Latvijā
Politika

“Saskaņa” krievu valodas sardzē 16


Vēlme par pašvaldības līdzekļiem atjaunoto VEF Kultūras pili sasaistīt ar vienas politiskās partijas vārdu bija tik liela, ka tās sienas tika izklātas ar sarkaniem “Saskaņas” plakātiem.
Vēlme par pašvaldības līdzekļiem atjaunoto VEF Kultūras pili sasaistīt ar vienas politiskās partijas vārdu bija tik liela, ka tās sienas tika izklātas ar sarkaniem “Saskaņas” plakātiem.
Foto – Māris Antonevičs

Vairākus iepriekšējos gadus partija “Saskaņa” savu kongresu rīkoja restaurētajā kultūras centrā “Ziemeļblāzma” Vecmīlgrāvī, taču nu Rīgā parādījusies jauna būve, ar kuru izrādīties mēram Nilam Ušakovam, – VEF Kultūras pils.

Vēlme par pašvaldības līdzekļiem atjaunoto ēku sasaistīt ar vienas politiskās partijas vārdu bija tik liela, ka pāris dienas pirms kongresa tās sienas tika izklātas ar sarkaniem “Saskaņas” plakātiem. Šādas dekorācijas bija radījušas neizpratni daudziem garāmgājējiem un arī jautājumus par to, vai tāpat varētu rīkoties arī citas organizācijas. Izrādās, ka varot gan, turklāt tas maksājot vien nieka 40 eiro (plus PVN).

Bet ne jau VEF Kultūras pils “izpušķošana” bija izaicinošākais šajā kongresā. Pēdējos gados “Saskaņas” līderi savas runas teica valsts valodā un arī citi runātāji debatēs centās darīt tāpat, toties šoreiz partijas vadītājs Nils Ušakovs, sācis uzrunu latviski, drīz vien pārgāja uz krievu valodu, lai kritizētu valdības iecerēto izglītības reformu – pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā krievvalodīgajās vidusskolās. Tas bija kā signāls pārējiem. Krieviski uzstājās pat amatpersonas, piemēram, Saeimas deputāts Ivans Ribakovs un Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Ņikita Ņikiforovs. Pat revīzijas komisijas ziņojums tika nolasīts krieviski. Bet niknais tonis, kādā Ušakovs un pārējie kritizēja krievu skolu latviskošanu, lika atcerēties, cik aktīvi “Saskaņa” savulaik referendumā iestājās par krievu valodu kā valsts valodu.

“Rīgā nav problēmu ar krievvalodīgo jaunatni, kas nezinātu latviešu valodu. Ir citas problēmas darba tirgū – latviešu jaunieši, kas nezina krievu valodu, nespēj atrast darbu,” sacīja Ušakovs, uzsverot, ka “Saskaņai” ir kategoriska nostāja pret Izglītības un zinātnes ministrijas rosināto reformu. Šī pozīcija kongresā tika sveikta ar skaļiem aplausiem. “Tas nav vajadzīgs no profesionālā viedokļa, tas ir drauds izglītībai, tāda reforma ir tīri politisks process, no kura bonusus iegūs vienīgi radikāļi no dažādām pusēm. Jāpiebilst, ka tie izteikumi, kas tagad skan no labējiem politiķiem, pēc būtības ir aizvainojoši pret krievvalodīgajiem,” paziņoja Ušakovs. Viņš gan atzina, ka Saeimas lēmumu būs grūti ietekmēt, taču varot izmantot pašvaldību resursu. Pirmkārt Rīgā, bet arī citās pilsētās, kur “Saskaņa” ir pie varas, – ieviest papildnodarbības krievu valodā. “Šo programmu mēs ieviesīsim vienalga, vai reforma tiks īstenota vai ne,” solīja Rīgas mērs, uzsverot, ka tas nav nekāds kompromiss ar valdību, bet pašas domes plāni. Arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaše­vičs aicināja “Saskaņas” Saeimas frakciju stingrāk iestāties pret krievu skolu latviskošanu: “No malas izskatās, ka kuģis peld bez kompasa, bet ņemiet vērā, ka šajā kuģī sēžam ne tikai mēs, bet arī viena ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, kuri ir mūsu vēlētāji.”

