Pasaulē
Citur

Sašķelts Kongress sašķeltā Amerikā 0


Pārstāvju palātas līdzšinējā demokrātu mazākuma līdere Nensija Pelosi un kongresmenis Bens Ludžens priecājas par uzvaru Demokrātu partijas mītnē Vašingtonā.
Pārstāvju palātas līdzšinējā demokrātu mazākuma līdere Nensija Pelosi un kongresmenis Bens Ludžens priecājas par uzvaru Demokrātu partijas mītnē Vašingtonā.
Foto: Brendan Smialowski/SCANPIX/AFP/LETA

Šo otrdien notikušajās ASV Kongresa starpvēlēšanās Pārstāvju palātā vairākumu (31 mandāts) ieguva Demokrātu partija, bet Republikāņu partija pavairoja pārsvaru (deviņi mandāti) Senātā.

 

Pilsētnieki pret lauciniekiem

Pilsētās dzīvojošie amerikāņi, vairākums ar augstāko izglītību, nobalsoja pret prezidenta Donalda Trampa politiku, mainot spēku samēru Pārstāvju palātā, bet zilo apkaklīšu (strādnieku) un laucinieku balsis pavairoja republikāņu pārsvaru Senātā. Ja republikāņu kandidātei izdosies uzvarēt Misisipi štatā, kur pēc dažām nedēļām notiks atkārtotas vēlēšanas, republikāņi varētu iegūt desmit vietu vairākumu Senātā, kur līdz šim viņiem bija tikai divu vietu pārsvars. Partija, kurai ir vairākums Senātā, gūst iespēju apstiprināt prezidenta ieteiktos kandidātus Augstākajai tiesai, ko jau divas reizes izmantojis prezidents Tramps.

Demokrātiem, kas atguvuši vairākumu Pārstāvju palātā un pārņems komiteju vadību, tagad būs plašākas iespējas ievadīt izmeklēšanu par politisko sāncenšu rīcību, tostarp pieprasot prezidentam Trampam publiskot dokumentus par nodokļu nomaksu, ko viņš joprojām nav izdarījis. Eksperti uzskata, ka Tramps turpinās izdot rīkojumus kā izpildvaras galva, un, saglabājot Senāta un Augstākās tiesas atbalstu, viņa pilnvaras netiks būtiski samazinātas.

Nopietns potenciāls drauds Trampa prezidentūrai ir īpašā prokurora Roberta Millera veiktā izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā 2016. gadā. Apsūdzības jau izvirzītas vairākiem viņa kampaņas bijušajiem darbiniekiem, un Millers paredz noklaušināt arī prezidentu.

 

Balsojums kā protests pret Trampu

Gandrīz puse aptaujāto vēlētāju atzina, ka svarīgākie jautājumi šajās vēlēšanās bijuši veselības aprūpes sistēma un attieksme pret Trampa prezidentūru. Analītiķi uzskata, ka neveselīga politiskā sāncensība traucēs pieņemt Kongresā svarīgus lēmumus.

Demokrāti var vājināt jaunatgūto ietekmi Pārstāvju palātā, ja izvērsīsies cīņa pret pieredzējušās politiķes Nensijas Pelosi apstiprināšanu vairākuma līderes postenī, daļai likumdevēju prasot virzīt jaunās paaudzes kandidātu. Pirmo reizi ASV vēsturē no 435 Pārstāvju palātas deputātiem 85 ir sievietes, atzīmē aģentūra AP.

Prezidents Tramps bija aicinājis vēlētājus uzskatīt šā gada starpvēlēšanas par referendumu par viņa prezidentūru.
Saistītie raksti

Kā liecina aptauja, gandrīz 40 procenti vēlētāju savu piedalīšanos balsojumā vērtēja kā protestu pret prezidenta Trampa politiku. 2018. gada starpvēlēšanās bija augstākā vēlētāju aktivitāte (47 procenti) kopš 1970. gada.

Kā atzīmē ASV mediji, demokrātu cerības uz vairākuma iegūšanu abās Kongresa palātās neattaisnojās, un amerikāņu sabiedrībā saglabājas dziļa sašķeltība. Sev raksturīgajā pašslavinošajā stilā prezidents Tramps pasludinājis vēlēšanas par savas partijas “milzīgu veiksmi”, kas nepavisam nav taisnība, raksta avīze “The Washington Post”. Analītiķi atzīmē, ka vēlēšanas nebija republikāņu sakāve, un tagad abas partijas jau sākušas gatavoties prezidenta (un arī Kongresa) vēlēšanām 2020. gadā.

 

 

LA.lv