Egils Līcītis
Egils Līcītis
Foto: LETA

Egils Līcītis: Polijā demokrātija nozīmē attīstību, bet Latvijā – iesīkstēšanu 11

Miljons reižu runāts, ka attiecības starp valsts pārvaldi un tautu ir Latvijā tiktāl sarūsējušas, ka vairs neturas nekādās eņģēs un prasīties prasās ieeļļojamas. Jo spilgtāk un skaudrāk vajadzība pēc ziežmateriāliem jūtama, kad mēs kā bārabērni redzam, kā blakus kaimiņtautas brīvi vēlē prezidentu, apspriežas un veic nepieciešamos labiekārtojumus, uzlabojumus valsts pārvaldībā. Tā ka tas nostiprināts pārsvarā visās konstitūcijās, ka suverēnā vara pieder tautai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Viņsvētdien miljoniem poļu aizrautīgi balsoja par Polijas pirmās personas amata kandidātiem, un vai tam politiķim, kurš uzdrošinātos apšaubīt šīs tiesības un muldēt, ka tauta izdarījusi dumjas, negudras izvēles. Pirmajā vēlēšanu kārtā bijuši pārsteigumi, līdzšinējo prezidentu Komorovski drusku apsteidzis konkurents, it kā populists pans Duda, un vēl balsu savākšanā ļoti labi gājis pilnīgi neatkarīgam reformatoram, jaunatnes simpātijai – kādam rokstāram. Pirms otrās kārtas runā, ka rezultāts bijis “nopietns signāls” (ko devis suverēnais varas nesējs – tauta), ka būšot “smagi jāstrādā” finiša taisnē, un Komorovskis nekavējoties licis papildu trumpjus galdā, rosinādams trīs referendumus. Divi temati noteikti aizskars un padarīs pagalam pūcīgus mūsu Saeimas parlamentāriešus – “par partiju finansēšanas sistēmas no valsts budžeta atcelšanu” un “par vēlēšanu sistēmas ieviešanu ar vienmandāta apgabaliem”, lasi, par pāreju uz mažoritāro sistēmu. Lai nu poļi atkal lemj, saka galavārdu.

Polijas prezidenta pilnvaras, protams, ir augstākas nekā Latvijas valsts galvam, it īpaši aizsardzības, ārlietu jomā, tomēr ekonomiku tāpat regulē un rīko valdība. Polija nav prezidentālas varas valsts. Taču tautas dotais mandāts poļu pirmajam vīram nešaubīgi ļauj rīkoties izlēmīgāk un pārliecinātāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šeit vienkārši ir apnicis klausīties kunkstēšanu, kas briesmīgs notiks, kādas debesis pār Latviju sagāzīsies, ja piepildīs pilsoņu vēlēšanos iebalsot amatā pašiem savu prezidentu. To iespējams “gudri” nokārtot partiju šeftēs, koalīcijas meditācijā un pelēko kardinālu troikās. Vai jūs zināt, kas notiktu, ja Latvijā piepeši pārietu uz vienmandāta apgabalu Saeimas vēlēšanu sistēmu? Pašreizējā partiju demokrātija vienkārši sabruktu, jo apdauzītie politiskie “spēki”, lasi, sīkās grupeles, nejaudātu uzstādīt ne pusi partiju rumaku, kas 100 Latvijas apgabalos pelnītu tautas uzticību un sekmīgi šķērsotu finiša līniju ar vairākuma atbalstu. Viss vietējais izkurtējušais un iesīkstējušais “parlamentārais demokrātisms” atgādina miesās izplūdušas dāmas cīņu ar lieko svaru. Vienīgais novatorisms, uz ko tā būtu ar mieru – uzvilkt koriģējošās bikses, nevis sākt sportot, kustēties un mazināt badīgumu.