Saskaita Latvijas brūnos lāčus; iedzīvotājus aicina ziņot par ķepaiņu pēdām 0
Šajā gadā piecās Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Igaunijas – Krievijas pierobežā – dabas liegumos “Lielais Pelēčāres purvs”, “Ziemeļu purvi”, “Stompaku purvi”, dabas parkā “Vecumu meži” un Teiču dabas rezervātā veikts brūnā lāča populācijas monitorings, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldē.
Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā pieci Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki veikuši pētījumu par ķepaiņiem mežos, kur šie dzīvnieki jau iepriekš bijuši manīti. Lāču pēdas atrastas četrās vietās. Papildus ievākta informācija par vēl 14 lāču vai to pēdu novērojumiem. Secināts, ka pētījuma periodā, šā gada pavasara divos mēnešos, Latvijā bijuši līdz septiņiem pieaugušiem lāčiem (no tiem vismaz divas – lācenes) un četri lāču mazuļi.
“Lāču skaits un izplatība valstī ir salīdzinoši nemainīga kopš 20. gadsimta 70. gadiem – tā variē no 10-14 indivīdiem, un šā gada monitoringa rezultāti īpaši neatšķiras no zināmās informācijas. Līdz šim nav arī pierādījumu, ka lāči Latvijas teritorijā vairotos. Lai gan šā gada monitoringa rezultāti un aizvien biežāk ziņotie sabiedrības novērojumi par lācenēm ar mazuļiem liecina, ka lielie dzīvnieki pie mums jūtas labi un, iespējams, arī vairojas, tas nav vēl zinātniski apstiprināts, un tie ir tikai pieņēmumi. No šobrīd pieejamās informācijas pāragri ir izdarīt secinājumus par lāču populācijas pieaugumu Latvijā, jo, kā jau eksperti norāda, intensīva mežizstrāde, biotopu fragmentācija, transporta un apbūves infrastruktūra ir vispārzināmi faktori, kas Eiropā apdraud esošās lāču populācijas. Tādēļ nav šaubu, ka tie traucēs lāču uzkavēšanos un populācijas atjaunošanos arī Latvijā,” atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes Monitoringa un plānojumu nodaļas vadītāja Evija Lakotko.
Pārvalde plāno turpināt brūno lāču monitoringu un tuvākajā laikā plāno arī aktualizēt sugas aizsardzības plānu, izvērtējot pieejamo informāciju. Savukārt sabiedrība par saviem novērojumiem un mežā pamanītiem lāču ķepu nospiedumiem aicināti ziņot vietnē www.dabasdati.lv.
