekā “kompetenču” kopums. Nopietni, konservatīvi Rietumu mediji (piemēram, “Frankfurter Allgemeine Zeitung”) jau runā par “kompetenču fetišu”, apšaubot šīs jaunās pedagoģijas vērtību. Ne jau velti daudzi naudīgi cilvēki bērnus sūta elitārās privātskolās, kurās valda pa pusei militāra disciplīna, un par “kompetencēm” negrib ne dzirdēt.

Iespējams, audzēkņiem un skolotājiem patiešām būs interesantāk un vieglāk. Bet vai vērtīgāk? “Kompetenču izglītība” var izrādīties bīstams eksperiments, kas radīs visai apsviedīgu, veiklu, elastīgu paaudzi, varbūt pat ar augstskolas diplomu kabatā. Kā nesenajā konferencē “Vērtēt, lai mācītos” teica izglītības ministrs Kārlis Šadurskis – “sagatavos nezināmai nākotnei”. Taču šo cilvēku iespējas var izrādīties visai ierobežotas un atklāsies brīdī, kad tiks pieprasītas īstas, reālas zināšanas. Un tad sāksies mētāšanās no viena gadījuma darba uz otru – Īrija, Latvija, Lielbritānija. Noliktava, lielveikala kase, siltumnīca.

Mēs taču vēlētos uzticēt veselību ārstam, kurš apguvis dziļas zināšanas, nevis gan mistiskas “kompetences”. Kurš prot ne tikai interesanti papļāpāt par visu un neko, bet ilgi un grūti mācījies, izgājis praksi slimnīcās un ieguvis pieredzi. Tieši tāpat ir matemātikā, fizikā, ķīmijā, būvniecībā – sarakstu var turpināt. Jo visi šie viedtālruņi, datori, internets, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie brīnumi tapuši tāpēc, ka kaut kur pasaulē ir cilvēki, kuri ir ne tikai “kompetenti”, bet pirmām kārtām zinīgi. Pat japāņu, ķīniešu vai arābu valodu studijām nepietiek ar “kompetencēm” vien, šīs valodas jāmācās gadiem, ieguldot milzīgu pacietību un darbu.

Kāpēc pasaule tā baidās no Ķīnas un Krievijas hakeriem? Un no iespējamās Irānas atombumbas? Lūk, starptautisko skolēnu matemātikas olimpiāžu komandu uzvarētāji pēdējos 20 gados: Ķīnas komanda uzvarējusi 13 reizes, Krievija – 2, Irāna – 1. Tās ir valstis ar visai konservatīvu pieeju izglītībai. Latvijā bieži piemin “Skype”, kas pa daļai radīts Igaunijā. Bet arī kaimiņos Baltkrievijā izstrādāta līdzīga programmatūra – “Viber”, šajā valstī tapusi datorspēle “World of Tanks”. Minskas Informāciju tehnoloģiju parkā reģistrētas 180 kompānijas, tajās strādā 30 000 speciālistu. Pagājušajā gadā parks eksportējis pakalpojumus 960 miljonu ASV dolāru vērtībā. Viens no panākumu izskaidrojumiem – matemātika Baltkrievijas skolās joprojām tiekot mācīta tāpat kā padomju laikos. Daudz stundu, augstas prasības, liels mājas darbu apjoms. Patiesībā no “padomju stila” te nebūtu ko kaunēties. Pitagora teorēma, atvasinājumi un integrāļi jau nemainās līdzi politiskiem režīmiem.

Un tagad riskēšu būt pavisam “nelaikmetīgs”. Manuprāt, līdzīgi kā juku laikos savu vērtību saglabā zelts un briljanti, tā konvertēt “nezināmā nākotnē” var tikai zināšanas. Bet matemātika, fizika, patiesībā jebkurš priekšmets ir vienkārši jāmācās, tā ir triviāla patiesība. Jāapmeklē skola, jāievēro disciplīna un kārtība, jāieklausās skolotāja stāstītajā, jālasa grāmatas, jārisina uzdevumi, jāpilda mājas darbi. Un nelīdzēs nekāda “spēlēšanās” pie tualetes poda, pat ne desmit reižu dienā.

LA.lv