Sarunu tarifu atšķirības Eiropas Savienībā – 774% 0
Lai gan Eiropas Savienība aktīvi strādā pie tā, lai ikvienam mobilo sakaru izmantotājam jebkurā ES valstī maksa par sarunām, īsziņām un datu pārraidi būtu tieši tāda pati kā mājās, jaunākais publicētais ziņojums par šo jomu liecina – ES vienotajā tirgū tarifi atšķiras pat par 774 procentiem.
Patiess vienotais tirgus – nākotne
Eiropas Komisija uzsver – vislielākās atšķirības ES dalībvalstīs vērojamas maksā par iekšzemes sarunām. Atšķirība starp cenām Lietuvā, kur sarunas ir vislētākās, un Nīderlandi, kur tās ir visdārgākās, ir 774%. Šo cenu starpību nevar skaidrot ar atšķirīgu kvalitāti, pakalpojuma sniegšanas izmaksām vai atšķirībām valstu iedzīvotāju pirktspējā, norāda EK.
Komisijas paziņojumā arī norādīts, ka cenu atšķirības citām pamata precēm un pakalpojumiem Eiropas vienotajā tirgū ir daudz mazākas. Piemēram, vienu litru piena Eiropā varot iegādāties, maksājot no EUR 0,69 līdz EUR 0,99; cenu starpība ir 43%. Savukārt iegādājoties, piemēram, iPad, cenu starpība visā ES ir tikai 11%.
“Šie skaitļi skaidri parāda, ka pašlaik Eiropas 28 valstu telekomunikāciju tirgi nav patērētājiem izdevīgi, kā tam vajadzētu būt vienotajā tirgū. Ir svarīgi visā ES rīkoties ātri, lai izveidotu patiesu vienoto tirgu un mūsu kontinents tiešām būtu digitāli savienots,” uzsvērusi EK priekšsēdētāja vietniece Nēli Krūsa.
Konkurence, efektivitāte, kvalitāte
Latvija EK pētījumā dārdzības ziņā ieņem trešo vietu no beigām. Pašmāju mobilo sakaru operatori to skaidro ar augsto konkurences līmeni un mobilo sakaru tirgus “jaunību” bijušajās padomju republikās. “Tādās valstīs kā Nīderlande, kurās ir gadu desmitiem ilga telekomunikāciju nozares vēsture, tirgus ir nosacīti sadalīts un tajā ienākt jauniem spēlētājiem nav intereses, tāpēc cenas ir augstākas,” norāda “Tele2” komercdirektors Jānis Spoģis. “Savukārt bijušajās Padomju Savienības valstīs mobilo sakaru operatoru tirgus ir izveidojies pēdējo desmit gadu laikā, iedzīvotāji ir cenas “jūtīgi” un cīņa joprojām norit par ikvienu klientu. Tādēļ minēto iemeslu dēļ Baltijas valstīs notiek aktīva tirgus pārdale,” uzsver J. Spoģis.
Savukārt “Bite Latvija” valdes priekšsēdētājs Freds Renčaks norāda – cenu samērība ir atkarīga no dažādiem tirgus faktoriem, piemēram, konkurences, iekšzemes kopprodukta rādītājiem, kā arī paša mobilā operatora izmaksām, kas Nīderlandē ir augstākas.
Freds Renčaks, “Bite Latvija” valdes priekšsēdētājs: “Es varētu saderēt, ka sakaru kvalitāte Lietuvā un Latvijā ir daudz augstākā līmenī nekā Nīderlandē. Vēl nesen pārlidojumā veicu ierasto interneta testēšanu. Testēju internetu ar Speedtest.net, ejot no lidlauka līdz vārtiem. RIX augšupielādes ātrums bija 8 MB/sek., savukārt Schipholas lidostā Amsterdamā augšupielādes ātrums bija mazāks par 3 MB/sek.”
Uzņēmumā “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) uzsver – Latvijas tarifus veido sakaru tīkla uzturēšanas un uzlabošanas izmaksas, investīcijas jaunajās tehnoloģijās, maksājumi valstij, piemēram, par nepieciešamajām radio frekvencēm, vairumtirdzniecības tarifi u.c. Tos tieši ietekmē iedzīvotāju pirktspēja un sīvā konkurence.
Tikmēr J. Spoģis uzskata, ka EK ziņojumā izmantoti ne visai precīzi dati. “Visticamāk, tajā izmantoti pagājušā gada dati par cenām mobilo sakaru nozarē Eiropā, lai arī būtu jāņem vērā, ka tādās valstīs kā Latvija un Lietuva, kurās mobilo sakaru nozarē valda spēcīga konkurence, cenas mainās nevis pa gadiem, bet ceturkšņiem,” tā J. Spoģis.
Varbūt vienādākus sarunu tarifus palīdzētu veidot mazāks operatoru skaits, jo, piemēram, ASV to ir tikai seši, bet Ķīnā trīs, kamēr Eiropā trīs tūkstoši. “Nav drošu argumentu, ka mobilo sakaru operatoru skaita samazināšana samazinās cenas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.
“Piemēram, pēc operatoru konsolidācijas ASV vidējie ieņēmumi operatoriem no lietotāja vēl nesen bija LS 36,4 ($ 69), kas ir par 80% vairāk nekā vidēji ES operatoram – Ls 20,01 ($ 38). Par šādiem ieņēmumiem ASV operatori var netraucēti investēt jaunajās tehnoloģijās un plaši piedāvāt klientiem 4G pakalpojumus. Salīdzinoši – LMT ieņēmumi no pieslēguma veida “Brīvība” lietotāja ir tikai Ls 6,99. Neskatoties uz to, LMT investē un vienīgais Latvijā piedāvā 4G pakalpojumus visā valstī,” norāda J. Binde.
Viedokļi
Jānis Spoģis, “Tele2” komercdirektors: “Iecere par labākiem mobilajiem sakariem visā Eiropā ir apsveicama, bet, kamēr nav zināma plašāka informācija par projektu, telekomunikāciju nozare pagaidām ievēro piesardzīgu nostāju – šobrīd jautājumu par to, kā realizēt vienoto tirgu, ir vairāk nekā atbilžu.”
Freds Renčaks, “Bite Latvija” valdes priekšsēdētājs: “Iespējams, ka risinājums šajā situācijā būtu uzņēmumu konsolidācija, kas ļautu paplašināt mērogus un veikt pienācīgas investīcijas. Vienā brīdī ar saviem daudzajiem mobilo sakaru operatoriem (apm. 3000) Eiropa bija kļuvusi pārāka telekomunikāciju jomā. Tomēr nu šis modelis ir novecojis.”
Juris Binde, LMT prezidents: “Publicētās telekomunikāciju tarifu atšķirības ir EK reklāmas kampaņa, lai bruģētu ceļu uz papildu regulēšanas pasākumu ieviešanu. Dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu vis-Eiropas telekomunikāciju tirgu līdzinās PSRS Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.”