Vēl viena tēma, kas spilgti iezīmējās kongresā, bija “Saskaņas” līderu mēģinājumi pretstatīt sevi populistiem. Lai gan bieži tieši “Saskaņa” izcēlusies ar populistiskiem paziņojumiem un darbībām Rīgas domē, bet Nils Ušakovs parasti bijis pirmajās rindās, kad jālamā valdošā koalīcija un valdība, šoreiz viņi centās sevi pasniegt kā pragmatiskus politiķus. N. Ušakovs: “Priekšā vēlēšanas, kas vairāk izskatīsies pēc raidījuma “Populistu X faktors”. (..) Mūsu uzdevums ir pēc Rīgas parauga piedāvāt Saeimas vēlēšanās lietišķu programmu nākamajiem četriem gadiem ar ļoti konkrētiem izpildāmiem plāniem.”

Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs turpināja tādā pašā garā: “Mūsu politiskā gravitācija ir tāda, kas neļauj mums būt populistiem. Mēs būsim vienkārši smieklīgi, ja mēģināsim konkurēt ar populistiem viņu lozungos. Mums tas nepiestāv. Mēs nevaram runāt ar sabiedrību, Latvijas ļaudīm lozungu valodā, ar apvainojumiem, rupjībām, apsaukāšanos.”

Iespējams, šīs atklāsmes saistītas ar to, ka uz kongresu bija ieradušies daudzi viesi no ārvalstu sociāldemokrātiskajām parijām, jo “Saskaņa” nesen uzņemta Eiropas Sociālistu partijā (Party of European Socialists – PES), un kongresā daudz tika cildināts šis sasniegums. Savā videoapsveikumā PES prezidents bulgārs Sergejs Staniševs kritizēja populisma tendences Eiropā, un, protams, arī “Saskaņai” šoreiz kongresā bija svarīgi piespēlēt šai retorikai. Taču N. Ušakovs nekavējoties piezīmēja: “Ir vēl viens svarīgs moments, kuru šodien vajadzētu pasvītrot, – mēs bijām un esam par labām attiecībām ar Krieviju. Tāpēc, ka tas ir svarīgi pašai Latvijai un visai Eiropai. Šī ir pozīcija, pie kuras mēs pieturamies visos līmeņos, arī strādājot kopā ar draugiem Eiropas sociāldemokrātu ģimenē.”

Savukārt no viesu uzrunām brīžiem radās iespaids, ka viņi īsti nav sapratuši, ar kādu partiju viņiem darīšana. Piemēram, Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis runāja par “mūsu kopīgo vēsturi kopš 19. gadsimta” un atcerējās, ka Tartu savulaik studējis latviešu sociāldemokrātu līderis Pauls Kalniņš (it kā pirmskara LSDSP būtu kāds sakars ar pašreizējo “Saskaņu”).

Kongresā nedaudz tika pieminētas arī “Saskaņas” taktiskās kļūdas, piemēram, nepiemērotu kandidātu izvēle divās iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās (gan Aleksandrs Mirskis, gan Andrejs Mamikins, nokļuvuši Briselē, partiju vairs negribēja klausīt). “Turpmāk strādāsim daudz uzmanīgāk,” solīja Ušakovs. Savukārt par varas zaudēšanu Daugavpilī viņš izteicās, ka “”Saskaņa” dažreiz nozīmē arī vairāk diplomātijas, mums ir pie kā piestrādāt”. Gāztais mērs Andrejs Elksniņš gan bilda, ka Daugavpils esot īpaša vieta, kur ar diplomātiju tālu netikt: “Dažreiz jāizkaujas, lai pierādītu, ka nevar kāpt uz galvas.” Labākais risinājums, viņaprāt, būtu jaunas domes vēlēšanas, taču Elk­sniņš neizslēdz, ka Daugavpils domē gaidāms “vēl kāds apvērsums”.

LA.lv